Tūrisma un viesmīlības nozare 20 gadu griezumā – prasīgāki viesi un prasmīgāki darbinieki

Viesnīcu ķēdes "Semarah Hotels" pieczvaigžņu viesnīca "Grand Poet Hotel". Foto: Edijs Pālens, LETA
Margarita Platace
Print Friendly, PDF & Email

Tūrisma un viesmīlības nozare 20 gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti būtisku attīstību – no viesnīcām, kurās viesus reģistrēja burtnīcās, aizņemtās istabas atzīmēja uz lielām papīra lapām un darbiniekiem bez profesionālas izglītības, līdz nozarei, kas piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus un spēj piesaistīt pat visprasīgākos viesus.

Tūrismā darbojos kopš augstskolas absolvēšanas, savas darba gaitas tūrismā sāku kā gide, pavadot ārvalstu grupas Latvijā. Biju lieciniece arī tam, kā Latvijā veidojās un attīstījās tūrisma un viesmīlības nozare, kā tika atvērta Hotel de Rome – pirmā viesnīca, kas darbojās pēc starptautiskiem standartiem. Ja paraugāmies atpakaļ, tad jāatzīmē, ka agrāk viesnīcās strādāja darbinieki ar ļoti dažādu izglītību – arhitekti, vēsturnieki, mūziķi, skolotāji un citu profesiju pārstāvji. Galvenais priekšnoteikums bija svešvalodu zināšanas, jo izglītību tūrismā jau neviens nepiedāvāja. Šo gadu laikā notikušas būtiskas izmaiņas.

Aug viesu un darba devēju prasības

Pirmā izglītības iestāde, kurā varēja iestāties uzreiz pēc vidusskolas un iegūt izglītību viesmīlībā un tūrismā, bija Rīgas Tūrisma skola. Lai kļūtu par šīs skolas audzēkni, bija jāiztur liels konkurss un jāizvēlas viena no piedāvātajām specialitātēm ēdināšanas, izmitināšanas nozarē vai tūrismā. Vēlāk tika izveidota Starptautiskā tūrisma augstskola, kas bija pirmā augstskola, kurā varēja studēt viesmīlību un tūrismu. Studentiem tika piedāvātas arī iespējas doties ārvalstu praksēs. 1998. gadā šo augstskolu pievienoja Turībai.

Jāsaprot, ka tūrisma izglītība pirms 20 gadiem bija ļoti atšķirīga no tās, ko piedāvājam šodien, jo arī pasniedzējiem pārsvarā bija tikai profesionālā pieredze. Tagad tūrisma un viesmīlības nozarē nepieciešami izglītoti darbinieki, kas apguvuši arī profesionālās prasmes. Tūrisma nozare ir ļoti plaša, tāpēc studijas ir ļoti vispusīgas, interesantas un aizraujošas, jo aptver dažādas tēmas, tai skaitā globalizāciju, starptautisko ekonomiku, starpkultūru komunikāciju, digitālās prasmes u.tml. Tūrisma un viesmīlības izglītība, tāpat kā nozare kopumā, ir piedzīvojusi būtisku attīstību un tie, kam interesē karjera tūrismā un viesmīlībā, jau studiju laikā var apgūt daudz praktisku iemaņu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mūsdienās darba devēji ir kļuvuši daudz prasīgāki – viņi vēlas jau profesionālu, augstas klases darbinieku, kurš visu prot, visu zina, nāk ar savu plašo skatījumu un nepieciešamajām praktiskajām iemaņām.

Taisnības labad jāsaka, ka prasīgāki ir kļuvuši arī viesi – pirms divdesmit gadiem, atbraucot uz Latviju, ārvalstu tūristi neko īpašu negaidīja, mierinot sevi – kas tad te aiz dzelzs priekškara var būt? Patlaban situācija ir krasi mainījusies – viesi pieprasa un sagaida augstu pakalpojumu kvalitāti, bieži vien pat daudz vairāk, nekā raduši saņemt ikdienā. Piemēram, šodien viesiem, atbraucot uz Latviju, ir ļoti augstas prasības par internetu, tā pieejamību un ātrumu. Prieks, ka mēs spējam attaisnot viesu gaidas – viesnīcu statistika liecina, ka aizvien vairāk ārvalstu viesu Latvijā ierodas atkārtoti, un liela daļa tieši augstā pakalpojumu līmeņa dēļ, ko nodrošina profesionāli darbinieki. Esam lepni par savu nozari un apzināmies, ka ir ļoti jāpiestrādā pie tā, lai viesiem būtu vēlme atgriezties.

Mājasdarbs ēnu ekonomikas samazināšanā

Neraugoties uz to, ka tagad tūrisms un viesmīlība nav politikas plānotāju prioritāšu augšgalā, nozare aug un attīstās. Pēdējos divos gados klāt nākušas aptuveni 1000 jaunas gultasvietas, līdz 2020. gadam plānots uzcelt vēl vairākas viesnīcas ar kopumā aptuveni ar 1300 istabām. Latvijā ienāk pasaulē pazīstami viesnīcu operatori, tajā skaitā arī ar pieczvaigžņu viesnīcām. Visas šīs viesnīcas ir jāpiepilda, tāpēc aktīvi jādomā, ko vēl darīt, lai piesaistītu viesus un palīdzētu viņiem izvēlēties Latviju kā savu galamērķi.

Runājot par to, kādi mājasdarbi veicami nozarē, gribētos minēt, ka jāturpina aizsāktais darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas. Viesnīcu nakšņošanas pakalpojumiem ir piemērota 12% PVN likme, kas ir ļoti pozitīvi, un šobrīd nozare aktīvi strādā pie tā, lai panāktu arī samazināto PVN likmi 12% apmērā ēdināšanas pakalpojumiem. Ja to izdosies panākt, tas būs nozīmīgs panākums. Mēs negaidām īpašu palīdzību vai dāvanas, bet vienkārši strādājam, lai nozare augtu, attīstītos un stiprinātu savu pozitīvo tēlu.

Cilvēkus tūrisma un viesmīlības nozarē vajadzēs vienmēr

Divdesmit gados mēs esam paveikuši ļoti daudz – kā jau minēju, esam iemācījušies, kā palīdzēt viesiem un padarīt viņu uzturēšanos Latvijā patīkamu un neaizmirstamu, tādu, lai viņi gribētu atgriezties atkal un atkal. Tāpat esam veiksmīgi spējuši integrēt darbā dažādas modernās tehnoloģijas, un noteikti veiksmīgi to darīsim arī turpmāk. Tomēr neticu nākotnes viesnīcām pilnībā bez darbiniekiem. Esmu viesojusies viesnīcā Hamburgā, kur lielāko daļu pienākumu veica mākslīgais intelekts. Runāju ar šīs viesnīcas viesiem un biju pārsteigta, ka liela daļa viesu uzsvēra – šādu viesnīcu var izmēģināt vienu reizi, jo tas ir interesanti, bet ne atgriezties atkārtoti.

Izrādās, ka īsta viesmīlība un komunikācija tiek vērtēta augstāk par tehnoloģijām, tāpēc arī savus studentus jau pirmajā lekcijā cenšos iedrošināt un pārliecināt, ka cilvēks viesmīlības industrijā būs nepieciešams vienmēr. Vai tad robots var aizstāt īstu viesmīlīgu smaidu?

Tāpēc ikvienam, kas darbojas tūrisma un viesmīlības nozarē, novēlu katru dienu nākt uz darbu ar prieku un izbaudīt to, ka mūsu darbā nekad nav garlaicīgi, jo nav divu vienādu dienu un divu vienādu viesu.

 

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes docētāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu