Jaunais psihologs, kurš palīdzēja uzkāpt pa trepēm

Nils Sakss
Print Friendly, PDF & Email

Torīt es drusku kavēju, un, kad biju izsteidzies cauri skolas vestibilam, pa ceļam no dežurantes paķēris savu 201. atslēdziņu, Timofejs mani jau gaidīja pie lielajām kāpnēm. Zvans bija noskanējis, visi bērni sagājuši pa klasēm, tikai viņš tur stāvēja, viens pats un apjucis, tramīgi skatīdamies apkārt, svīda un elsoja — slikti pārdzīvodams negaidītās atkāpes no ierastā ritma, kā jau tas raksturīgs bērniem ar autisko spektru jeb ģebilačkām, kā mēs viņus visus šeit, rajona speciālajā skolā, mīlīgi saucām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu