Tā turpināt!

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Pagājušajā gadā Latvijas ekonomika vairāk nekā attaisnoja cerības, augot par 4,8%. Tai priekšā ir vēl viens spēcīgas izaugsmes gads, taču atšķirsies tā virzošie spēki un nozaru salīdzinošais sniegums.

Pērnā gada beigas un šī gada sākums pasaules ekonomikā bija paaugstinātas nenoteiktības periods, taču februāra beigās migla sāka izklīst. Izaugsme Latvijā gandrīz noteikti kļūs lēnāka, bet darba tirgus parūpēsies, lai iedzīvotāju vairākums nesajustu nekādas nelabvēlīgas pārmaiņas. Uzņēmumu finanšu direktori joprojām varēs priecāties par augošiem skaitļiem, taču personāla vadītājiem būs daudz darba un rūpju.

Luminor IKP pieauguma prognoze 2019. gadam paliek nemainīga jeb 3,6%, bet intuīcija saka, ka tā drīzāk pieaugs, nevis samazināsies. Savukārt 2020. gada prognoze visdrīzāk tiks samazināta, ievērojot augošos vidēja termiņa riskus pasaules ekonomikā.

Investīciju bums noplaks

Aplūkojot IKP no izdevumu puses, acīmredzama ir investīciju dominējošā loma izaugsmē 2018. gadā. Ieguldījumi pamatlīdzekļos auga par 16,4%, nezaudējot tempu arī 4. ceturksnī. Šogad investīciju kāpums varētu samazināties apmēram uz pusi. Daļēji to kompensēs straujāks eksporta kāpums.

Pagājušā gada reālā eksporta 1% pieaugums neizskatās pievilcīgi, taču jāņem vērā divi apstākļi – eksporta summu ietekmē re-eksports, un strauji aug eksports nozarēs, kurām ir salīdzinoši ar pārējām nozarēm ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem no katra ietirgotā eiro — kokapstrāde, informācijas un biznesa pakalpojumi. Eksporta dati vienmēr jāvērtē kopsakarībā ar eksportējošo nozaru sniegumu. Apstrādes rūpniecība pērn sagādāja vilšanos ar 2,7% pieaugumu, taču lieliski attīstās informācijas un sakaru pakalpojumi (+13,0%), negaidīti labs sniegums bija transportā (+5,5%). Šogad gandrīz noteikti straujāk augs rūpniecība un komercpakalpojumi, visdrīzāk bremzēs transporta nozare. Informācija un sakari turpinās strauji attīstīties, bet noturēt divciparu kāpuma tempu nav viegli nevienam.

Privātā patēriņa pieaugums šogad saglabāsies apmēram pērnā gada līmenī (+4,4%). Lai arī algu kāpums ļautu tērēt vairāk un cilvēki par valsts ekonomiku un saviem ienākumiem ir diezgan optimistiski (pēc latviešu standartiem), vēlme izdarīt lielus pirkumus pagaidām strauji nav kāpusi.

Pasaules ekonomika stabilizē gaitu

Šī gada izaugsmes tempu visvairāk var ietekmēt divi faktori — kā pasaules ekonomikai pēc izaugsmes trajektorijas lejupslīdes gadu mijā izdosies “izlīdzināt” gaitu, un kā uz augoša pieprasījuma sniegtajām iespējām reaģēs Latvijas darbaspēka tirgus.

Latvijas darbaspēka tirgū vērojami iepriecinoši signāli, pērn strauji tuvojoties ārējās migrācijas līdzsvara punktam. Strauji pieaug nodarbinātība iedzīvotāju grupās, kurām agrāk bija mazākas iespējas.

Pasaules ekonomikas pieauguma līkne šobrīd stabilizējas zemā punktā. Eirozonas ekonomiskā noskaņojuma indekss februārī vēl nedaudz samazinājās, noturoties ievērojami virs vēsturiski vidējā, patērētāju noskaņojums uzlabojās. ASV patērētāju noskaņojuma indekss februārī piedzīvojis strauju kāpumu. Lielvalstu ekonomiskās politikas izmaiņas rada paļāvību par tuvāko nākotni. Ķīnā prioritāte vairs nav parādu kāpuma mazināšana, bet gan izaugsmes stimulēšana. No procentu likmju celšanas plāniem ir atteikusies ASV centrālā banka. Eiropā vajadzētu izsīkt pārejošo ražošanu bremzējošo faktoru ietekmei (auto izmešu regulējuma izmaiņas u.c.), bet pakalpojumu nozares šo periodu, šķiet, ir “izsēdējušas”. Pasaules makro mozaīkā ir arī rādītāji, kas turpina lejupslīdi, piemēram, Ķīnas PMI indekss, Japānas ražošanas un eksporta dati.

Tomēr pasaules ekonomikas risku smaguma punkts “pārceļas” uz vēlāku laiku. Par 2019. gadu jau varam būt diezgan mierīgi, bet ir pamats bažām par 2020. un 2021. gadu. Ķīnas ekonomika šogad iegūs atelpu uz vēl lielāka uzņēmumu parāda pieauguma rēķina, taču arvien grūtāk ir noticēt, ka šī ballīte beigsies labi. Arī ASV monetārās politikas veidotāji nolēmuši dot tūlītēju pozitīvu impulsu ekonomikai, palielinot risku, ka būs nepieciešami enerģiski inflācijas mazināšanas pasākumi nākotnē. Citiem vārdiem, būtu ļoti vēlams RailBaltica būvdarbu sākumu neatlikt tālāk par 2021. gadu, jo tad darbu radītais papildu pieprasījums ekonomikai var labi noderēt. Ir arī risks, ka šī projekta īstenotāji iestūrēs jau ļoti pārkarsušā darba tirgū, taču patīkamāk ir risināt ekonomikas pārkaršanas, nevis atdzišanas problēmas.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu