Lietuviešu rakstniece Jurga Vile grāmatā Sibīrijas haiku ar dažiem vārdiem spēj pateikt ļoti daudz. Tagad, pandēmijas laikā, viņa izlēmusi rakstīt ļaudīm personiskas vēstules
Mūsu telefonsaruna risinās pēc garas dienas, ko Jurga Vile Viļņā pavadījusi, palīdzēdama saviem bērniem — astoņus un 12 gadus veciem skolēniem. Meita un dēls iedvesmojuši arī viņas grāmatu Sibīrijas haiku par lietuviešu zēna piedzīvojumiem izsūtījumā — to nesen izdevis arī apgāds Liels un mazs Daces Meieres tulkojumā. Grāmata guvusi atzinību ne tikai autores dzimtenē, bet jau publicēta Francijā, Vācijā, Itālijā, Zviedrijā, Indijā.
2017. gadā pirmizdoto grāmatu Jurga rakstīja laikā, kad 10 gadus dzīvoja Spānijā. Komiksu stila zīmējumus uzticēja māksliniecei Linai Itagaki. Japāņu uzvārdu, kas sakritības dēļ sasaucas ar grāmatas virsrakstā minēto dzejas žanru, kolēģe ieguvusi no vīra.
Arī Jurga ir pasaules pilsone. Viļņas Universitātē apguvusi franču filoloģiju, Université Sorbonne Nouvelle — audiovizuālās studijas. Vākt materiālu Sorbonnas diplomdarbam viņa devās uz Ņujorku pie slavenā lietuviešu režisora Jona Meka, jo izvēlējās specializēties filmu arhivēšanā un atjaunošanā. «Man šķita, ka būtu labi izdarīt lēcienu no Parīzes uz Ņujorku. Izgāju cauri Jona Meka arhīvam, tas bija interesants, taču arī kontrastējošs laiks,» viņa atceras. Arhīva pieredze ļāvusi saprast, ka viņa īsti nav piemērota šādam darbam — tik vientulīgam un izolētam. «Pametu studijas. No Ņujorkas atgriezos Viļņā. Šīs abas lietas — franču valoda un kino — tomēr mani ir pavadījušas visu dzīvi. Esmu rakstījusi filmu scenārijus un tulkojusi.»
Sibīrijas haiku ir jūsu pirmā grāmata?
Jā. Mana rakstnieces karjera ir dīvaina. Esmu rakstījusi daudz, bet ne ar domu, ka to kāds publicēs. Mazus stāstiņus rakstu visu laiku. Tie karājas gaisā, kāds par tiem ieinteresējas… Pat Sibīrijas grāmata ir tādi mazi stāstiņi, tur ir daudz ilustratores darba. Nesen dabiskās kosmētikas kompānija, kas ražo eļļas bērniem, arī palūdza izveidot bērnu grāmatiņu. Jutos laimīga, jo mani interesē šādas lietas, grāmata pat nebija tik saistīta ar uzņēmuma produktiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.