Balss ceļi

SIA OSS Networks līdzīpašnieki Mārtiņš Gailītis (no kreisās), Juris Breicis un Armands Meinarts. Foto — Edmunds Brencis
Ieva Jakone
Print Friendly, PDF & Email

Trīs biznesa partnerus savulaik kopā saveda ideja uzprogrammēt iespēju fiksētajos telefonos redzēt neatbildēto zvanu sarakstu. Tagad OSS Networks uzturētās telefonu centrāles izmanto klienti 19 valstīs

Divi lieli, zili pufi, kuros iekrist, spēlējot PlayStation, novusa galds un plaukti ar dažādām tehniskām lietām, arī telefonu kastēm. Tas ir pirmais, kas piesaista uzmanību OSS Networks birojā Barona kvartālā Rīgā. Pārsvarā vīriešu kolektīvs sasēduši pie galdiem atvērtā tipa telpā un izmet pa ķircinošai piezīmei līdzīpašniekiem Jurim Breicim, Armandam Meinartam un Mārtiņam Gailītim, kad tie pozē fotogrāfam.

Programmētāji, tehniskie un pārdošanas speciālisti no šī biroja strādā ar klientiem visā pasaulē, apkalpojot viņu telefonu centrāles un biroju tehniku. Tālākais klients, ko OSS Networks apgādājis ar telefonu sakaru programmatūru, mīt Jaunzēlandē.

«Balss sakaru tēma liekas garlaicīga bez gala. Noliec uz galda jauno iPhone — spīdīgs, piespied pirkstu, un tur viss kustas. Bet te — balss skrien cauri serveriem.

Interesantuma ziņā sacensties nevaru, bet bez balss sakariem arī nekur,» it kā taisnojoties saka Juris. Tomēr interesantā šajā biznesā ir daudz, un uzņēmuma ambīcijas ieviest telefona centrālēs mākslīgā intelekta risinājumus liek aizrauties elpai.

Emocijas telefoncentrālēs

Kādreiz uz katra biroja galda bija pa «pelēkam briesmonim». OSS Networks līdzīpašnieks Juris Breicis tā nodēvē plastmasas telefonus ar klausuli spirāles vada galā. «Briesmoņi» no galdiem daudzos birojos pazuduši, bet vajadzība pēc telefona sakariem — ne.

Daudzos lielos uzņēmumos un iestādēs joprojām darbojas sava sakaru sistēma ar iekšējiem numuriem un vajadzību ienākošos zvanus «pārmētāt» no viena kolēģa otram. «Šādām centrālēm mēs taisām programmnodrošinājumu,» Juris skaidro, ar ko ikdienā nodarbojas OSS Networks komanda. Uzņēmuma darbinieki telefona centrāles saslēdz, konfigurē un uztur. Un klientu Latvijā viņiem ir daudz — visi lielie apdrošinātāji, lielās slimnīcas, kāda puse ministriju. «Visi esam zvanījuši uz banku, dzirdējuši, kā balss mierīgā tonī stāsta, ka visas līnijas ir aizņemtas,» Juris pasmaida.

Iedegos ziņkārē — kā šīs balsis tiek atlasītas? Juris īsi ieskicē, ka klienti paši izvēlas no aptuveni 60 balss paraugiem, lielākoties tos ierunā radio ētera personības un aktieri. Tomēr ātri viņš šai tēmai liek punktu un azartiski pārslēdzas uz tehniskām niansēm: «Interesantākā daļa ir nevis balsis, bet tas, kā sadalīt zvanus, ja tev ir tikai viens numurs — kā ienākošo zvanu plūsmu sadalīt darbiniekiem tā, lai būtu vienāda noslodze un zvans nonāktu atbilstoši tēmai, par ko klients grib runāt, valodai, kurā viņš runā.»

Kompānija tur rūpi par telefonu sakariem kādos 1200 uzņēmumos. Lielākā daļa no tiem ir tepat Baltijas valstīs, taču kādi 20—30% klientu mīt arī tālāk. Viens Jaunzēlandē, vairāki Balkānos. Kopumā uzņēmums strādā 19 valstīs un visus apkalpo no biroja Barona kvartālā. Izaugsme ārzemēs parasti notiekot dabiski, līdz ar Latvijas uzņēmumu izplešanos. Piemēram, strauji tīklu palīdzējušas izplest ātro kredītu firmas, kas iekaro arvien jaunus tirgus un izmanto OSS Networks, lai aprīkotu vietējos zvanu centrus. Un tie kļūst arvien advancētāki. Jau tagad kompānija tajos var integrēt arī WhatsApp saziņu, lai apčubināti jūtas arī tie, kuriem rakstīšana ir ērtāka nekā zvanīšana. Turklāt uzņēmums strādā pie idejām, kā būt vēl efektīvākiem ar mākslīgā intelekta palīdzību.

Kopā ar uzņēmumu Tilde viņi strādā pie reāllaika zvanu rakstiskas atreferēšanas. Izdevies panākt, ka programma atpazīst jau 90% latviski runātā teksta. Nākamais solis būs sarunas emociju analīze — vai zvanītājs ir priecīgs, bēdīgs, satraukts. «Līdz tam, protams, vēl tāls ceļš ejams, bet, zinot cilvēka iepriekšējo profilu, viņa uzvedību sarunu laikā, tu vari piemeklēt darbinieku, kuram bijis labs sarunas rezultāts ar cilvēkiem, kuriem bijusi līdzīga uzvedība,» nākotnes potenciālu iezīmē Juris.

Rok pareizā virzienā

Arvien vairāk uzņēmumiem rodas vajadzība koordinēt mobilos sakarus. Pamanot šādu tendenci, aptuveni pirms pieciem gadiem OSS Networks komanda sāka darbu pie Smartmex platformas, kuru savā pakalpojumu klāstā šobrīd iekļāvuši LMT Latvijā un Tele2 Lietuvā. Atšķirībā no pakalpojumiem fiksētajos tīklos šeit bez pašiem mobilo sakaru operatoriem neiztikt. Lai risinājums darbotos, operatoram tīklā ir jāizdara tehniskas izmaiņas — zvanam «jāizmet cilpa» caur OSS Networks serveriem. Tādēļ tiešie klienti uzņēmumam šajā gadījumā ir paši operatori.

Smartmex, piemēram, tiek izmantots Ārlietu ministrijas konsultatīvajam tālrunim — pa to iedzīvotāji jebkurā diennakts stundā var lūgt palīdzību un padomu. Agrāk visu diennakti pa diviem cilvēkiem maiņā dežurēja ministrijā pie telefona klausules. Taču, kopš ieviests Smartmex, uz vietas vairs nav jāsēž — ir darbinieku grupa, kurai zvani dežūru kārtībā tiek sadalīti uz viņu mobilajiem telefoniem.

Elvi veikalu tīkls risinājumu izmantojot savā iekšējā IT nodaļā. Ja atgadās kāda ķibele, darbinieki zvana uz vispārējo meistaru telefona numuru. Atbrauc datormeistars, salabo visu un atstāj savu privāto telefona numuru, ja nu rodas kāds jautājums. «Tajā mirklī, kad tev ir meistara numurs, uz vispārējo numuru tu vairs nezvanīsi nekad. Zvanu plūsma saiet dūņās, jo meistaram zvanīs arī vakarā, kad viņam nebūs maiņas,» problēmu iezīmē Juris.

Smartmex ļauj šo atrisināt — visiem IT cilvēkiem ir viens numurs, zvani starp viņiem loģiski tiek sadalīti. Kad meistars atzvana, viņš savā personīgajā telefonā nomaina numuru uz darba. Platforma ļauj mainīt izejošā zvana numuru uz jebkuru no uzņēmuma numuriem, kuru darbiniekam atļauts uzstādīt. Citi izmanto funkciju — ja neviens no darbiniekiem klausuli nevar pacelt, visai grupai atnāk paziņojums par nokavēto zvanu. Kurš pirmais to pamana un atzvana, atzīmē paziņojumu par izpildītu, un to redz arī pārējie kolēģi. Tāpat arī risinājums ļauj pāradresēt zvanus uz kolēģu numuriem, piemēram, atvaļinājuma laikā, taču vienlaikus tomēr redzēt, kāda bijusi ienākošo zvanu plūsma un «pārķert» privātos zvanus.

Baltijas tirgu pagaidām kompānija izmanto Smartmex prototipēšanai. Tas prasījis milzu investīcijas, ko vietējā tirgū atpelnīt būtu grūti. Interese no ārvalstu mobilo tīklu operatoriem ir. Vakarā pēc mūsu intervijas Jurim paredzēts videokonferences zvans ar diviem operatoriem Latīņamerikā. Sarunas sāktas arī ar citiem lieliem tirgus spēlētājiem. «Negribas teikt «hop!», pirms līgums ir noslēgts, bet ir sajūta, ka vairāki pavedieni ir,» piesardzīgs, bet cerīgs ir Juris.

Pasaulē šis risinājums ir inovatīvs — vēl nesen OSS Networks bija vienīgie, kas ko tādu radījuši. Tagad līdzīgu, lai gan ne tādu pašu pakalpojumu, piedāvā vēl divas kompānijas. Kārtot patentu gan viņi negrasās. «Pat ja mums būtu patents uz kādām atsevišķām daļām vai loģiku, piemēram, ja Huawei izdomātu to ielikt savā centrālē, tas nozīmētu celt prasību tiesā tajā jurisdikcijā, kur noticis pārkāpums — visticamāk, ASV. Forši, ka tev ir patents, bet, ja neesi gatavs pāris miljonus vai vairāk «nokurināt» tiesvedībā, no tā īsti jēgas nav,» šo izvēli pamato firmas vadītājs. Turklāt par konkurentiem viņš drīzāk priecājas, nekā skumst. «Fakts, ka vēl divi līdzīgi spēlētāji ir parādījušies, norāda, ka tas ir pareizs virziens, kurā rokam. Tirgus ir gana liels — tur ir vieta diviem, trim un pat pieciem.»

Dumja neatlaidība

OSS Networks dibinātājus ap 2006. gadu saveda kopā ideja ieviest fiksētajiem telefoniem iespēju redzēt neatbildēto zvanu sarakstu. Risinājums izdevās, bet tā arī palika darbnīcā. Tomēr kopējais darbs ļāva saprast, ka trijotne savā starpā tīri labi saprotas. Dažus gadus vēlāk Juris ierosināja kopīgi dibināt OSS Networks. Mārtiņš tolaik strādāja valsts pārvaldē, Armands un Juris — katrs pie cita telefonoperatora.

Darbs pie uzņēmuma attīstīšanas notika vakaros un brīvajās dienās. Pirmie trīs vai četri gadi bijuši klasisks «asiņu un sviedru kapitālieguldījums», atceras Juris. Lai pirmajiem darbiniekiem samaksātu algu, bieži aizdevuši uzņēmumam savus privātos līdzekļus. «Pa dienu pamatdarbā raksti budžeta plānus, bet vakarā programmē klientam zvanu aprites shēmas,» viņš turpina. Mārtiņam ir izglītība informācijas tehnoloģijās, Juris un Armands nāk no Banku augstskolas.

Kā viņi zināja, kā šis bizness darāms? «Darot, eksperimentējot,» pasmaida līdzīpašnieks un piebilst — programmēšana drīzumā būs tikpat fundamentāla prasme kā lasīšana un aritmētika. «Nevis tāpēc, ka visi baigi programmēs, bet tāpēc, ka jāsaprot, kā pasaule ir būvēta — kā tu izsauc taksi, veic telefona zvanu, samaksā rēķinu. Tas ir tieši tāpat kā matemātika vajadzīga, lai tevi veikalā neapskaitītu.»

Šo deviņu gadu laikā bijuši arī krīzes brīži. Piemēram, strādājot pie Smartmex platformas, kādas trīs reizes komandai licies — tehniski to nevar izdarīt. «Tad ar vēsu galvu pasēdi, padomā — ir!» Juris iesaucas. Uzņēmumā izturētās cīņas viņam ļāvušas nonākt pie atziņas  — talants un darbaspējas esot otršķirīgi. «Tas, kas patiešām ir svarīgi, ir tāda dumja neatlaidība, spītība. Nesanāca? Ceļamies augšā, ejam atkal. No visām idejām aiziet tikai katra septītā vai devītā — kā kurā valstī un nozarē. Un tas cipars mistiski neuzlabojas no tā, ka tev ir biznesa pieredze. Jautājums ir par to, cik reižu tu mēģini vēlreiz un nenokar degunu. Protams, ir kaut kādas lietas, kuras ir acīmredzamas — kāpjot uz grābekļa, tas vienmēr nāks pret seju.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Patīk. Nevar cilvēks sēdēt, rokas klēpī salicis. Darīt kaut ko, kas ir tevis un tavas komandas izauklēts, uzcelts, ir daudz interesantāk.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Galvenais ir jautājums — ko tu ar kļūdām iesāc? No katras kļūdas vajag paņemt kaut ko līdzi pieredzei, kaut ko iemācīties.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Neapstāties, būt spītīgam un ietiepīgam. Mēģini vēl un vēl, kamēr sanāks!

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu