Cope — tā ir aizmiršanās • IR.lv

Cope — tā ir aizmiršanās

Aktieris Juris Bartkevičs ar mazdēlu Henriju. Foto no privātā arhīva
Juris Bartkevičs

Makšķernieki ir dažādi. Manējie ir tie sapņotāji, jo darba specifika reti ļauj izrauties pie dabas. Viņi skatās pa televizoru, kā tas notiek kaut kur Maldīvās, Seišelu salās, un viegli iztēlojas tur sevi. Iztēle un aizmiršanās gaidas vakarā pirms copes tevi tā skaisti satremolē. Izrevidē savas kastes, pārbaudi pavadiņas, paskaties laika prognozi — sevišķi pavasarī, ja vēl būs jāspēlē izrāde, jāgādā, lai nesaķer iesnas.

Vasaras copēs jau puspiecos jābūt uz ezera, it sevišķi, ja brauc uz līņiem. Pamosties bez modinātāja un saproti, ka visa diena būs skaista un atbrīvota. Vēl gultā guļot, sajūti ezera smaržu. Tiem cilvēkiem, kas makšķerēšanā meklē aizmiršanos — kā citi seriālos vai lubu romānos —, ir vienalga, būs zivis vai nebūs. Bet labāk jau lai ir!

Svarīgi, pie kā un ar ko kopā brauc makšķerēt. Es braucu pie cilvēkiem, ar ko ir copēts kopš agriem jaunības gadiem. Tādi Liepājas laiku draugi man ir Aivars Albužis un Ainis Pujēns. Kad es atbraucu, Aivars mani aizved tur, kur pats vakar ir bijis, un ierāda savu vietu, jo zina, ka tur ķersies. Un tad ir tā, ka man nāk, bet viņam ne, un vārdos drusku tā kā pasprūk skaudība, bet vairāk tomēr prieks, ka esmu pie viņa atbraucis un man būs zivis. Ar Aini braucam jūrā makšķerēt, viņš prot uzturēt garu arī tad, ka loma nav.

Varim Braslam vienmēr ir savi noslēpumi. Viņš neatklāj ezeru nosaukumus, bet skaidrs, ja tās ir labākās vietas, un tas, ko mēs darām, ir nopietni.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu