Somu rakstnieka Tommi Kinnunena romāns Četru ceļu krustojums — dzīvības turpināšanas vēsture
Aizvērusi grāmatas pēdējo vāku, raidu kosmosā pateicību tulkotājai Maimai Grīnbergai, ka somu rakstnieka Tommi Kinnunena slava īsā laikā sasniegusi arī latviski lasošos. Stāsts par rakstnieka ienākšanu literatūrā ir gandrīz neticams: nezināms literatūras skolotājs no Turku uzraksta savu pirmo romānu Četru ceļu krustojums, kurā nav nekā no iesācēja neveikluma. 2014. gadā darbs saņem labākā romāna titulu Somijā, kopš tā brīža tulkots 20 pasaules valodās, uzvests teātros, radīta opera.
Romānā četri dzīvesstāsti trijās paaudzēs. Stāsts sākas ar 1895. gadu, kad sievietes tikko sākušas apgūt profesijas, līdz ar to var pašas izvēlēties savu dzīvi. Pirmais ir vecmātes Marijas stāsts. Viņa ir tā, kura savu neatkarību apliecina, iekārtojoties mājā ciemata galā aiz četru ceļu krustojuma. Kā vecmāte viņa ir izslavēta tuvu un tālu, mazo līkumiņu, ko ceļš met aiz krustojuma, apkārtējie iesaukuši par Vecmātes līkumu. Tātad stāsts nav gluži par krustojumu, bet gan par māju aiz tā, jo māja — dzimta — apvieno šos četrus likteņus.
Taču romāns varētu būt arī par ceļiem un krustojumiem. Četri stāstnieki ir ģimenes locekļi, tātad saistīti ar vieniem un tiem pašiem notikumiem, pārsteidzoši, cik savādi tie pārveidojas, mainoties stāstītājam. Un tas varētu būt vēl viens romāna nosaukuma skaidrojums. Šie četri ceļi, lai arī veido attiecības ar pārējo ceļu tīklu, tomēr ved katrs uz savu pusi, kopīgs ir tikai krustojums. Šis ir romāns arī par cilvēka vientulību.
Atkārtojas ne tikai notikumi, aplim līdzīgus šos stāstus dara arī dzīves veselums, kas tajos ir. Sieviete, kas jaunības nežēlīgumā saceļas pret dzīves ierobežotību un vispirmām kārtām māti, jau nākamajā stāstā mokās ar vecumu un tām pašām kaulu vainām, līdz mielēm gadu garumā iepazīstot nepārvaramo bezdibeni, kas šķir paaudzes. Viņas sāpes rakstnieks zīmē pavisam viegliem vilcieniem: cilvēciska pieskāriena ilgodamās, vecmāmiņa velk aiz džempera mazdēlu, kurš, tikko kā izkūņojies no klēpja vecuma, mūk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.