Četras mātišķuma pieredzes — dokumentālā filma Klātbūtne
Bērna gaidības ir ne tikai brīnumains, bet arī sarežģīts laiks, kurā iespējams ietilpināt gandrīz neaptveramu cilvēcisko sajūtu spektru no pārpasaulīga prieka un laimes līdz visgriezīgākajām sāpēm. Turklāt vēl aizvien dzīvojam sabiedrībā, kam ik pa laikam tīk norādīt un pamācīt, kā sievietēm šajā laikā pieklātos justies, ko drīkst darīt un kas ir galīgi nepieņemami, savukārt sociālo mediju universs vēl aizvien tiražē izpušķotus priekšstatus par grūtniecību un mātišķumu. Visā šajā kņadā tomēr nereti pietrūkst kā ļoti būtiska — pašu sieviešu balsu un patiesu stāstu par to, kā viņas jūtas šajā laikā.
Lienes Lindes un Armanda Zača režisētā dokumentālā filma Klātbūtne — intīms, pieklusināts un godīgs vēstījums par vairākām sievietēm viņu gaidību laikā — ir ārkārtīgi būtisks darbs ne tikai kā meistarīgs sasniegums kinojomā, bet arī kā svarīga sabiedriskā dialoga komponente. Šis darbs grūtniecības un mātišķuma tēmu frekvencē ļauj ieskanēties jēgpilnām pārdomām, patīkami pieklusinot nogurdinošās idealizācijas un didaktisma toņkārtas.
Subjektīvi, taču no Latvijas kultūrtelpā radītajiem darbiem, kas tiešāk vai attālāk pieskārušies gaidību vai radību tēmām, atmiņā vienlīdz spēcīgi kā Klātbūtne iegūlis tikai sabiedriskās aktīvistes un mākslas kritiķes Janas Kukaines sarakstītais pārspriedums Daiļās mātes un vecmeistara Herca Franka dokumentālais meistardarbs Augstā dziesma (1989) par jaunas dzīvības rašanos.
Lai arī savstarpēji ļoti atšķirīgi, šie darbi ar apbrīnojamu precizitāti spēj vēstīt par gaidību tēmas idejisko un emocionālo plašumu; Kukaines grāmata savā veidā mudina uz sevis pieņemšanu viedokļu un pamācību pārpludinātā vidē, savukārt Franka darbs jaunas dzīvības rašanos uzlūko kā kaut ko pārpasaulīgi skaistu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.