Burvju pupa

Kristīne Ozoliņa (no kreisās) un Zanda Ozola, uzņēmuma Zekants līdzīpašnieces. Foto — Gints Ivuškāns
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Reiz no ceļojuma pa Dienvidameriku Zanda Ozola atgriezās ar dažām grauzdētām cūku pupām, ko iedeva māsai Kristīnei Ozoliņai ar domu — iemācāmies pašas grauzdēt un veidojam uzņēmumu! Tagad viņu kraukšķīgās pupas iekaro savu vietu čipsu plauktos

Māsu Zandas Ozolas un Kristīnes Ozoliņas stāsts par to, kā radās viņu uzņēmums Zekants, līdzinās mazliet pasakai. Bija tā — pirms trīsarpus gadiem Zanda ceļoja pa Dienvidamerikas valstīm un Ekvadorā kādā bārā pirmo reizi nogaršoja eļļā grauzdētas, sālītas cūku pupas. «Tanī brīdī man radās doma — lieliska biznesa ideja!» stāsta Zanda. «Jo mēs Latvijā cūku pupas ēdam tikai pāris mēnešus gadā, bet no uzturvērtības viedokļa tās ir tik labas, ka vajadzētu ēst visu gadu! Turklāt mums, ceļotājiem ar mugursomām, ir svarīgi, lai ceļā vienmēr būtu uzkodas enerģijas atjaunošanai. Grauzdētas pupas!»

Atgriezusies mājās, Zanda dažas pupas iedeva māsai Kristīnei, kas pirms gadiem 20 bija ieguvusi pārtikas tehnologa diplomu. Nogaršojusi pupas, Kristīne vismaz mēnesi savā mājas virtuvē mēģināja daudzos un dažādos veidos grauzdēt cūku pupas tā, lai sanāk kraukšķīgas. Līdz kādu dienu viņa zvanīja Zandai, lai priecīgi paziņotu: «Ir! Viena pupa sanāca kraukšķīga. Ja ir viena, būs vēl!» Tā no vienas cūku pupas izauga abu māsu uzņēmums Zekants, kas ražo kraukšķīgas pupas. Pirmos gadus māsas izmantoja vairākas uzņēmējdarbības atbalsta programmas, lai attīstītu savu uzņēmumu. Trešajā darbības gadā Zekants jau strādā ar peļņu.

Pēc augstskolas pabeigšanas Kristīne nevienu dienu nebija strādājusi savā profesijā. Tā bija sanācis. Bet nu, rosoties pie pannām un katliem, viņa secināja, ka noder studiju laikā iegūtās zināšanas un atgriežas radošā pieeja darbam. «Mans mīļākais laiks bija, kad viena pati biju ražotnē, grauzdēju pupas un, klausoties mūziku, dejoju ar pupām. Vistiešākajā vārda nozīmē dejoju ar katliem rokās,» stāsta Kristīne. 

Jau pirmajos mēnešos māsas kraukšķīgās pupas deva testēt draugiem, radiem un kolēģiem, lai dabūtu atsauksmes. Tās deva pārliecību, ka jāmeklē iespējas ražot. «Pirmā mūsu produkta patērētāju grupa, ko atklājām, bija cilvēki, kuriem ir alerģija no riekstiem. O, viņi bija sajūsmā, ka beidzot arī viņiem ir kāds nesalds našķis!» stāsta Zanda. «Bija arī kritika par to, ka pupas kraukšķīguma ziņā atšķīrās un bija diezgan taukainas.» Lai visas saražotās pupas būtu vienādi sagrauzdētas, bija jānopērk īpaši grauzdēšanai un ražošanai paredzēta krāsns. Mēnešiem ilgi strādāts, līdz atrasta tehnoloģija, kā pupas grauzdēt bez eļļas: «Tagad pupās ir samazināts tauku saturs, apzināti izvēlējāmies maz lietot sāli, lai produkts būtu veselīgs. Izmantojam tikai dabīgas garšvielas un garšvielu maisījumus. Nav ne nātrija glutamāta, ne mākslīgi sintezētu krāsvielu, ne garšas pastiprinātāju. Eļļu pievienojam tikai tik daudz, lai garšvielas turētos pie pupas,» Zanda ir patiešām lepna ar māsas veikumu.  

Kad Zandu un Kristīni uzaicināja ar Pupuchi produktiem iepazīstināt 2016. gada pārtikas izstādes Riga Food apmeklētājus, viņas saprata — jādibina uzņēmums un jāveido ražotne. Un tieši 2016. gadā abas māsas sameklēja radi no Austrālijas. «Zekanti — tas ir mūsu dzimtas uzvārds,» paskaidro Zanda, kas reiz bija ciltskoku virtuālajā vidē Geni.com veidojusi savu dzimtas koku. Uz Austrāliju Otrā pasaules kara laikā bēgļu gaitās devušies radi bija atraduši Zekantu dzimtas pārstāvjus Latvijā. Radi atbrauca ciemos, un tikšanās bijusi tik saviļņojoša, ka Zanda un Kristīne brīdī, kad bija jāizdomā sava uzņēmuma nosaukums, nešaubījās — Zekants. «Gribējām, lai mūsu dzimtas spēks tiek mūsu Pupuchi pupām,» smejas Kristīne.

Bez naudas, bet ar prātu

Pirms abas māsas sāka veidot savu uzņēmumu, viņas gadiem ilgi bija strādājušas valsts pārvaldē: Zanda — Valsts kasē, Kristīne — Lauku atbalsta dienestā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Savas naudas ražotnes veidošanai viņām nebija, toties bija izpratne par Latvijas likumiem un darbu, atbalstu jaunajiem uzņēmējiem. Tas palīdzēja atrast un izmantot dažādas pašvaldību, valsts un arī Eiropas Savienības programmas jauno uzņēmēju atbalstam.

Kristīne ir jelgavniece, tāpēc vispirms māsas nolēma pretendēt uz Jelgavas novada atbalsta finansējumu uzņēmējdarbības sākšanai. Projektu konkursā viņas ieguva pirmo vietu un balvu — 1500 eiro. Mazu krāsni tieši grauzdēšanai māsas jau bija nopirkušas, tāpēc par šo naudu iegādājās saldētavu un ledusskapi. «Mums to ļoti vajadzēja, un liekas naudas nebija. Mēs nekad neesam ņēmuši kredītus, un arī šobrīd tādu nav,» uzsver Zanda.

Telpas ražotnei māsas apzināti meklēja laukos, nevis pilsētā. No pieredzes valsts pārvaldē zināja, ka lielās pilsētās ir daudz mazāks domes atbalsts uzņēmējdarbībai nekā novados. Sešus mēnešus māsas meklēja telpas, taču visās redzētajās vajadzēja ieguldījumus remontam, ūdensvada sistēmai vai elektrības ierīkošanai. Tad Zandai radās doma sašaurināt meklējumu loku līdz slēgtu skolu, bērnudārzu vai ēdnīcu virtuvēm, un atklājās, ka Jaunsvirlaukas pagastā 2005. gadā slēgtās Dzirnieku pamatskolās ēkā izveidots amatniecības centrs Jaunlīdumi, bet virtuves telpas stāv neizmantotas. Te arī 2016. gada septembrī māsas ielika krāsniņu, ledusskapi un saldētavu, un ražošana varēja sākties.

«Mēs arī esam sociāli atbildīgs uzņēmums. Mums bija iecere dot šeit darbu cilvēkiem, kuriem ir grūtības to atrast, un tas arī izdevās — mums ir divas valsts subsidētas darbavietas. Viens no darbiniekiem ir cilvēks ar īpašām vajadzībām, otrs — pirmspensijas vecumā,» stāsta Kristīne.

Lauku atbalsta dienesta projektā Leader uzņēmums ieguva finansējumu lielas, speciāli cūku pupu grauzdēšanai paredzētas krāsns iegādei. Mazajā krāsniņā var saražot vienu kilogramu stundā, lielajā — ap 50—60 kilogramiem dienā. Zanda un Kristīne atceras, ka krāsni atveda 2017. gada februāra spelgonī, un māsas bija iedomājušās, ka atliks tikai vecajai skolai mazliet paplašināt ieejas durvis, lai krāsni iedabūtu ēkā. Taču nekā! Nācās izcelt lielo logu, lai krāsni iedabūtu virtuvē. Vietējie par godu šim pasākumam bija izklājuši krāsnij sarkanu paklāju.

Māsas uzsver — kā jaunās uzņēmējas saņēmušas lielu atbalstu. Dažkārt, kad pašām uz brīdi pazuda cerība, vai viss izdosies, Jelgavas novada domes darbinieki uzmundrinājuši: grauzdētajām pupiņām ir nākotne! Tikai jāstrādā! «Man joprojām reizumis uznāk šaubas, vai esam radījuši ko īpašu. Bet mēs patiešām esam radījušas ko tādu, kā Eiropā nav,» Kristīne atzīstas.

2017. gadā Zekants tika uzņemts Jelgavas biznesa inkubatorā. «Kad strādāju Valsts kasē, man nebija izveidojies labs priekšstats par to, cik lietderīgi šādos inkubatoros tiek izmantota nauda. Bet tas, kas notiek Jelgavas biznesa inkubatorā, ir vienkārši maģija. Tas ir kas apbrīnojams!» saka Zanda. 

No dalības inkubatorā ir vairāki ieguvumi. Pirmais — uzņēmumam nav sava biroja, tāpēc tikšanās ar biznesa partneriem māsas organizē Jelgavas vai Rīgas biznesa inkubatora telpās. Otrkārt, inkubatorā ik pa laikam piedāvā mācības un izglītojošas nodarbības. Tā dalībnieki var arī pretendēt uz finanšu piešķīrumiem, piemēram, iepirkuma rīkošanai, mājaslapas izveidei vai mārketinga konsultācijām. «Inkubatora ļaudis arī palīdz samazināt birokrātiju. Ieklausās mūsu idejās, kā būtu labāk, un spēj pārliecināt iestāžu darbiniekus padarīt procesus efektīvākus,» pateicīga ir Zanda. Kā piemēru viņa min iepirkumus. Kādreiz Zekants atteicies rīkot iepirkumu, jo mazam uzņēmumam tas bija pārlieku birokrātiski smags un sarežģīts. Pašlaik iepirkumu process esot daudz vieglāks, un māsas ir pārliecinātas, ka to panāca inkubatora darbinieki.

«Katra mēneša pēdējā ceturtdienā mums vienmēr jābūt biznesa inkubatorā. Jāatskaitās, kā ir gājis pagājušajā mēnesī, kādi mērķi sasniegti, un jādefinē nākamā mēneša mērķi,» stāsta Kristīne. «Bet mums patīk šīs sanākšanas, jo, runājot ar citu uzņēmumu vadītājiem, varam identificēt problēmas, no kurām varam izvairīties.» 

Visbeidzot Zekants ir ieguvis arī LIAA atbalstu dalībai starptautiskās izstādēs. Uzņēmums, kurš pērno gadu beidza ar peļņu, ir gatavs sākt eksportēt. Šogad pirmās Pupuchi kravas aizgādātas jau uz Šauļiem un Pērnavu.

Ar atzinību uzbužināts

Šis gads uzņēmumam zīmīgs ar divām balvām. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera zīmolu Pupuchi atzina par pagājušā gada labāko preču zīmi, savukārt Jelgavas novads uzņēmumu Zekants — par labāko ražotāju. Kristīne saka — viņas jūtas uzbužinātas.

Tomēr vienlaikus māsas spiestas atzīt, ka pirmais pusgads ir bijis grūts — daudzi veikali, kuros bija nopērkamas grauzdētās pupas, dažādu iemeslu dēļ slēgti. Zanda un Kristīne ir nolēmušas pagaidām neinvestēt jaunās iekārtās. «Esam iemanījušies sadarboties ar citiem uzņēmējiem, kuriem ir jaudīgas iekārtas, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas. Pašlaik 50 gramu paciņu pakošana mums ir ārpakalpojums,» stāsta Zanda un uzsver, ka Latvijā uzņēmēji labprāt sadarbojas un palīdz cits citam.

Viļakas novada zemnieku saimniecības Kotiņi vadītāji 2017. gadā Riga Food paši uzmeklējuši Zekantu ar piedāvājumu apgādāt māsas ar Latvijā audzētām pupām. Zanda un Kristīne uzliela Kotiņu saimniekus par to, ka nu jau trīs gadus viņi lauksaimniecībā neizmanto ķīmikālijas un vienlaikus investē modernās tehnoloģijās. Kotiņos ir arī jaudīgas iekārtas, kas atbrīvo pupas no mizām un atlasa kukaiņu bojātās pupas. Tagad Kotiņi ir vienīgie Latvijā, kas piedāvā videi draudzīgi audzētas, mizotas, tīras pupas. Gandrīz visa Pupuchi produkcija gatavota no Kotiņu pupām.   

Kopš māsas darbojas uzņēmējdarbībā, visaugstākā vērtē viņas tur iegūto brīvību pašām pieņemt lēmumus, rīkoties un uzņemties atbildību. «Bet ir arī atbildība neaizmirst par sevi. Mums kā līdzīpašniecēm arī ir savas vajadzības, piemēram, ir nepieciešami atvaļinājumi.» Abas māsas gan nosmejas, ka savā uzņēmumā nekad nav piemērots brīdis atvaļinājumam.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Produkta unikalitāte. Ir iespēja strādāt radoši — varu radīt ko tādu, kā vēl nav,» saka Kristīne. Savukārt Zanda gandarīta, ka ir izdevies atrast mūsdienīgu izpildījumu piemirstam pārtikas produktam: «Cūku pupas renesanse.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Māsas atzīst, ka ir bijis daudz grūtību. Bet viņas tās uztver kā akmeņus, uz kuriem pakāpties, lai redzētu tālāk. «Nevajag baidīties atzīties, ka esi kļūdījies! Inkubatorā cilvēki stāsta gan par savām veiksmēm, gan neveiksmēm. Tā ir pieredze,» saka Zanda 

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Kristīne visaugstāk novērtē komandu, tāpēc iesaka to izveidot stipru un uzticamu. Zanda piebilst, ka grūtībās ir svarīgi nepadoties un nebaidīties kļūdīties.

«Izmantojam tikai dabīgas garšvielas un garšvielu maisījumus. Nav ne nātrija glutamāta, ne mākslīgi sintezētu krāsvielu, ne garšas pastiprinātāju. Eļļu pievienojam tikai tik daudz, lai garšvielas turētos pie pupas,» Zanda ir lepna ar veikumu.
Foto — Gints Ivuškāns

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu