Ar elpu rakstīt uz stikla • IR.lv

Ar elpu rakstīt uz stikla

Guntars Godiņš, Domuzīme

***

Es atgriežos
pēc gara klusuma kara.
Mēma, lēna mēles ēna
laiza nakts upes vēnas.
«Es nāku…» tā sāku
kā Platons Dialogos,
kā pēkšņa gaisma logos.
Tik ass tas rīta nazis
uz balta rakstāmgalda,
kā valoda,
kas mani dzen,
kas mani valda.

***

Ar elpu rakstīt uz stikla.
Ar miklu stiklu pasaules migla
aizklāj man acis.
Miglas aklums,
stikla asums
neredz smagās domu somas,
ko stiepj
stiebrs pļavā,
ko filozofs
noliek uz perona.
Viņš ir ceļā uz Veronu
un elpas vilcienā
nervozi raksta
uz stikla.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu