Ja būs sniegs, slēposim! • IR.lv

Ja būs sniegs, slēposim!

Gunita Nagle

Izslēpojam trases, pa kurām reiz ar vienkāršām koka slēpēm dzina špūres mūsu vecāki un vecvecāki

Darba dienas vakarā nav nekā vienkāršāka, kā doties uz mājai tuvāko apgaismoto trasīti. Taču nedēļas nogalē var ļauties mazam sentimentam un aizbraukt uz vietām, kur reiz vienkāršos šņorzābakos un adītos džemperos slēpoja ziemas sporta cienītāji. Ir vērts redzēt šīs vietas!

Profesionāļu cienīgais Smeceres sils

Madonas sporta bāze Smeceres sils ir vislabāk aprīkotā ziemas sporta veidu bāze, no decembra sākuma līdz pat aprīlim te var slēpot visi, kam tas patīk. Trases — sākot no 2,5 un beidzot ar 35 kilometriem, bet, savienojot atsevišķas slieces, var izveidot distanci pat 80 kilometru garumā. Te ir mākslīgā sniega mašīnas, tāpēc slēpot var jau novembra beigās, ja vien ir zem nulles.  

Par slēpotāju paradīzi Smeceres sils sāka veidoties 1961. gadā, kad Madonā nodibināja sporta skolu. Smeceres silā ilgus gadus strādāja biatlona treneri Laimonis Saulītis un Egīls Eduards Ziņģītis. Viņu vadībā izauga olimpisko spēļu dalībnieki. 

«Trases slieces veidoja paši sportisti — treneris, nosvīdis, pa priekšu, pārējie aiz muguras. Nebūtu tagad nekādas sporta bāzes, ja toreiz nebūtu bijis entuziastu,» uzskata ilggadējais Madonas sporta skolotājs un slēpošanas treneris Aivars Bebrišs. «Madonā arī sniegs ilgi pieturas. Kad Rīgā puķītes zied, mēs vēl slēpojam. Vienreiz sacensības notika 1. maijā.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu