Aleju biedrība lūdz valdību apturēt koku ciršanu Rīgā

Atklāta vēstule valdības vadītājam Krišjānim Kariņam un ministriem

Biedrība Aleju aizsardzība un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko sistēmu tīklu pilsētvidē.

Ekoloģisko sistēmu izveide sasaucas ar klimata saglabāšanu, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, gaisa attīrīšanu un plaušu, alerģisko slimnieku skaita samazināšanu Rīgā un citās pilsētās. Īpaši būtiski tas ir laikmetā, kad iedzīvotāji masveidā pārceļas uz pilsētām.

Katrai ekoloģiskās sistēmas sagraušanai ir jānotiek ar vietas izpēti, analīzi un izvērtējumu. Tas jānosaka neatkarīgai komisijai, kuras sastāvā ir tikai augstas klases eksperti, kuri nenāk no esošajām institūcijām un nav ieinteresēti pilsētvides zaļo zonu apbūvē.

Kā pirmo biedrība Aleju aizsardzība lūdz apturēt ieplānoto 104 koku ciršanu Rīgā, Slokas ielā 43 un Slokas ielā 45, privāto īpašnieku teritorijā, kura savienojas ar LU Botānisko dārzu.

Tur paredzēta triju daudzdzīvokļu māju celtniecība. Te ir vajadzīga neatkarīga vietas izpētes, analīzes un izvērtējumu ekspertu komisija. Zaļās teritorijas atrodas jau trijās aizsargjoslās, bet tas neliedz tās apbūvēt!!!

Teritorijas apbūve sagrauj dabas un kultūras mantojuma pamatelementu – ainavu. No šīm teritorijām tiek padzīti sikspārņi, 20 putnu sugas, sīkdzīvnieki, kukaiņi. Teritoriju apbūve iznīcina ekoloģisko vidi arī LU Botāniskajā dārzā. Teritorijas apbūve būtiski pasliktina gaisa kvalitāti ne tikai apkārtējā vidē, bet arī pilsētas centrā.

Jau 2,5 gadus biedrība Aleju aizsardzība cīnās par Valsts nozīmes kultūras pieminekļu statusa piešķiršanu Kuldīgas ielai Rīgā, par dabas un kultūras mantojuma statusa piešķiršanu Kuldīgas ielas ainavai un tieši par ielas posmu no Slokas ielas līdz Vīlipa ielai. Ielas posms ir unikāls dabas un kultūras mantojums ar mājām, kas celtas no 1886.gada līdz 1936.gadam – ar milzīgiem dārziem un pagalmiem.

Neviena jaunceltne līdz pat šodienai te nav iebūvēta starp vecajām mājām. Ielas posms izpilda visus kritērijus, arī ekoloģiskos šī statusa saņemšanai. Ielas posmu varētu iekļaut arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma statusā kopā ar Āgenskalnu, Torņakalnu un Ķīpsalu. Ir vajadzīgi UNESCO eksperti, jo vietējie eksperti bieži neredz unikalitātes lielumu vai nav ieinteresēti cīnīties par dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Par ekoloģiskā tīkla izveidi un pret 104 koku izciršanu Rīgā, Slokas ielas 43 un 45 teritorijās, ir savākti un Rīgas domē, kā arī Rīgas Būvvaldē iesniegti 292 paraksti. Parakstus vācam joprojām. Ne Rīgas dome, ne Rīgas Būvvalde nav turējusi par vajadzīgu atbildēt uz biedrības Aleju aizsardzība šā gada 14.marta lūgumu pagarināt sabiedriskās apspriešanas laiku koku ciršanai līdz 8.aprīlim.

Biedrība Aleju aizsardzība lūdz valdību:

• veidot ekoloģisko sistēmu tīklu pilsētvidē;
• apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu, dabas un kultūras mantojuma iznīcināšanu Rīgā, Slokas ielas 43 un 45 zaļajās teritorijās, veidojot neatkarīgu vietas izpētes, analīzes un izvērtējumu ekspertu komisiju;
• rast iespēju atpirkt no privātajiem īpašniekiem zaļās teritorijas Rīgā, Slokas ielā 43 un Slokas ielā 45, lai tās saglabātu kā zaļo zonu – ekoloģisku sistēmu, tādējādi nekaitējot LU Botāniskā dārza un Kuldīgas ielas dārzu un pagalmu ekoloģiskajai sistēmai, klimatam, saglabājot dabas un kultūras mantojumu, sabiedrības veselību un pozitīvu psihoemocionalitāti.

 

Autore ir biedrības Aleju aizsardzība vadītāja