Oļegam Burovam (GKR) izdevies izturēt uzticības balsojumu Rīgas domē, tomēr, ņemot vērā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P!) apņēmību atlaist domi, ārkārtas vēlēšanas ir vairāk nekā ticamas. Tagad aktuālākais jautājums ir nevis, vai vēlēšanas būs, bet gan – kad tās būs, kāds pēc tām būs spēku samērs un cik ilgi jaunievēlētā dome strādās.
Situācija Rīgas domē mainās nevis pa dienām, bet pa stundām. Ja no rīta mērs ir pārliecināts, ka saglabās krēslu, vakarā jau viss rādās citās krāsās. Ļoti iespējams, ka kvoruma noraušana bija “Saskaņas” un četru deputātu grupas veikta cenas uzsišana un galu galā O.Burovs savu krēslu saglabāja, tomēr tas būs uz pavisam īsu brīdi. Ja mēru negāzīs deputāti, sagaidāms, ka to izdarīs ministrs.
Kritiskais datums – 5. marts
Saskaņā ar Likumu par pašvaldībām dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek.
Kritiskais datums, līdz kuram jābūt pieņemtam likumam par domes atlaišanu, ir 5. marts. Ja ministrs pildīs solījumus, valdība var pagūt sagatavot projektu jau līdz Ziemassvētkiem, attiecīgi viens no Saeimas pirmajiem darbiem 2020. gada sākumā būs likuma par Rīgas domes atlaišanu pieņemšana. Tādā gadījumā gads iesāktos ar vismaz daļējas skaidrības ieviešanu un galvaspilsēta varētu sākt gatavoties ārkārtas vēlēšanām.
Norīt sociālo labumu krupi
Ja VARAM tomēr neturēs vārdu un neatlaidīs domi, izmaiņas sagaidāmas budžeta pieņemšanas procesā. Prognozējams, ka “Saskaņai” būs tikai divi varianti – norīt krupi par sociālo labumu (brīvpusdienu, transporta atlaižu u.c.) atcelšanu vai arī neapstiprināt tādu budžetu. Savas varas laikā “Saskaņa” negribēs īstenot pirmo scenāriju, jo tas nozīmēs zaudēt galveno kārti, kas nodrošina vietu domē. Un tas, protams, nozīmē pastāvošās domes beigas, tomēr šajā gadījumā vairs neizdosies pagūt sarīkot ārkārtas vēlēšanas.
Vērojot, cik ātri un viegli pajūk koalīcijas vienošanās Rīgas domē, droši var secināt, ka dome beigsies pirms budžeta apstiprināšanas. Pat, ja koalīcijai izdosies noturēties nedaudz ilgāk, ierastā balsošanas mašinērija komitejās un domes sēdēs vairs nedarbosies kā ierasts un būs gandrīz neiespējami īstenot svarīgākos projektus.
Jaunajai domei jādod piecus gadus
Ārkārtas vēlēšanas noteikti pārdalīs spēkus Rīgas domē – kādam būs vairāk, kādam – mazāk, bet beidzot iezīmējas t.s. latviskās koalīcijas iespējamība.
Jaunais domes sastāvs būs tiesīgs darboties līdz kārtējām vēlēšanām, kas būs 2021. gada 5. jūnijā. Tas, protams, ir ļoti neilgs laika posms, īpaši, ja ņem vērā, kādā stāvoklī pārņemšanas brīdī būs pilsēta. Lai nodrošinātu nepieciešamo reformu un attīstības plānu īstenošanu, Rīgai labāka būtu iespēja jaunajai domei darboties piecus gadus – bet tas ir tiesību speciālistu un likumdevēja varā.
Autors ir Rīgas domes deputāts, JKP
Pagaidām nav neviena komentāra