Gadu ilgā cīņa par to, kā likvidēt ABLV un pārbaudīt tās naudas tīrību, ir savilkusi tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu. Finanšu ministrija nav pārliecināta, ka FKTK izpratne atbilst Latvijas interesēm, un lūgusi OECD novērtēt komisijas darbību. Izrādās, Putniņš bijis gatavs aiziet pats, taču par ABLV advokātu gan sevi neatzīst
Bija 2017. gada vēls rudens. Sanāksmē Latvijas banku uzraugā FKTK gāja karsti. Valsts trešā lielākā banka ABLV, kuras vārds regulāri figurēja starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos, cīnījās pret sodīšanu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu pret Ziemeļkoreju.
«Kādam par šiem lēmumiem būs jāatbild. Gan par tiem, kas tiks pieņemti, gan tiem, kas netiks,» sacīja Ernests Bernis, ABLV vadītājs, akcionārs un smadzeņu centrs vienā personā. Viņš uzskatīja, ka daži regulatora ierēdņi nevar pierādīt nodarījumu, bet nepamatoti cenšas uzspiest sodu. Dusmu iemesls bija prezentācija par bankas iespējamajiem pārkāpumiem, ko galvenais uzraugs tagad atzīst par «nekvalitatīvu un vienkāršotu skatījumu».
Šajā gaisotnē Berņa teikto varēja uztvert kā maskētus draudus. ABLV gāja pat tik tālu, ka lūdza Valsts drošības dienestu pārbaudīt, vai ierēdņi speciāli radījuši nepatiesus materiālus, lai pieņemtu bankai nelabvēlīgu lēmumu (abas pārbaudes beidzās ar atteikumu ierosināt kriminālprocesu).
Pusgadu vēlāk banka bija mirusi, bet cīņas otrais cēliens tikai sākās. Vispirms par to, kā ABLV likvidēt. Šajā jautājumā akcionāri tika pie sev vēlamā risinājuma — «kontrolētas pašlikvidācijas», kuras formālais iemesls bija neļaut to saplosīt bēdīgu slavu ieguvušiem maksātnespējas darboņiem. Pēc tam mēnešiem turpinājās stīvēšanās, kā pārbaudīt bankas naudas tīrību. Šis process savilcis tumšus mākoņus pār FKTK vadītāja Pētera Putniņa galvu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.