Literatūra un mēs • IR.lv

Literatūra un mēs

Rolf Füllmann, Antje Johanning-Radžienė, Benedikts Kalnačs, Heinrich Kaulen (Hgg.). Rūdolfs Blaumanis (1863—1908). Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur. Bielefeld: Aisthesis Verlag, 2019. 315 S.
Mārtiņš Mintaurs

Kas Blaumaņa darbos tik saistošs mūsdienās?

Latviešu modernisms un vācu valodā rakstītā literatūra — tāds ir apakšvirsraksts 2019. gadā Bīlefeldē, Eiropas sociālās vēstures izpētes metropolē, publicētajam rakstu krājumam par Rūdolfu Blaumani. Pasen dotais solījums uzrakstīt recenziju par šo izdevumu ir briedis ilgāk, nekā to pieļauj nerakstītie džentlmeņu vienošanās noteikumi, tādēļ «noilguma dēļ» izmantošu iespēju raksta tematiku nedaudz paplašināt. 

Grāmata rosina pārdomas ne tikai par Rūdolfa Blaumaņa dzīves laiku. Tā skar arī mūsdienas, lai gan modernisma laikmets jau kādu laiku tiek uzskatīts par pagājušu. Mūsu priekšā nav vienkārši kārtējais literatūrzinātnes rakstu krājums, kaut arī tam piemīt visas akadēmiska izdevuma pazīmes: grāmatā ir apkopoti 12 Vācijas un Latvijas autoru darbi, kas Rūdolfa Blaumaņa tekstus analizē kultūrvēstures kontekstā, iezīmē Blaumaņa sarežģītās attiecības ar Latvijas vācbaltisko kultūras vidi 19. un 20. gadsimta mijā un reflektē par viņa lomu latviešu modernās literatūras tapšanā. Atsevišķs pētījums veltīts Blaumaņa lugas Ugunī un noveles Purva bridējs motīvu pārveidojumam Rīgas kinostudijas filmā, bet krājumu noslēdz vācu valodā tulkotais izvilkums no Skroderdienām Silmačos. 

Tātad pirmajā acu uzmetienā varētu teikt, ka runa ir par starpdisciplināru kultūras vēstures pētījumu apkopojumu, kurā aplūkota latviešu literatūras klasiķa dzīve un darbi. Korekti un cienījami, taču arī mazliet garlaicīgi…

Krājuma autori aplūkojuši Blaumaņa radītos literāros tekstus agrāk nepieredzēti plašā laikmeta ideju un notikumu kontekstā. Rūdolfa Blaumaņa biogrāfija un it īpaši viņa loma gadsimtu mijas latviešu kultūrā satur joprojām maz zināmas sižeta līnijas un notikumus. Literatūra ir viena no vēsturiskās atmiņas formām, un tādēļ tieši literatūra modernisma laikmetā, kas Baltijas jūras austrumu piekrasti sasniedza 19. gadsimtā, kļuva par nacionālās kultūras identitātes avotu un būvmateriālu vienlaikus. Baltijas reģionā, tāpat kā jebkurā citā Eiropas daļā, šo avotu radīja dažādu kultūru straumes, padarot identitātes tapšanu interesantu, neviendabīgu un spriedzes pilnu. Būtu pārāk banāli atgādināt, ka Rūdolfa Blaumaņa biogrāfija bija šīs spriedzes caurausta, taču rakstu krājums to atklāj aizraujošā un pārliecinošā veidā, labi zināmo neatkārtojot, bet aplūkojot no cita skatpunkta. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu