Somu diriģente Suzanna Melki labprātāk runā par laikmetīgo mūziku un Led Zeppelin, nevis par savu dzimumu
Daudzi pirka biļetes uz festivāla Rīga Jūrmala atklāšanas koncertiem, cerot pie diriģenta pults redzēt Marisu Jansonu. Taču pēc viņa saslimšanas guva iespēju klausīties, kā Bavārijas radio simfonisko orķestri vada klasiskās mūzikas uzlēcošā zvaigzne Suzanna Melki (Susanna Mälkki).
Spriežot pēc ovācijām priekšnesuma beigās, klausītāji nebija vīlušies. Melki pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no pieprasītākajiem diriģentiem pasaulē, Helsinku filharmoniskā orķestra galveno diriģenti un Losandželosas filharmoniskā orķestra galveno viesdiriģenti. Viņa cenšas to neuzsvērt, bet Melki ir viena no nedaudzajām sievietēm, kas spējusi lauzt līdz šim gandrīz simtprocentīgo vīriešu monopolu orķestru vadīšanā.
Kā saulainā svētdienas pēcpusdienā uzzināju, Suzanna Melki ir arī ļoti interesants sarunu biedrs.
Pirms dažiem gadiem intervijā The Guardian teicāt, ka ir dienas, kad varat klausīties vienīgi Led Zeppelin. Kuras ir šīs dienas?
Jums noteikti arī ir tādas dienas (smejas). Esmu klasiskās mūzikas izpildītāja, bet piederu paaudzei, kas uzauga, klausoties visdažādāko mūziku. Man šķiet, ka žurnālists toreiz jautāja — vai ir kāda mūzika, kura man sniedz prieku, bet par kuru kautrētos kādam stāstīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.