Ekokritikas uzmanības loka jautājums
Pirms daudziem gadiem kādā sarunā dzejnieks Andris Žebers stāstīja, ka viņš latviešu dzejā neesot varējis ciest naktsvijoļu nepārtraukto pieminēšanu. Neatceros, kā tieši viņš pamatoja šo izjūtu, bet pieņemu, ka naktsvijoles tēls varēja šķist pārāk sentimentāls un manierīgs. Konkrētas sugas zieda tēls, tikko atrasts, droši vien izklausās neparasts un spilgts, bet, bieži lietots, ātri kļūst vecmodīgs. Lasot 2019. gada jaunos dzejas krājumus, pieķēru sevi pie domas, ka putna tēls un ar to saistīti atribūti pašlaik, šķiet, kļuvuši par manu personīgo dzejas naktsvijoli. Putns, sadraudzējies ar taureni, sveicina lasītāju no pirmajām Jāņa Hvoinska dzejas lappusēm, putnu netrūkst arī Jānim Vādonam, un Andra Ogriņa grāmatā putns pat nokļuvis nosaukumā. Tomēr šajā esejā izteiktās pārdomas noteikti nav vērstas tieši pret šiem talantīgajiem dzejniekiem, tās drīzāk aicina uz domas eksperimentu: jaunām acīm palūkoties uz pilnīgi visiem dzejas putniem.
Lai arī konkrētu sugu putnus, piemēram, lakstīgalas, stārķus, cīruļus, kaijas vai dzērves var ātri piemeklēt naktsvijoles liktenis, ja tie izmantoti kā simbolizējošas klišejas (lakstīgala — vasara, nakts, kaisle; stārķis — ģimenes pieaugums; cīrulis — rīta vēstnesis un jauna politiska virziena aizsācējs; kaijas — jūra, cerības, nepiepildāmas ilgas, eksistenciālisms; dzērves — dzīves pārejošais raksturs, pārmaiņas, šķiršanās, zaudējums), putns kā nekonkretizēts tēls turpretī ir tik universāls, ka diez vai bez tā vispār varētu iztikt. Pateicoties putniem, kā arī citiem lidoņiem, piemēram, kukaiņiem un lidmašīnām, cilvēks var nokļūt debesu un gaisa stihijā, tāpat putni mēdz nodrošināt sūtījumus starp Latviju un tālām zemēm, šo pasauli un viņsauli, empīriski tveramo un metafizisko realitāti. Putns ir arī dabiska apkārtnes daļa, tāpēc tas bieži kļūst par psihodrāmas varoni, kad ainavas tēlojums dzejā plūstoši pāriet psihiskās un mistiskās pasaules procesu un konfliktu attēlojumā.
Putns ir saistīts arī ar vairākām fundamentālām konceptuālām metaforām un metonīmijām — brīvība tiek saistīta ar lidojumu, lielo kopsakarību ieraudzīšana — ar putna perspektīvu, lūkojoties uz zemi no augšas, jauns sākums — ar putna olu, mājas un ģimene — ar ligzdu u. c. Konceptuālas metaforas nevar ātri novecot, jo veido plašus semantiskus tīklojumus un ir tik cieši ieaustas dažādos kultūras simbolos, ka no tām būtu grūti izvairīties, pat ja to vēlētos; to daudzfunkcionālais raksturs ļauj tām atrast arvien jaunus lietojumus valodā1. Piemēram, spārni ir tēls, kas lietots nesalīdzināmi vairāk reižu nekā naktsvijole, taču joprojām var būt aktuāls, jo var iztēloties dažnedažādus spārnus un veidus, kā tie var zaudēt vai atgūt funkcionalitāti, tāpat var iztēloties dažādus spārnaiņus (neaizmirsīsim arī eņģeļus, sikspārņus, lidojošās zivis un pingvīnus), katrs no tiem paver atšķirīgu semantisko lauku. Turklāt ir daudz iespējamo variantu, kur un ar ko kopā katra no šīm būtnēm var tikt novietota (uz vadiem, pazemē, pludmalē, būrī, paradīzē, pasaules radīšanas brīdī, jebkuras sugas koka zarā, uz galda, blakus mironim, cilvēka galvā, cilvēka krūtīs vai burtiski jebkurā citā vietā), — tik liels izplatības areāls noteikti nav raksturīgs naktsvijolēm.
Ziņkārības vadīti, mēs varētu palūkoties, cik bieži putns minēts 20. un 21. gadsimta latviešu dzejā2 un cik populāri šie jēdzieni salīdzinoši bijuši katrā gadu desmitā. Absolūtos skaitļos varam lēst, ka 20. gadsimta 20. gados vārds «putns» katrā krājumā minēts vidēji 6,8 reizes, 30. gados — 14,6 reizes, 50. gados — 4,6 reizes, 60. gados — 4,1 reizi, 70. gados — 11,3 reizes, 80. gados — 12,4 reizes, 90. gados — 9 reizes, 21. gadsimta pirmajā desmitgadē — 5,2 reizes. Tādējādi, vismaz spriežot pēc šeit analizētās datu kopas, nav pamata uztraukties, ka tieši pēdējo gadu dzejā būtu saradies milzīgs daudzums putnu. Vidējā «putni uz krājumu» rādītāja kritums varētu būt skaidrojams arī ar to, ka 21. gadsimtā, salīdzinot ar 20. gadsimta otro pusi, dzejas grāmatas kļuvušas plānākas; rēķinot uz vārdu skaitu, putnu daudzums nemaz tik ievērojami nav krities.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.