Četru plaukstu bizness

Jānis Vanks, DBS valdes priekšsēdētājs pievienojās komandai 2016. gadā. Ikdienā Jānis ir arī drošas braukšanas instruktors. Foto — Lauris Vīksne
Ieva Alberte
Print Friendly, PDF & Email

Drošas braukšanas skola pēdējos divos gados labi paaugusies un dara tik daudz kā nekad: sagatavo drošus autovadītājus ziemai, miesassargus konvojēšanai, un automotoskolā mācības ir arī angliski

Pirms 11 gadiem četri vīri sprieda, ka drošas braukšanas pamatus Latvijā nemāca nekur, lai arī vajadzība būtu: ceļi bieži vien ir slapji, dubļaini un slideni. Viens no četrinieka, bijušais autosportists Artūrs Priednieks, par ideju dega karsti un domāja, kā varētu to labi iepakot un pasniegt sabiedrībai, kurai tas būtu jauns produkts. «Pakošana» labi padevās citam no četrinieka, Edgaram Skultem, kurš saimnieko arī reklāmas aģentūrā DDB. Un tā tapa Drošas braukšanas skola (DBS), kurā Artūrs bija arī instruktors. Divus gadus vēlāk tika atvērta arī autoskola. DBS labi darbojās līdz 2016. gadam, kad bija skaidrs, ka vajag jaunas asinis. Un tās tika atrastas — Jānis Vanks, autosporta meistars un jauno braucēju treneris —, un DBS apgrozījums uzkāpa par 15%. Šī būs saruna par uzņēmuma uzrāvienu.

Sniedziņš un ledus

«Tas ir labākais lēmums, ko esmu pieņēmis,» saka Jānis par pievienošanos DBS, atceroties Priednieka aicinājumu pusdienās pirms trim gadiem. Jānis stāsta, ka tika meklēts kāds, kam braukšana ir sirdslieta. Trāpīja.

Pirmajā gadā Vanks iepazina uzņēmumu un saprata, cik spēcīgs un pazīstams ir DBS zīmols. «Potenciāls tam bija tik liels, ka brīžam uzņēmums netika līdzi.» Lursoft dati rāda, ka 2016. gadā DBS darbojās ar zaudējumiem, bet pērn jau ar 60 tūkstošu peļņu. Jāņa nopelns? «Ne tikai mans. Spēcīga komanda, kvalificēti instruktori. Es tikai optimizēju vairākas lietas un pieliku klāt jaunus produktus,» saka Jānis.

Pirmajā gadā jaunais vadītājs iedziļinājās uzņēmuma naudas apritē. Pamanīja, ka ir lieli telefonrēķini. Apskatījās, ka līgumi ir noslēgti sen un pakalpojumu izmaksas jau kļuvušas zemākas. Kad 2016. gadā bija padarīts melnais darbs, nākamajā gadā Jānis sakārtoja visu, kas saistīts ar braukšanu un skolas piedāvājumu. «Mācību bizness man bija svešs, jo esmu strādājis bankā un automašīnu tirdzniecībā,» — tā Vanks.

Pirmajos divos DBS gados darbojās tikai droša braukšana pa ledu, taču 2009. gadā sākās arī autoskola, jo īpašnieki saprata, ka uz drošu braukšanu nāk ļoti nesagatavoti autobraucēji. Trūka pamatprasmju. Patlaban autoskola ienes lielāko daļu peļņas, jo A un B kategorijas apliecības ir pieprasītas visu gadu. Desmit gadu laikā braukšanas mācības ir apaudzētas. Vispirms ar ekonomisku braukšanu — tās ir mācības, kā braukt izdevīgi, kā samazināt avāriju risku un autoremonta izdevumus. To bieži pieprasa uzņēmumi, kuru ikdiena ir lieli attālumi un autoparks. «Šis mums iet labi, un ir saprotams, kāpēc    paskatieties, cik tagad degviela maksā!»

Otrais ir drošas ziemas braukšanas mācības, kurās cilvēks ierodas ar savu auto un instruktors māca, kā droši braukt pa slidenu virsmu. Tas iespējams gan pirmajā aukstumā ziemā Biķernieku trasē, kur ir sniedziņš un ledus, gan vasarā, kad sporta kompleksā 333 mašīnas var slidināt pa īpašu šķidrumu. «Man vienmēr prieks redzēt vīriešus, kuri spēj atzīt, ka kaut ko neprot. It īpaši tie, kam auto aizmugurē ir divi bērnu sēdeklīši. Pirmajās minūtēs galva nestrādā ar rokām, bet beigās perfekti visu izpilda. Tad man ir milzīgs gandarījums,» saka Jānis, kurš pats ir arī drošas braukšanas instruktors. Viņš zina stāstīt, ka Slovēnijā pēc B kategorijas apliecības iegūšanas gada laikā obligāti esot jāapgūst drošas braukšanas mācības.

Ik gadu DBS kopā ar CSDD rīko bezmaksas ziemas braukšanas drošas mācības saīsinātā versijā, un tās ir ļoti apmeklētas. Kad atbrauc mamma, kuras auto aizmugurē ir bērnu sēdeklītis, bet automašīnas riepu protektoru nodilums ir lielāks par atļauto, Vanks lasa morāli.

Aicināts pastāstīt, par ko tā ir, Jānis pagriež rokas ar plaukstām uz augšu, noliek uz galda un saka: «Automašīnas kontakts ar ceļu ir četru plaukstu lielumā. Tik daudz riepas saskaras ar ceļu. Jo efektīvāks būs saskares punkts, jo lielāka būs drošība. Un vēlreiz: iedomājieties automašīnu, tās tonnas, tā stāv uz četrām plaukstām, un apakšā vēl ledus.»

Atsvaidzināt ziemas braukšanas prasmes esot labi, jo tās piemirstas, tāpat kā svešvaloda — ķeras, ja regulāri nerunā. Tā ir ar visu, ko netrenē. Tāpēc DBS pieejams pakalpojums — iemaņu atsvaidzināšana. Iespēja ar savu vai skolas auto izbraukt ar instruktoru.

Ceturtā braukšana ir ekstrēmā: uz sausa asfalta, slapja asfalta, lielākā ātrumā, nekā ierasts. Jānim ik pa laikam vaicā: kā savaldīt auto, kad to peļķē sāk nēsāt? «Nav vienas atbildes, jo mašīnas ir dažādas: ar dažādu piedziņu, atšķirīgām autovadītāju spējām.»

Māca specdienestus

DBS darbs ir arī operatīvā transporta vadītāju mācīšana. «Jā, mašīnām ir bākugunis un skaņas signāli, un šķiet, ka ir pamanāmas, taču ar to nepietiek. To smaguma centrs ir augstu, iekšā vēl cilvēki, un savaldīt nav vienkārši.» DBS darbojas arī ar iekšlietu struktūrās strādājošajiem, specdienestiem un miesassargu sagatavošanu konvojēšanai.

Saku Jānim, ka DBS autoskolas cenas ir augstas. «Jā, jo pie mums nenotiek norēķini skaidrā naudā, kā daudzviet. Autoskolu bizness Latvijā ir netīrs. Shēmas, pieeja biznesam ir nemūsdienīga,» skaidro Jānis. Viņš parēķinājis, ka gala summa, kas jāsamaksā citās autoskolās no pirmās mācību dienas līdz apliecībai, bieži vien ir tā pati, jo instruktori vai nu prasa vairāk braukšanas stundu, vai arī mācāmais eksāmenus kārto vairākkārt. Ierastā kārtība šajā biznesā ir tāda, ka instruktors samaksā autoskolai, ka viņam iedod klientu. DBS tā nav. Māceklis var izmēģināt kaut visus instruktorus, lai atrastu, ar kuru sader vislabāk. Instruktori nepieturēs mācāmo ilgāk, lai būtu vairāk naudas.

Vecākā skolas kliente ir 72 gadus vecā Lienīte, kura piecas reizes kārtojusi eksāmenu, bet nokārtojusi un ieguvusi autovadītāja apliecību. «Superpozitīva kundze. Viņas vīrs nomira. Palika mašīna. Vīrs teicis, ka Lienīte nespēs braukt ar auto, un viņai gribējās pierādīt, ka spēj. Perfekti!» DBS mācījusi arī nedzirdīgus cilvēkus un ar ierobežotām kustībām. Šobrīd klienti autoskolu gāžot apkārt, Jānis smej, ka laikam treknie gadi nāk atpakaļ vai arī sākušies labāki autolīzinga finansējumi. «Sāpīgi, ka nevaram apkalpot visus, kuri grib pie mums mācīties. Neatveram jaunas mācību klases, jo tādējādi zaudētu kvalitāti.» Teorijas grupā ierasti ir līdz 15 cilvēkiem, maksimums bijis 20. Vanks apsvēris domu par paplašināšanos reģionos, taču nav saredzējis biznesu. «Vai arī nav sanācis atrast pareizos partnerus,» — tā vadītājs.

Pirms trim gadiem autoskolā bija četri Opel, tagad ir septiņas mazdas un arī vairāk instruktoru. Klāt nākušas mācības angļu valodā. «Iepriekš ik pa laikam kāds ārzemnieks bija izrādījis vēlmi mācīties, taču mums nebija programmas. Iztulkojām, un tagad grupas ir pilnas,» stāsta Jānis. Autovadītāja apliecību Latvijā lielākoties vēlas iegūt te studējošie, kuri priecājas par zemajām cenām un to, ka iegūst vadītāja apliecību, kas derīga Eiropas Savienībā. Instruktori ir kvalificēti un zināšanas papildinājuši Austrijā un Lielbritānijā.

Jānis apbrīno savus instruktorus. Nesaprot, kā viņi psiholoģiski tiek galā ar to, ka ik stundu ir cits braucējs. Par grūtāko viņš uzskata divas lietas. Pirmā — bailes par sevi. Lai arī mācību auto instruktoram ir savs bremzes pedālis, māceklis tomēr var uzvesties neadekvāti — un smagais iebraukt sānā. Otra ir tie retie gadījumi, kad cilvēks nav piemērots autobraukšani un pats to nesaprot. Stāsti, cik gribi, bet neņem pretī. «Atnāk instruktors un saka — šis nekad nebrauks pie stūres. Ja arī brauks, negribu piedalīties satiksmē, kad tas notiks. Mēs meklējam risinājumu. Parasti atrodam kādu citu, kurš tiek galā.» Visu šo 11 gadu laikā bijuši tikai pāris gadījumi, kad cilvēks pats saprot, ka nav piemērots stūrei, un atsakās. «Un tās nav tikai sievietes. Tas ir mīts, ka viņas brauc sliktāk. Mums ir bijušas dāmas, kuras perfekti izbrauc to, ko čaļi nespēj izdarīt, un ir čaļi, kuriem stāsti, bet nesanāk.»

Jānis uzskata, ka viņam vēl daudz jāmācās kā vadītājam. «Kolektīva iekšējā sajūta ir plāna stīga. Personālvadība biznesā man šķiet vissarežģītākā lieta, bet arī visproduktīvākā. Ja ir motivēts personāls, tu vari izdarīt jebko.» Šonedēļ darbinieki vienu dienu atpūtīsies pašu organizētā saliedēšanās pasākumā — improvizētās sacensībās. Tieši pasākumu rīkošana ir vēl viens virziens, ko DBS izkopusi pēdējos gados. Sākot no dīleru auto prezentācijām, beidzot ar orientēšanās rallijiem — sadala darbiniekus komandās un dod uzdevumu, piemēram, ir maršruts, un uzvar tas, kurš iztērē vismazāk degvielas, bet ierodas pirmais. «Esam rīkojuši arī pasākumu, kurā no braucošas mašīnas ar peintbola šauteni šauj pa baloniem. Piedāvājums ir plašs: var izmēģināt aklo braukšanu, var uzlikt dzēruma brilles.»

Sociālā atbildība. Tā DBS bijusi svarīga vienmēr, tāpēc regulāri ar CSDD atgādinot, ka ir tumšais laiks un vajag atstarotājus, vai stāstot, kas ir melnais ledus. Nesen kopā ar Latvijas valsts ceļiem nosprausts mērķis līdz 2050. gadam panākt, lai uz ceļiem nav letālu gadījumu. Ar tādu virsmērķi strādā arī Jānis. Darbs DBS viņam tā patīk, ka nolēma kļūt par līdzīpašnieku. «Man rūp drošība, un gribēju būt daļa no komandas tik interesantā un foršā biznesā.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Būt daļai no satiksmes kultūras un redzēt tās uzlabošanos — aizvien vairāk autovadītāju ievēro rāvējslēdzēja principu, piestāj pirms gājēju pārejām.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Jābūt zinošam tajā, ko dari. Jābūt vilkmei. Nevajag baidīties no kritikas, bet tajā ieklausīties un paņemt vērtīgo.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Par lēnu noreaģējām uz pieprasījumu, kāds ir šobrīd, — nespējam uzņemt visus klientus, kuri gribētu pie mums mācīties.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu