Neatklātā planēta • IR.lv

Neatklātā planēta

Ilustrācija — Māra Drozdova
Krista Vāvere

Pierakstiet emocijas, tās ļaus labāk saprast sevi 

Tehnoloģijas emociju atpazīšanai no pētniecības projekta pārtapušas 20 miljardu dolāru industrijā — tā ziņo britu laikraksts The Guardian.Analizējot cilvēka sejas izteiksmes, ierīces spēj atpazīt dusmas, bailes, riebumu un skumjas. Pastāv uzskats, ka, pilnveidojot algoritmus, tās pazīs emocionālos stāvokļus labāk nekā cilvēki. Apziņa, ka emocijas varētu tikt pētītas bez mūsu piekrišanas, ir biedējoša. Tāpat kā pieņēmums, ka ierīces tās spētu atpazīt labāk nekā mēs. Taču pastāv arī pretējs uzskats — pamatzināšanas algoritma izveidē ir nepilnīgas vai kļūdainas, tādēļ, iespējams, šī būs vēl viena izgāšanās. 

Iepriekšējā izgāšanās ASV nodokļu maksātājiem izmaksāja 900 000 000 dolāru. ASV Transporta drošības administrācija radīja īpašu pasažieru kontroles programmu. Saskaņā ar to drošības dienestu darbinieki tika apmācīti novērot pasažieru ķermeņa valodu un izvēlēties cilvēkus rūpīgai drošības pārbaudei. Kad programma izgāzās, kā iemesls tika minēts novecojušais pieņēmums, ka emocijas iespējams nolasīt cilvēka sejā. 

60. gados emociju pētnieks Pols Ekmans izvirzīja hipotēzi, ka sešas emocijas — dusmas, riebums, bailes, laime, skumjas un pārsteigums — ir universālas un tiek vienādi atpazītas dažādās kultūrās. Viņš uzskatīja, ka ārēja kairinājuma gadījumā emocijas parādās cilvēka sejā un tās nav noslēpjamas. Vēlāk emocijas sagrupēja kopās, apvienojot dažādu nokrāsu emocionālos stāvokļus zem galvenās — universālās — emocijas, piemēram, skumju kategorijā iekļaujot sēras, bēdas, nomāktību, sevis žēlošanu, vientulību, melanholiju, izmisumu. Citi pētnieki oponē, kā šāds dalījums ignorē emociju savienojumus, kad vienlaikus izjūtam, piemēram, dusmas, vilšanos un izmisumu.  

Jaunākā pieeja apšauba gan Ekmana uzskatu, ka emocijas ir universālas, gan to, ka tās ir reakcija uz ārēju kairinājumu. Grāmatā How Emotions Are Made. The Secret Life of the Brain neirozinātniece Līza Feldmane-Bereta secina, ka emocijas ir kultūras, audzināšanas un ķermeniskas reakcijas sajaukums. Viņas pieeja ir apvērsums līdzšinējā izpētē. Personīgajā emociju pieredzē viņa liek pamanīt sabiedrības klātesamību. No paaudzes paaudzēs esam kolektīvi vienojušies par to, kādas emocijas ir un ko tās nozīmē. Šī vienošanās ietekmē to, kā emocijas paužam un kā tās atpazīstam. Lai gan šī iemācītā daļa neizslēdz individuālo pieredzi, paši to neapzinoties, esam pakļauti spēcīgiem standartiem un stereotipiem. Feldmanes-Beretas secinājumi izsauca spēcīgas emocijas viņas kolēģu vidū. Pētnieci izsmēja, viņai veltīja niknus pārmetumus par uzbrukumiem zinātnei. Arī manī jaunie atklājumi raisa emocijas. Kā tas nākas, ka laikā, kad cilvēce pēta komosu un okeānu dzīles, mēs tik maz pazīstam sevi, ka savu pārdzīvojumu izpausmē esam ietekmējušies no kļūdainos pieņēmumos balstītiem lekāliem! Ja jau zinātniskā izpratne par emociju izpausmi izrādījusies kļūdaina, kā gan cilvēks, dzīvojot neapzinātu, steidzīgu dzīvi, spētu sevi pazīt? 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu