Latvijas Žurnālistu asociācija prasa pārtraukt LTV valdes locekļu atlases konkursu (papild.)

Latvijas Televīzijas darbinieka soma. Foto: Toms Koklītis, LETA
Print Friendly, PDF & Email

(papildināta ar NEPLP viedokli)

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pieprasa Nacionālo elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomi (NEPLP) pārtraukt Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu atlases procedūru un izsludināt jaunu konkursu uz vakantajiem amatiem LTV valdē, ievērojot gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, gan labas korporatīvās pārvaldības prakses standartus, informē LŽA valde.

LŽA arī aicina atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Mediju politikas apakškomisiju izvērtēt NEPLP līdzšinējo darbību, izvēloties LTV un Latvijas Radio valdes locekļus.

Pretēji Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasībām un labas korporatīvās pārvaldības praksei LTV valdes locekļu nomināciju plāno veikt paši NEPLP locekļi, nominācijas komisijā neiekļaujot nedz neatkarīgus personālsatlases speciālistus, nedz pārstāvjus no Pārresoru koordinācijas centra (PKC), nedz nozares ekspertus un novērotājus ar padomdevēja tiesībām, norāda LŽA.

Saskaņā ar 10.janvārī izsludinātā konkursa nolikumu NEPLP locekļi gan atlasīs, gan apstiprinās jaunos LTV valdes locekļus.

LŽA uzskata, ka šāda NEPLP rīcība nākotnē var radīt virkni risku. Pirmkārt, neievērojot likuma prasības, vēlāk var tikt apstrīdēti LTV valdes locekļu konkursa gala rezultāti. Tādējādi LTV ilgstoši nāktos strādāt ar pagaidu valdi, kas nesekmē pilnvērtīgu uzņēmuma attīstību. Otrkārt, LTV valdes locekļu konkursa nominācjas komisijā apzināti neiekļaujot nozares ekspertus un PKC pārstāvjus, rodas bažas par konkursa godīgu norisi, kas nākotnē mazinātu sabiedrības uzticēšanos LTV un tās radītajam saturam.

Asociācija atgādina, ka šis nav pirmais gadījums, kad šī sasaukuma NEPLP locekļi apzināti izvēlējušies realizēt aizdomas raisošu sabiedriskā medija valdes locekļu atlasi. 2017. gadā par Latvijas Radio valdes locekli satura jautājumos tika apstiprināta Sanita Dika-Bokmeldere, kura pirms stāšanās amatā bija gan politiskās partijas biedre, gan strādāja par ministra padomnieci un kuras darba pieredze neatbilda sabiedriskā medija valdes locekles satura attīstības jautājumos nepieciešamajām kompetencēm, norāda LŽA.

Arī šoreiz, LŽA ieskatā, bažas par iespējamiem centieniem ietekmēt LTV saturu ir aktuālas, jo viens no vakantajiem amatiem valdē tiešā veidā saistīts ar atbildību par satura ražošanu.

LŽA norāda, ka līdzšinējie NEPLP lēmumi un uzvedība nerada paļāvību, ka tās prioritāte ir attīstīt tādu sabiedrisko mediju pārvaldības un uzraudzības sistēmu, kas veicinātu kvalitatīvas žurnālistikas attīstību un augstvērtīga satura veidošanai piemērotu profesionālo vidi LTV un Latvijas Radio.

“Nav pieļaujams, ka NEPLP lēmumi, kuru rezultātā bez pārliecinoša pamatojuma divu gadu laikā no darba atbrīvoti pieci sabiedrisko mediju valdes locekļi, iedragā Latvijas sabiedrības tiesības saņemt augstvērtīgu un uzticamu informāciju, bet mediju profesionālajā vidē rada nestabilitāti, pašcenzūras draudus un neuzticēšanos mediju uzrauga darbības atbilstībai tā misijai,” uzsver LŽA.

Organizācija atgādina, ka pērn rudenī Valsts kontrole norādīja uz būtiskām problēmām NEPLP darbībā.

“Tā vietā, lai šīs problēmas novērstu un uzlabotu savu darbību, NEPLP locekļi demonstrē klaju tiesisko nihilismu un rada draudus Latvijas mediju videi,” raksta LŽA valde.

Savukārt NEPLP piektdien izplatīja publisku paziņojumu, ka LŽA  izplatot nepatiesu informāciju un cenšas panākt LTV valdes locekļu amatu pretendentu vārdu slēpšanu. NEPLP uzskata, ka LŽA piektdien izplatījusi publisku paziņojumu, kas satur “virkni nepatiesu faktu, apgalvojumu un, iespējams, apzināti sagrozītu informāciju”.

NEPLP norāda, ka LŽA pārstāvis piedalījies Latvijas Radio valdes locekļa nominācijas komisijā, savukārt pēc konkursa noslēguma LŽA pauda vēlmi, lai sabiedrisko mediju valdes konkursu izšķirošā kārta būtu publiska, tādējādi dodot sabiedrībai iespēju iepazīt un iztaujāt pretendentus.

Ņemot vērā sabiedrisko mediju īpašo statusu, pretendentiem, kas vēlas vadīt sabiedrisko mediju, ir jāapzinās tā misija un nozīmība, tādēļ jābūt gataviem iesaistīties diskusijās, savukārt sabiedrībai ir tiesības zināt par pretendentiem uz svarīgiem amatiem sabiedriskajā medijā, paziņoja NEPLP. Lai rastu kompromisu starp pretendentu tiesībām uz privātumu un sabiedrības tiesībām uz atklātību, konkursa nolikums paredz atklāt pretendentus, kuri būs iekļuvuši konkursa trešajā kārtā, kurā tiks organizēta pretendentu un LTV kolektīva tikšanās. Pretendentu spēju aizstāvēt savu LTV attīstības redzējumu un atbildēt uz kolektīva jautājumiem konkursa komisija ņems vērā kā vienu no kritērijiem valdes locekļu izvēlē, skaidroja padomē.

NEPLP norādīja, ka pērn 15.martā Saeima veica izmaiņas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, nodrošinot sabiedrisko mediju valdes iecelšanas procesa atklātumu un mediju pārvaldības nošķiršanu no izpildvaras. “Patlaban LŽA pieprasa piemērot iepriekšējā likuma normas, kas procesā iesaista izpildvaru – Pārresoru koordinācijas centru (PKC) un neatklāj konkursa finālistu vārdus,” apgalvoja NEPLP.

“Nepatiess ir LŽA apgalvojums, ka LTV valdes nominācijas komisijai nav piesaistīti neatkarīgi speciālisti. Nav saprotama LŽA vēlme panākt komisijas sastāvā PKC pārstāvja līdzdalību, apzinoties, ka PKC ir politiķu veidota struktūra un pārstāv aizgājušās valdības politiskā spektra intereses, – PKC vadītāju ieceļ un atceļ no amata Ministru prezidents. Vēlamies atgādināt LŽA, kura iestājas par mediju vides sakārtotību un procesu caurspīdīgumu, ka atbilstoši jaunajai Eiropas doktrīnai regulatoram ir jābūt neatkarīgam un politiski neietekmējamam,” pauda NEPLP.

Padomē uzsvēra, ka tās pienākums ir nodrošināt, lai konkursā uz sabiedriskā medija valdi nebūtu iespējams cita veida lobijs, tajā skaitā no komercintereses pārstāvošām organizācijām. Atbilstoši konkursa nolikumam komisijas darbā piedalīsies Sabiedriskās konsultatīvās padomes, LTV arodbiedrības un Latvijas Personāla Vadīšanas asociācijas pārstāvji, piebilda NEPLP.

Padomes ieskatā, arī LŽA minētais fakts par Latvijas Radio valdes locekļa konkursu esot nepatiess, jo LŽA pārstāvis piedalījies pretendentu atlasē, deleģējot savu pārstāvi konkursa nominācijas komisijā.

NEPLP apgalvo, ka šajā laikā esot novērojami mēģinājumi tieši un pastarpināti organizēt procesus, kuri ietekmētu NEPLP kā neatkarīga regulatora darbu. Atbilstoši sabiedrības un sabiedrisko mediju interesēm, NEPLP darīs visu iespējamo, lai nepieļautu politisku vai komerciālu interešu lobēšanu LTV valdes konkursa procesā, sola NEPLP.

Jau ziņots, ka pagājušā gada 28.decembrī NEPLP kā valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim Sergejam Ņesterovam.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Pēc tam NEPLP izsludināja konkursu uz vakantajiem LTV valdes locekļu amatiem. Pretendenti uz vakantajiem LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem tiek aicināti iesniegt savus pieteikumus līdz 15.februārim.

Pēc iesniegto pieteikumu izvērtēšanas atbilstošākie kandidāti tiks aicināti uz intervijām un tiks izvērtēti vairākās kārtās. Konkursa nolikums nosaka, ka informācija par konkursa trešajā kārtā iekļuvušajiem kandidātiem tiks publiskota.

LTV valdē darbu turpina valdes loceklis finanšu jautājumos Ivars Priede. Patlaban par LTV pagaidu valdes locekli iecelta LTV satura redaktore Vikija Valdmane-Rozenberga, kas valdes locekļa amata pienākumus pildīs līdz brīdim, kad tiks iecelts jauns LTV valdes loceklis.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu