Visu rītu viņa raud. Ak kungs, cik banāli, cik triviāli tas skan. Tā kā Ivo Fomina dziesmā Viņa raud. Hertas iekšējais radio jau atskaņo viņa čerkstošo balsi: «Viņa raud. Un viņai līdzi raud mākoņi. Viņa raud. Bet tu jau tālumā nedzirdi.» Viņa nevar ciest salkanus tekstiņus par romantiskas mīlestības sāpēm, it kā tās būtu tik svarīgas, ka to dēļ varētu apstāties pulksteņi, cilvēku sirdis un pat feisbuka slīdošā lente.
Tādām meitenēm kā Herta nevajadzētu sestdienas rītā raudāt. Drīzāk derētu uzreiz pēc pamošanās ieraudzīt uz palodzes stikla krūku, kurā gozējas maigi lillā hiacinšu ķekari. Ziedi atsauktu atmiņā iepriekšējā vakara tikšanos ar pielūdzēju — sociālo vai eksakto zinātņu otrā kursa studentu, stilīgu jaunieti ar brillēm biezos, lakotos rāmjos, kedām ar dažādu krāsu šņorēm (kas simbolizē viņa nepakļaušanos sistēmai) un tobrīd dzelžainu apņēmību mainīt pasauli.
Protams, ir arī daudzi citi varianti. Piemēram, kopā ar savām draudzenēm viņa šorīt varētu doties uz Rīgu un kādā no gigantiskajiem tirdzniecības centriem piedalīties skaistākās izlaiduma kleitas medībās vai sapņaini dzert bezkofeīna un bezlaktozes lati pilsētas centra kafijas bārā. Bet vai ir jēga uzskaitīt šīs brīnišķīgi banālās nodarbes, ja viņa tāpat raud?
Mamma virtuvē enerģiski kuļ olas un klāt lej gandrīz caurspīdīgu pienu. Drīz vien viņa nāks klauvēt pie Hertas istabas durvīm un aicinās brokastīs, tādēļ meitene cenšas nomierināties, lai nebūtu jāatbild uz apnicīgiem jautājumiem, uz kuriem atbilžu tāpat nav. Raudāšana ilgst jau aptuveni divdesmit minūtes. Viņa nespēj ilgāk izturēt savu gaudulīgumu. Uzrotī naktskrekla piedurkni, pieceļas, izvelk no atvilktnes žileti, kas aizlienēta no zīmuļu asinātāja, un iegriež ar to nelielu līniju kreisās rokas apakšdelmā. Plūst karstu asiņu svītra, un Herta brīdi to vēro. Fiziskas sāpes ir nepatīkamas, tomēr izturamas, salīdzinot ar raudāšanu. Augstāk uz rokas redzamas vēl vairākas rētainas līnijas — kā pagājušo mirkļu rāvējslēdzēji, kurus labāk turēt ciet. Iespējams, tās neizzudīs pirms 12. klases izlaiduma, un viņai būs kleita ar garām piedurknēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.