Skolotājs var iedvesmot un palīdzēt piepildīt sapņus

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Vitnija Kokoreviča
Print Friendly, PDF & Email

Skolotāja darbā ir tik liels emocionālais gandarījums, kādu reti var iegūt citā profesijā, stāsta pedagoģe Vitnija Kokoreviča. Viņas pieredzē ir darbs gan ar senioriem, gan ar bērniem, jo Vitnija ir Rīgas Franču liceja datorikas un programmēšanas skolotāja, kā arī klases audzinātāja, darbojusies projektā “Pieslēdzies, Latvija!”, kura ietvaros palīdzējusi senioriem apgūt datorprasmes. Par pedagoga profesiju viņa saka – skolotājs var iedvesmot un palīdzēt piepildīt sapņus.

Darbs ar senioriem ir labākā pieredze topošajiem pedagogiem

Pedagoga profesija noteikti ir mans aicinājums – ģimenē ir ļoti daudz šī aroda pārstāvju. Mana mamma, māsa, tantes ir skolotājas, vecmāmiņa bija skolotāja. Turklāt, zīmīgi, arī vectētiņš pasniedza informātiku, tas notika laikā, kad datori bija retums. No bērnības vēroju pedagogu darbu un zināju, ka tas ir arī mans ceļš.

Mana pirmā skolotājas pieredze bija projektā “Pieslēdzies, Latvija!”, kad apmācīju seniorus datorprasmēs. Darbs ar senioriem ir labākā pieredze topošajiem pedagogiem, jo tieši tad var saprast, vai esi piemērots, lai mācītu. Seniori ir radoši, izveido daudz komisku situāciju, ar kādām nebiju paredzējusi saskarties mācību procesā. Piemēram, datora peli apgriež otrādi un, pa gaisu klikšķinot, jautā, kāpēc kursors neklausa?! Seniori, tāpat kā bērni, ir radoši un reizēm neprognozējami. Darbs ar senioriem prasa ļoti lielu pacietību, reizēm nākas skaidrot atkārtoti, kritiski izvērtēt metodes, lai izvēlētos piemērotāko, kā arī diferencēt mācību darbu, lai sasniegtu rezultātu.

Lielai daļai senioru datori bija kas pilnīgi jauns, tāpēc tas bija izaicinoši – izdomāt, kā vienkāršā veidā, neizmantojot ierastos datorterminus, mācīt digitālās pamatprasmes, ņemot vērā viņu vēlmes un vajadzības. Senioriem teorija un prakse nav divas dažādas lietas. Tas ir jāmāca arī bērniem, jo ļoti daudzas tēmas viņiem ir vēl neatklātas un skolotāja uzdevums ir rast pieeju, lai informācija būtu viegli uztverama, ieinteresētu un radītu izpratni par zināšanu un prasmju pielietošanu nākotnē.

Pēc senioriem sekoja mans darbs ar bērniem – vispirms privātskolā un pēc tam Rīgas Franču licejā, kurā esmu arī patlaban. Skolā sāku strādāt vēl studiju laikā un tā bija lieliska pieredze – pats labākais veids, kā mācīties, jo teorija gāja roku rokā ar praksi. Tikai teorētiski runāt par bērniem un mācīties, neesot klasē kopā ar viņiem, ir ļoti grūti.

Tas ir normāli, ja viss neizdodas uzreiz

Izvēloties profesiju, mani iedvesmoja citu skolotāju pieredzes stāsti un nemaz nebiedēja valdošie stereotipi par šo darbu. Draugus vai radus mana izvēle nepārsteidza. Vienīgais, par ko saņēmu jautājumus – kāpēc tieši datorika? Līdz studijām man nebija pieredzes informātikas vai datorikas jomā, vienīgi tas, ko mācīja skolā, bet zināju, ka vēlos bērniem sniegt tādas prasmes, kas būs noderīgas arī pēc desmit vai divdesmit gadiem. Vēlējos palīdzēt apgūt iemaņas, kas nākotnē būs pielietojamas, neatkarīgi no izvēlētās profesijas.

Vēl viena būtiska lieta, ko varu bērniem iemācīt ar datorikas palīdzību, ir spēja pieņemt kļūdas. Programmēšana lieliski parāda, ka tas ir normāli, ja viss neizdodas ar pirmo reizi – tā mudina mēģināt atkal un atkal, kamēr izdodas. Bērniem ne vienmēr ir viegli to pieņemt, bet dzīvē tas noderēs.

Tagad, kad pedagoga darbā jau aizvadīts kāds laiks, manas domas nav mainījušās – zināju, ka skolotāja profesijā būs daudz emociju un nekad nebūs garlaicīgi. Šis darbs lielā mērā ir darbs ar attiecībām – ar bērniem, viņu vecākiem, kolēģiem. Katra diena ir citādāka, piepildīta ar piedzīvojumiem. Šajā laikā gan esmu secinājusi, ka pedagoga profesija nav domāta ikvienam. Cilvēkam jābūt talantam to darīt. Un, ja jūti, ka šī profesija ir tava, ir jāiet un jādod bērniem viss, ko vari iedot!

Arī mani draugi pārsvarā ir skolotāji, tāpēc katra tikšanās ir neliela pieredzes apmaiņa – pirmā stunda vienmēr paiet sarunās par bērniem, skolu, ekskursiju iespējām u.tml. Ļoti novērtēju arī zināšanas, ko varu iegūt no pieredzējušiem kolēģiem. Skolotāji, kuri šajā arodā ir desmit un vairāk gadu, domā un redz vismaz trīs soļus uz priekšu. Savukārt jaunie skolotāji vairāk cenšas izmēģināt ko nebijušu, tāpēc mazāk saskaras ar rutīnu. Ir labi, ja vienā skolā strādā dažādi skolotāji, jo bērni no tā noteikti iegūst.

Skolotājs ne tikai māca

Skolotāja darbs nav tikai mācīt – to nevar atdalīt no visa pārējā. Mācības ir tikai maza daļa no visa, jo nākas dzīvot līdzi bērnam dažādās situācijās. Pedagogs ir vispusīgs un nepieciešamības gadījumā ir gan dekorators, gan projektu vadītājs, gan gids, gan psihologs un daudz kas cits. Reti kurā profesijā nepieciešamas tik vispusīgas spējas un iemaņas. Domāju, ka tieši tas arī attur daudzus, kuri ir domājuši par skolotāja karjeru, – apziņa, ka skolotājs ne tikai māca. Šis darbs nozīmē ļoti lielu atbildību – par katru bērnu no pirmās minūtes, tiklīdz viņš ienāk skolā.

Manā audzināmajā klasē ir 30 bērnu vecumā no 10 līdz 11 gadiem. Šajā vecuma posmā skaidri iezīmējas atšķirības starp zēnu un meiteņu interesēm, tāpēc audzinātājam ir ļoti jāpiedomā, kā apvienot klasi. Bērni ļoti novērtē to, ka skolotājs pārzina viņu aizraušanos, tāpēc es interesējos gan par datorspēlēm, gan kendamu un citām lietām. Ņemot vērā viņu intereses IT jomā, varu bērniem saprotamā veidā pastāstīt par to, kā izvairīties no datoratkarības, kā ievērot drošību internetā u.tml.

Skolotājs spēj ietekmēt bērnu un veidot viņa dzīvi. Iedvesmot un palīdzēt piepildīt sapņus! Kļūstot par skolotāju mērķis nav pilnībā sasniegts, ir svarīgi neaizmirst, ka par skolotāju esam kļuvuši ne tikai sava personīgā mērķa piepildīšanai, bet esam bērniem, lai palīdzētu viņiem sasniegt savējos. Šajā darbā var gūt tik lielu emocionālo gandarījumu, kāds reti ir citās profesijās. Emocijas, ko varam gūt no bērniem, ir pats vērtīgākais.

Skolotāja ziņā ir attieksmes radīšana bērnos – tas, kā bērns raudzīsies uz attiecīgo priekšmetu, uz skolu un izglītību kopumā, ir atkarīgs, cik daudzveidīgas mācību metodes un to pasniegšanas veidus izvēlēsies skolotājs. Izglītības sistēma no pedagoga prasa rezultātu, taču – kā to sasniegt – ir katra paša ziņā. Lai bērns būtu patriots, iecietīgs pret līdzcilvēkiem, lai izprastu izglītības vērtību un nozīmi, nepietiek tikai ar mācīšanu. Vienlīdz būtisks ir arī emocionālais atbalsts.

 

Autore ir Rīgas Franču liceja datorikas un programmēšanas skolotāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu