Plānoto 30% vietā pabeigti tikai 3% Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas būvdarbu. Mērs ir pilns — valsts lauž līgumu ar būvniekiem. Kurš atbildēs par pieļautajām kļūdām?
Teātris Lāčplēša ielas 25. namā ir spēlēts jau vairāk nekā simt gadu, taču drāmā, kas tagad risinās Jaunajā Rīgas teātrī, galvenajās lomās ir nevis aktieri, bet gan būvnieki un juristi. Kopš aprīļa darbi būvlaukumā ir apstājušies, un pagājušajā nedēļā Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nolēma lauzt līgumu ar ReRe Būve 1, lai konkursā meklētu jaunu būvnieku. Pasūtītājs saredz būtiskus pārkāpumus — darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, kavēti termiņi, sadārdzinātas izmaksas.
Paši būvnieki apgalvo, ka šāds lēmums viņus pārsteidzis, un sola tiesāties. Projekta arhitekte Zaiga Gaile šo VNĪ lēmumu sauc par kara pieteikumu lielo būvnieku mafijai. Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atzīst, ka jau sākotnēji nav atbalstījis konkrētā būvnieka izraudzīšanu, jo tas cēla Zolitūdes lielveikalu Maxima un «man likās nepieņemami, ka JRT tiek būvēts ar asiņainām rokām», savukārt būvniecības blēžu shēmas Latvijā esot sen zināmas — čakli sponsorē partijas, uzvar pasūtījumu konkursos ar zemāku cenu, pēc tam aptur darbus un pieprasa papildu finansējumu.
Vai JRT rekonstrukcija noslēgsies plānotajā termiņā 2022. gada pavasarī un cik galu galā tā izmaksās?
Satricina kaimiņus
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.