Rīgai lielveikali ir svarīgāki par iedzīvotājiem 24

Ilustratīvs foto: Paula Čurkste, LETA
Jānis Maulis
Print Friendly, PDF & Email

2018. gada pirmajā pusē presē parādījās ziņas par LIDL lielveikalu atvēršanu Latvijā. Cita starpā, viens no lielveikaliem tiek plānots tieši zem mana dzīvokļa logiem Dzelzavas ielā 75B. Ja tagad es no rītiem varu pamosties savā guļamistabā un iziet turpat uz lodžijas ieelpot spirgto pavasara gaisu (šeit būtu jāsaka, svaigo pavasara gaisu, jo māju, kurā ir mans dzīvoklis, no noslogotās Dzelzavas ielas atdala 1,2 hektārus plaša zaļā zona ar vairāk nekā 40 kokiem tajā), tad jau pavisam drīz, iespējams, es, izejot uz savas guļamistabas lodžijas, vienīgais, ko varēšu baudīt, būs “skaistais” skats uz 1,2 hektārus asfaltēto LIDL autostāvvietu un elpot pa to traucošo automašīnu (kas noteikti brīvdienās būs skaitāmas tūkstošos dienas laikā) izplūdes gāzes.

Es, kopā ar vēl vairākiem apkārtējo māju iedzīvotājiem, esmu pārsūdzējis SIA “Lidl Latvija” izsniegto koku ciršanas atļauju un būvatļauju, kuras atļauj SIA “Lidl Latvija” Dzelzavas ielā 75B izcirst kokus, noasfaltēt 1,2 hektārus plašo zaļo zonu un uzbūvēt lielveikalu. Nepārprotiet mani. Es neesmu pret jauniem lielveikaliem Rīgā un pret jaunu spēlētāju Latvijas vienveidīgajā lielveikalu operatoru saimē.

Es esmu pret lielveikalu celšanu faktiski iedzīvotāju guļamistabās, neuzklausot pašu iedzīvotāju viedokli.

Būvniecības likums redakcijā līdz 2014. gada 1. oktobrim noteica samērā plašu gadījumu loku, kad pašvaldībām bija pienākums rīkot publisko apspriešanu par plānotu būvniecību. Proti, pašvaldībām bija pienākums rīkot paredzētās būves publisku apspriešanu, ja būve būtiski: 1) pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus; 2) samazina nekustamā īpašuma vērtību; 3) ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

Ar jauno Būvniecības likumu, kas stājās spēkā 2014. gada 1.oktobrī, Saeima būtiski sašaurināja gadījumu loku, kad pašvaldībām ir obligāti jārīko publiskā apspriešana, nosakot tikai vienu gadījumu – ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums. Tai pat laikā Saeima piešķīra pašvaldībām tiesības pašām ar saistošajiem noteikumiem paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana.[1]

Šajā ziņā Rīgas pilsētas pašvaldība bija pirmrindniece iedzīvotāju interešu aizstāvībā, pilsētas apbūves noteikumos kā citus gadījumus saglabājot visus līdz tam jau apbūves noteikumos bijušos gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana: 1) pasliktinās iedzīvotāju sadzīves apstākļus; 2)samazinās nekustamā īpašuma vērtību; 3)ietekmēs vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.[2]

Diemžēl realitātē Rīgas pilsētas pašvaldībai ar šo savu apņemšanos – uzklausīt iedzīvotāju viedokli – iet gaužām bēdīgi un nekur tālāk par savas apņemšanās uzlikšanu uz papīra pašvaldība nav tikusi. It īpaši tas ir attiecināms uz “LIDL gadījumu”.

LIDL Latvijas tirgū nāk iekšā ļoti agresīvi – domājams, ka tas saistāms, gan ar Latvijā jau pārpildīto mazumtirdzniecības nišu, gan arī LIDL lielo naudas maku Vācijā. Tai skaitā LIDL ienākšanu raksturo arī būvatļauju saņemšana no Rīgas pilsētas būvvaldes par lielveikalu būvniecību bez publiskās apspriešanas teritorijās, kur citiem lielveikalu operatoriem nekad tas nebija izdevies, piemēram, tai pašā Dzelzavas ielā 75B, kur lielveikala būvniecība ar tam pieguļošo autostāvvietu 1,2 hektāru platībā plānota tieši zem iedzīvotāju logiem.

Nav šaubu, ka šiem vairākiem simtiem iedzīvotāju būtiski pasliktināsies sadzīves apstākļi. Tāpat ļoti iespējams, ka arī dzīvokļu vērtība, zem kuru logiem LIDL lielveikals tiks celts, būtiski samazināsies. Bet Rīgas pilsētas būvvaldei tas nebija šķērslis SIA “Lidl Latvija” izsniegt būvatļauju lielveikala būvniecībai bez publiskās apspriešanas rīkošanas.

Šī situācija mani mudināja papētīt, kā tad kopumā Rīgas pilsētas pašvaldībai ir veicies ar publisko apspriešanu rīkošanu. Pirmais, ko es atcerējos no pēdējo laiku skaļajām publiskajām apspriešanām, bija IKEA būvniecība. Bet “aplauziens”, izrādās, kas to rīkoja Stopiņu novada būvvalde. Tālāk skatos tirdzniecības centru “Akropole”. Atceros, ka arī tam tika rīkota publiskā apspriešana. Jā, tikai izrādās, ka 2008. gadā, kad spēkā vēl bija vecais Būvniecības likums un Rīgas pilsētas pašvaldību vadīja Jānis Birks no tēvzemiešiem (Nils Ušakovs un Saskaņa Rīgas pašvaldību sāka vadīt no 2009. gada). Tātad arī šo gadījumu nevar skaitīt, jo, tākā Rīgas pilsētas pašvaldību no 2009. gada jau kūrē Saskaņa un LIDL ar, izskatās, lielu Rīgas pilsētas pašvaldības atbalstu, Rīgā saņem būvatļaujas tieši Saskaņas vadības laikā, manā ieskatā, tad korekti ir vērtēt, kā tad rīkojas tieši Saskaņas vadītā Rīga.

Un šeit es pasteigšos notikumiem pa priekšu – attiecībā uz ieklausīšanos iedzīvotāju viedoklī par jaunām būvniecības iecerēm, kurām atbilstoši pašas domes atbalstītajiem pilsētas apbūves noteikumiem būtu rīkojamas publiskās apspriešanas, bet nav noteiktas kā obligātas, tieši nekā. Laikam Saskaņas ieskatā iedzīvotāji ir tikai rīks tikšanai pie varas, bet pēc tam izmetami miskastē.

Interesanta aina paveras, papētot, kādām būvniecības iecerēm tad ir rīkotas publiskās apspriešanas Saskaņas valdīšanas laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā – no 2009. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 23. maijam (kad tapis šis raksts). Šajā laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā ir rīkotas 44 publiskās apspriešanas jeb vidēji 4,4 publiskās apspriešanas gadā, no kurām absolūtais vairākums ir par viesnīcu un dzīvojamo ēku būvniecību – attiecīgi 16 un 9, kas kopā veido 57% no visām šo desmit gadu laikā rīkotajām publiskajām apspriešanām. No tā es secinu – Rīgas pilsētas pašvaldībai Saskaņas valdīšanas laikā visvairāk traucē tūristi un iedzīvotāji.

Savukārt lielveikalu būvniecība faktiski iedzīvotāju guļamistabās (kā tas ir LIDL gadījumā) Rīgas pilsētas pašvaldības (tātad, Saskaņas) ieskatā nav pietiekami nopietns iemesls paprasīt iedzīvotāju viedokli (jo, nav laika, jāprasa iedzīvotāju viedoklis par jaunu dzīvojamo platību būvniecību vietās, kur varētu būvēt jaunus lielveikalus). Iespējams, ko nevar izdarīt ar lielu naudu, var izdarīt ar ļoti lielu naudu. Protams, vietā ir pateikt, ka man šim caur rindiņām izlasāmajam apgalvojumam nav pierādījumu, bet tas ir mans viedoklis. Manuprāt, visa šī situācija liek domāt, ka kādam(-iem) Rīgas pilsētas pašvaldībā ir personiska (mantiska vai citādāka) interese, lai LIDL bez sarežģījumiem (bez iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanas un ņemšanas vērā) varētu būvēt savus lielveikalus iedzīvotāju guļamistabās.

 

Autors ir Purvciema iedzīvotāju pārstāvis, būvniecības un vides tiesībās praktizējošs jurists

[1] Būvniecības likuma 14. panta piektā daļa;

[2] Rīgas pilsētas apbūves noteikumu 608.1. apakšpunkts.

Komentāri (24)

Varde 24.05.2019. 09.56

Apzinos, ka milzīgajām ķēdēm šis varētu būt neērti, taču gribu atgādināt – šobrīd ir vismaz viena pilnīgi tukša, nelietota lielveikala ēka A. Saharova ielā, ko būvēja nu jau mūžībā aizgājušajai Prismai. Būtu interesanti zināt, kāpēc Lidl negribētu izmantot šo ēku, kas nevienam netraucē un kas ir tiešām knapu 5 minūšu attālumā no Dzelzavas ielas.
Ceru, ka Dzelzavas ielas iedzīvotājiem nebūs jāsadzīvo ar lielveikala monstru skaistu koku vietā.

+1
-1
Atbildēt

1

    kolpants > Varde 24.05.2019. 12.01

    Это злая ирония или просто по незнанию? В том здании обнаружились довольно серьезные проблемы с конструкциями, поэтому здание было запрещено к эксплуатации
    Поэтому Лидлу фактически его надо срыть и строить заново.
    А реконструкции часто по затратам выше, чем просто новострой, так как тут речь идет о несущих конструкциях, а не просто перекрасить и окна поменять.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > kolpants 24.05.2019. 12.02

    да еще будет негативный “хвост” – да это то здание, которое чуть не обрушилось как Максима, не пойду туда!
    Зачем это Лидлу?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Drosma 24.05.2019. 17.19

andrej, cik norpotu – esi saistīts ar kultūru, kā jau naciķis
lūk, nokomentē šo situāciju – skatos LIetuvā lielākā daļa muzeju atvērti 7 dienas nedēļā, Latvijā – piemēram – Liepājas muzejs – MUZEJA DARBA LAIKS 5 darba dienas –

paskaidro man – kā tas tā var būt

T., C., P., S., Sv. no plkst. 10 līdz 18.

0
0
Atbildēt

1

    Drosma > Drosma 24.05.2019. 17.20

    http://www.neringosmuziejai.lt/en/working-hours/
    Thomas Mann Museum

    May 1 – May 31:

    I–VII: from 10 am. till 5 pm.

    June 1 – September 30:

    I–VII: from 10 am. till 6 pm.

    Curonian Spit History Museum

    June 1 – August 31

    I–VII; 10 am. – 6 pm.

    September 1 – May 31

    II–VI; 10 am. – 5 pm.

    Nida Fisherman’s Ethnographic Homestead
    June 1 – August 31

    I–VII; 10 am. – 6 pm.

    September 1 – May 31

    II–VI; 10 am. – 5 pm.

    0
    0
    Atbildēt

    0

lindab456 24.05.2019. 17.56

“Es esmu pret lielveikalu celšanu faktiski iedzīvotāju guļamistabās…”
“Šī situācija mani mudināja papētīt kā tad kopumā Rīgas pilsētas pašvaldībai ir veicies ar publisko apspriešanu rīkošanu.”
Labi ir veicies – jo ražošanas ceha izvietošanai vēsturiskajā centrā ir zaļā gaisma.
Kad darīšana ir ar lielu investoru interesēm, attieksme pret apkārtējo māju iedzīvotājiem ir vairāk nekā ciniska un ietekme uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti netiek ņemta vērā, tā pat nav nepieciešama sabiedriskā apspriešana un saskaņojums ar apkārt esošajiem īpašniekiem.
Ražošanas troksnis, vibrācija, izplūdes – nepārtraukti 24 stundas diennaktī, tieši uz kaimiņu teritorijā esošo dzīvojamo māju logiem – ciniski un nekaunīgi un, kā izskatās, ar VVD atbalstu – tā darbojas Staburadzes (tagad ORKLA) rūpnīca Tallinas ielā – apkaimei neatbilstoši liels ražošanas cehs, kas pāris gadus atpakaļ tika celts, apvienojot vairākus gruntsgabalus, blakus vēsturiskajai V. Ķuzes fabrikai (Artilērijas ielā) un saskaņojumu ar VKPAI saņemot kā biroja ēka.

0
-1
Atbildēt

1

    lindab456 > lindab456 25.05.2019. 02.52

    Ir kāda ļoti forša intervija, kurā t. sk. tiek runāts par empātijas pieaugošo lomu mūsdienu pasaulē – “spēju iejusties, uztvert pasauli kā dzīvu organismu…” (Satori, Sarunas, R. Muktupāvela: Tā ir .., 17.05.19.).
    Manuprāt, empātija ir absolūta nepieciešamība, bez kuras nedrīkstētu ķerties klāt pie lielākām publiskām būvēm – vēja parkiem, lielveikaliem, koncertzālēm. Kādi ieguvumi var atsvērt izcirstu, zaudētu zaļo zonu, degradētu ainavu, vidi, līdzcilvēku ciešanas! Par ko domā projekta autors, pasūtītājs, saskaņotājs, kad pieļauj rūpnīcas ielikšanu burtiski dzīvojamā rajona vidū! Par kādu cilvēcisku attieksmi var runāt, ja ražošanas izplūdes ventilators ar troksni un vibrāciju nonstopā 24 x 7 tiek pavērsts pret dzīvojamo māju, vai būtu ar mieru paši dzīvot tādos apstākļos?

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Drosma > lindab456 25.05.2019. 06.03

    Linda,Mīļā, par naudu domā – visi. Arī tie,kuri cietēji -upuri domā,būtu nauda, samaksātu tiesai,lai padzen uz elli tos alkatīgos…

    Runa atkal un atkal ir par tiesiskumu. Par to,ka šai valstī tiesāšanās ir tikai bagāto iespēja

    0
    -1
    Atbildēt

    2

    lindab456 > Drosma 26.05.2019. 01.39

    Drosma, tas ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes un pašcieņas jautājums. Vai ORKLA Latvija īpašnieks Norvēģijas kompānija pie sevis mājās varētu atļauties tik brīvi darboties un vai nekļūstam par trešās šķiras valsti?!

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Drosma > lindab456 26.05.2019. 06.22

    Jau esam 3.šķiras valsts. Pat vēlēšanas nespējam noorganizēt.
    Visu ,patiešām visu esam atdevuši svešiniekiem.

    Manā dzimtajā pusē novadam nav nauda jumta uzlikšanai 18.gs. skaistai klētij, bet tieši tāda summa atradās,ko maksāt šīs klēts nojaukšanai.
    Cirkū rāda plikus onkuļus un paziņo,ka tā darot visā pasaulē.
    Nu nedara tā visā pasaulē. Nu nav 19.gs ,kad nezinājām,kas notiek pasaulē.

    Visādas nejēdzības būtu novēršamas tiesiskā valstī. Tagad mēs ejam tikai uz dziļāku postu.

    0
    -1
    Atbildēt

    2

    lindab456 > Drosma 26.05.2019. 09.31

    Tas nozīmē, ka vietējā vara attiecībā pret ārvalstu uzņēmumu nevērtē, neievēro savas vietējās intereses – to, ka ir tāds vēsturiskais centrs, ir dzīvojamā zona, kurā dzīvo vietējie iedzīvotāji, rīdzinieki, pilsoņi, īpašnieki, kuri maksā nodokļus un ir vēlētāji. Tas nozīmē, ka demokrātijas mehānisms īsti nestrādā, ir deformēts.
    P.S. Tit., kādēļ mēs runājam par sādžu un guberņu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    lindab456 > Drosma 26.05.2019. 09.40

    Drosma, mēs neesam trešās šķiras valsts, nekad to neesmu teikusi. Rakstu tādēļ, ka nevēlos piedzīvot tādu attieksmi. Mēs pārāk daudz iztirgojam, par Latviju ir jādomā kā par savu valsti, kurā dzīvos mūsu bērni un viņiem visas šīs savārītās negācijas būs jālabo.

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Drosma > lindab456 26.05.2019. 09.54

    Linda,Linda, cik labi būtu Tev noticēt,ka mums ir mūsu valsts. Bet tā nav. Te visu nosaka sveši kungi,mūsējie tik taisās šiem pakaļ.

    Lasu Pērsieša stāstus par mums – latviešiem 19.gs. 90-os gados. Spriežu,ka mainījušās ir tikai dekorācijas, fons,bet cilvēka daba un cilvēka darbi paliek nemainīgi.

    Kādos Pwrsieša personāžos atpazīstu šodienas cilvēkus,ar kādu pat pati varu identificēties.

    Labi,jāceļas un jāveļas dzīvei.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 26.05.2019. 13.28

    Drosma, tajā brīdī, kad partijas ierindas biedrs sāka noteikt partijas politiku un valsts ekonomisko dzīvi – ar demokrātiju bija dimbā!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > lindab456 26.05.2019. 09.59

    Pagājušajā nedēļā reizes 5 mēģināju sazvanīt Talsu policiju. Savas nosistās māsīcas lietā. Neviens necēla klausuli. Dežurants solīja nodot ziņu,atzvabīšot. Neatzvanīja. Tagad lsm.lv lasu,ka Talsu krmpolicisti muzicē. Nu man skaidrs ,kāpēc neviems neatbildēja zvanus….

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > Drosma 25.05.2019. 06.06

    Un atkal – tā bija NA kura Rīgu atdeva saskaņai, nu ir drausmīgi tas.

    Pēdējā Ltv1 4.studijas raidījumā ir par koku ciršanu Rīgā, Burovs k9nsultē,latvieši pieņem lēmumus un cērt

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu