Lopkopība nodara milzu ļaunumu planētai. Taču, lai ievērojami samazinātu savu ietekmi uz vidi, nav jākļūst par vegānu, pietiek pāriet uz saprātīgu diētu
Nereti diskusijas par gaļas patērēšanu notiek agresīviem saukļiem pārpilna kultūras kara ietvaros. Atstāsim to cilvēkiem, kuriem ir laiks un vēlēšanās ar to nodarboties. Gaļu ēst ir dabiski, un vegānisms nevienu nepadara par labāku cilvēku. Taču skaitļi ir nepielūdzami. Nupat Parīzē publiskots ANO paspārnē tapis ziņojums par planētas bioloģiskās daudzveidības un «ekosistēmu servisu» stāvokli. Cilvēks ir izmainījis trīs ceturtdaļas no sauszemes virsmas, miljonam dzīvnieku un augu sugu draud izmiršana, un tā nav tikai estētiska nelaime, jo mēs, protams, teorētiski varam iztikt bez leduslāčiem vai tīģeriem.
Problēmas atslēga slēpjas formulējumā «ekosistēmu servisi». Ziņojumā cita starpā minēts, ka augu apputeksnētāju kukaiņu zudums rada potenciālu risku pasaules ražām vairāk nekā 500 miljardu eiro apmērā.
Gan dabas daudzveidības izzušanā, gan klimata izmaiņu veicināšanā lopkopībai ir milzīga nozīme. Tai tiek izmantota ceturtā daļa no planētas zemes, ko neklāj ledus, un šī industrija ir atbildīga par vairāk nekā 18% no kopējiem siltumnīcas gāzu izmešiem — tas ir vairāk nekā transporta industrija. Savukārt augu valsts produkcijas ražošanai tiek patērēti 12% no planētas platības, un tā rada mazāk par 7% izmešu, vēstīts ziņojumā. Tam var pieskaitīt to, ka 83% no cilvēces globāli patērētajām kalorijām veido augu valsts produkti, bet, lai saražotu to pašu daudzumu kaloriju no dzīvnieku valsts produktiem, ir jāpatērē desmitreiz vairāk zemes. Tā ir vienkārša ekonomika. Zemes platība uz planētas ir ierobežots resurss, bet cilvēku skaits un pieprasījums pēc dzīvnieku valsts produktiem, kas ir neefektīvs un vidi piesārņojošs pārtikas ieguves veids, pieaug. Tāpēc arvien vairāk tiek uzsvērts, ka dzīvnieku izcelsmes produktu samazināšana uzturā ir pats efektīvākais, ko indivīds var darīt, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi.
Neviens negaida absolūtu cilvēces atsacīšanos no lopkopības. Tā nodrošina ar iztiku pārāk daudzus cilvēkus, tā caurvij kultūras un nacionālās identitātes, un neviens nenoliedz, ka gaļā ir daudz vērtīgu uzturvielu. Un arī ne viss ar lopkopību saistītais ir tik melnbalts. Ar domu par ilgtspējību vadītas saimniecības, kuru produkcija tiek patērēta vietējā tirgū, var būt pat videi draudzīgas. Tā tas ir arī daudzviet Latvijā, kur pārdomāta pļavu noganīšana palīdz bioloģisko daudzveidību saglabāt, nevis to degradē. Taču šādas saimniecības vien nespēj nodrošināt pieaugošo pasaules pieprasījumu pēc dzīvnieku valsts produktiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.