Pasaules augstākā virsotne pārvērtusies par haotisku un īpaši bīstamu tūrisma objektu
Eds Dorings, ārsts no Arizonas štata ASV, visu savu dzīvi ir sapņojis par Everesta smailes sasniegšanu. Taču pirms dažām dienām, kad viņš beidzot to izdarīja, vīrietis bija šokā par redzēto. Kalnā kāpēji īgni grūstījās un lamājās, lai tiktu pie kārotajiem pašģīmjiem. Kalna plakanajā virsotnē, kas nav lielāka par diviem pingponga galdiem, bija saspiedušies kādi 15—20 cilvēki.
Lai līdz turienei vispār tiktu, stundām bija jāstāv rindā. Kāpēji sastājušies cits aiz cita tik cieši, ka viņu biezās jakas izskatījās kā viens veselums. Atšķirt atsevišķus cilvēkus varēja tikai pēc krāsām. Un tas viss uz radžainas, apledojušas kalna kores, kuras abās pusēs vairāku metru stāvs kritums.
Rindai lēnām virzoties uz priekšu, Dorings pārkāpa pāri kādai nupat mirušai sievietei. «Tas bija baisi,» ārsts stāsta intervijā no Katmandu, kur pēc kāpiena atpūtās viesnīcā. «Tas bija kā zvērudārzs.»
Šī ir kļuvusi par vienu no traģiskākajām alpīnisma sezonām Everestā. Tiek lēsts, ka līdz 27. maijam bojā gājuši vismaz 27 cilvēki. Un vismaz dažos gadījumos to bija iespējams novērst, jo problēma nebija lavīnas, negaidīti sniegputeņi vai spēcīgas vēja brāzmas. Kalnā kāpšanas veterāni un alpīnisma nozares vadošie speciālisti vaino pārāk lielo drūzmu uz kalna, kā arī faktu, ka pasaules augstāko virsotni cenšas iekarot arvien vairāk mazpieredzējušu alpīnistu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.