Kristaps dzīvo Valkas novadā netālu no Igaunijas robežas — Omuļos. Viņam pieder zemnieku saimniecība Kurģi. Pēc septiņiem rītā, 15.jūnijā, viņš ar auto devās no Omuļiem uz Tērveti. Priekšā braucošā automašīna kustējās lēni, viņš jau grasījās to apdzīt. Pēkšņi auto piebremzēja. Kristaps pamanīja divus tumšus stāvus ejam pāri ceļam. «Laikam aļņu mazuļi,» vīrietis nodomāja. Piebraucis tuvāk, saprata, ka tie ir lācēni. «Ķēru telefonu, lai filmētu, un pieripināju tuvāk, lai kārtīgi apskatītu. Lāči pārgāja pāri ceļam un apstājās, gribēja mani pavērot un izrādīties: viens piecēlās divkājās, nožāvājās un apķērās ap koku. Lāči bija iespaidīgi, pinkaini un piemīlīgi. Vienkārši brīnišķīgas būtnes!» Pēc skata nemaz nevarot pateikt, ka viņi spēj arī uzbrukt cilvēkam. Pats pirmais, kas todien vēl pirms Kristapa, plkst. 7.15, uz tā paša ceļa, Rūjiena—Valmiera bija paspējis lāčus nofilmēt, bija Austris Kļaviņš, piensaimnieks no Ceriņiem. Arī viņa, tāpat kā Kristapa, video kļuva populārs sociālajos tīklos. Vaicāts, kādi bija lāči, viņš atraksta: «Baigi smuki, gribējās izkāpt un paglaudīt, bet skaidrs, ka nedrīkst.»
Kristaps vienmēr gribējis dzīvē ieraudzīt īstu lāci, jo tas bija vienīgais meža zvērs, ko viņam nebija izdevies satikt. «Nu ir miers, esmu redzējis visus,» viņš saka. Saimniecība Kurģi atrodas dziļi laukos, tuvākie kaimiņi — trīs kilometru attālumā, tāpēc meža zvērus var redzēt bieži: no rītiem pāri pagalmam pārstaigā staltbrieži vai pārskrien zaķi. Reiz alnis pārrāva aploku, apmēram 300 metru attālumā redzēti glūnam vilki. «Te ir īsta dabas krūts,» saka Kristaps. Lāci viņš bija dzirdējis mežā rēcam, un gadiem manītas pēdas. Rudenī pinkainais bija izdemolējis bišu stropus un paēdis medu. Taču redzējis lāci mežā Kristaps nekad nebija. Tēva brālis mednieks gan — pagājušā gada rudenī naktī sēdējis slēpnī un pamanījis nākam pinkaini. Sastindzis, neelpojis un, kad zvērs nozudis, ātri devies uz automašīnu, jo rudeņos lāči ir izsalkuši un meklē ēdamo. Savukārt sievastēvs bija redzējis, kā lācis mežā sēž, ar ķepu brauc pa mellenājiem un saujām met mutē.
Kristaps savos Kurģos mācās sadzīvot ar meža iemītniekiem. Ziemā ieslēdz prožektorus, lai vilki nenāk pārāk tuvu saimniecībai, jo tāds pārītis var noplēst zirgu. Kurģos ir septiņi Latvijas ardeņi, kas ir Latvijas zirgu suga. Ir arī sertificēts ērzelis — Latvijas ardenis, kas atvests no Liepājas. Kristaps audzē gaļas liellopus, bet sieva lauku sētā vada izjādes un darina zirglietas: šuj sviedru segas, kāju sargus. «Viņa gribēja tajā rītā braukt līdzi uz Tērveti, bet bija ļoti agri jāceļas. Tā nu sieva nogulēja lāci.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.