Par citādu depozītsistēmu • IR.lv

Par citādu depozītsistēmu

1
Atkritumi Pļavniekos pie Kupriču ielas. Foto: Īriss Sviklis, LETA
Vita Jaunzeme

Es esmu par depozītsistēmu, bet ne tādu, kādu patlaban plāno ieviest. Proti – depozītu nelielam skaitam PET pudeļu (piena, kefīra, jogurta, lielās ūdens pudeles tajā nav iekļautas), daļēji stiklam un alumīnijam.

Domāju – ja tas būtu izdarīts pirms 10 gadiem, tas būtu devis labus rezultātus, tomēr pašlaik, kad visa pasaule ir nonākusi pie katastrofāla plastmasas apjoma un nekontrolējamas tās izplatīšanās (palikšanas) dabā, ir jāsaprot, ka tērēt 30 miljonus šīs problēmas risināšanai Latvijā, un jāapzinās, ka tas ir tikai daļējs risinājums, būtu ne vien bezatbildīgi, bet, arī globāli vērtējot, videi nedraudzīgi. Ir jāskatās plašāk.

Arī taromātu ražošana prasa resursus. Agrāk vai vēlāk būs jāmeklē jauni risinājumi, ko darīt ar visu pārējo iepakojumu – to skaitā dzērienu, pārtikas, tehnikas, sadzīves preču, elektronikas.

Gudrāk un progresīvāk būtu jau tagad lietas veidot tā, lai pēc 10 gadiem ieguldītie līdzekļi nebūtu iztērēti bezjēdzīgi un turpinātu kalpot un dotu labumu visiem. Mums ir nepieciešama sistēma, kas nodrošinātu absolūti visa iepakojuma depozītu. Un tāda ir vajadzīga tagad un tūlīt – negaidot vēl nākamos 10 gadus.

Vienīgais risinājums ir visvienkāršākais: plastmasas – absolūti visas – nodošana uz svaru, pretī saņemot zināmu naudas summu par kilogramu tīras plastmasas. Tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai plastmasa nenonāktu vidē un netiktu aprakta kopīgajos atkritumos. Turklāt tas neizmaksās miljonus, jo šādas sistēmas ieviešanā piedalītos absolūti visi iepakojuma ražotāji un radītāji.

Vienlaikus ir jāiegulda līdzekļi zinātniskajās laboratorijās, lai rastu jaunu organiskā polimēra iepakojuma ražošanai un ieviešanai par ekonomiski izdevīgu cenu.

Cita varianta nav. Mēs nevaram tērēt pagaidu miljonus pagaidu risinājumiem, jo neesam tik bagāti.

 

Autore ir Lielās talkas vadītāja

Komentāri (1)

QAnon 26.04.2019. 16.17

Ko tikai visu neizdomā, lai netiktu ieviesta depozītu sistēma un tara joprojām nonāktu izgāztuvēs, mežos un uz laukiem, bet apsviedīgi, pērkamiem politiķiem pietuvotie, darboņi joprojām uz tā raustu piķi? Ir jabūt bargiem sodiem par izmestiem atkritumiem un jānodrošina bioloģisko atkritumu un otrreiz nepārstādājamu cieto atkritumu dalīta savākšana, lai tos izlietotu kā energoresursus.
Nekādus miljonus neizmaksās alumīnija bundžiņu, Pet pudeļu un stikla taras savākšana, jo to pieņēmēji jau tā labi nopelnīs uz alumīniju un plastmasas pudelēm, ka tam būtu jārīko konkurss.
Nevajag postpadumjiem “gudrīšiem” domāt, ka viņi zin labāk, nekā ekonomiski attīstītās valstīs, kas ir atrisinājušas atkritumu problēmu, jo atkritumi ir čekas un Krievijas organizētās noziedzības kājslaukiem: vējoņiem, dombrovskiem, kampariem, pavļutiem, ašerādeniem un pūcēm, bet normāliem cilvēkiem tās ir izejvielas, vai energoresusi.
Ko gan autore iedomājusies darīt ar Pet pudelēm, kad tās būs sajauktas ar maisiņiem, kuros bijušas siļķes vai gaļa, un kur paliks krējuma trauciņi un eļļas pudeles?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu