Reiz no ceļojuma pa Dienvidameriku Zanda Ozola atgriezās ar dažām grauzdētām cūku pupām, ko iedeva māsai Kristīnei Ozoliņai ar domu — iemācāmies pašas grauzdēt un veidojam uzņēmumu! Tagad viņu kraukšķīgās pupas iekaro savu vietu čipsu plauktos
Māsu Zandas Ozolas un Kristīnes Ozoliņas stāsts par to, kā radās viņu uzņēmums Zekants, līdzinās mazliet pasakai. Bija tā — pirms trīsarpus gadiem Zanda ceļoja pa Dienvidamerikas valstīm un Ekvadorā kādā bārā pirmo reizi nogaršoja eļļā grauzdētas, sālītas cūku pupas. «Tanī brīdī man radās doma — lieliska biznesa ideja!» stāsta Zanda. «Jo mēs Latvijā cūku pupas ēdam tikai pāris mēnešus gadā, bet no uzturvērtības viedokļa tās ir tik labas, ka vajadzētu ēst visu gadu! Turklāt mums, ceļotājiem ar mugursomām, ir svarīgi, lai ceļā vienmēr būtu uzkodas enerģijas atjaunošanai. Grauzdētas pupas!»
Atgriezusies mājās, Zanda dažas pupas iedeva māsai Kristīnei, kas pirms gadiem 20 bija ieguvusi pārtikas tehnologa diplomu. Nogaršojusi pupas, Kristīne vismaz mēnesi savā mājas virtuvē mēģināja daudzos un dažādos veidos grauzdēt cūku pupas tā, lai sanāk kraukšķīgas. Līdz kādu dienu viņa zvanīja Zandai, lai priecīgi paziņotu: «Ir! Viena pupa sanāca kraukšķīga. Ja ir viena, būs vēl!» Tā no vienas cūku pupas izauga abu māsu uzņēmums Zekants, kas ražo kraukšķīgas pupas. Pirmos gadus māsas izmantoja vairākas uzņēmējdarbības atbalsta programmas, lai attīstītu savu uzņēmumu. Trešajā darbības gadā Zekants jau strādā ar peļņu.
Pēc augstskolas pabeigšanas Kristīne nevienu dienu nebija strādājusi savā profesijā. Tā bija sanācis. Bet nu, rosoties pie pannām un katliem, viņa secināja, ka noder studiju laikā iegūtās zināšanas un atgriežas radošā pieeja darbam. «Mans mīļākais laiks bija, kad viena pati biju ražotnē, grauzdēju pupas un, klausoties mūziku, dejoju ar pupām. Vistiešākajā vārda nozīmē dejoju ar katliem rokās,» stāsta Kristīne.
Jau pirmajos mēnešos māsas kraukšķīgās pupas deva testēt draugiem, radiem un kolēģiem, lai dabūtu atsauksmes. Tās deva pārliecību, ka jāmeklē iespējas ražot. «Pirmā mūsu produkta patērētāju grupa, ko atklājām, bija cilvēki, kuriem ir alerģija no riekstiem. O, viņi bija sajūsmā, ka beidzot arī viņiem ir kāds nesalds našķis!» stāsta Zanda. «Bija arī kritika par to, ka pupas kraukšķīguma ziņā atšķīrās un bija diezgan taukainas.» Lai visas saražotās pupas būtu vienādi sagrauzdētas, bija jānopērk īpaši grauzdēšanai un ražošanai paredzēta krāsns. Mēnešiem ilgi strādāts, līdz atrasta tehnoloģija, kā pupas grauzdēt bez eļļas: «Tagad pupās ir samazināts tauku saturs, apzināti izvēlējāmies maz lietot sāli, lai produkts būtu veselīgs. Izmantojam tikai dabīgas garšvielas un garšvielu maisījumus. Nav ne nātrija glutamāta, ne mākslīgi sintezētu krāsvielu, ne garšas pastiprinātāju. Eļļu pievienojam tikai tik daudz, lai garšvielas turētos pie pupas,» Zanda ir patiešām lepna ar māsas veikumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.