fbpx

Infografika: Jūrmalas atkritumu vācēji aicina ražotājus domāt par iepakojuma savākšanu

“Zero Waste Latvija” pārstāvji ar savāktajiem atkritumiem Jūrmalā. Publicitātes foto
Print Friendly, PDF & Email

Sešos hektāros piekrastes joslā no Asaru kapiem līdz Mellužu oficiālajai pludmalei vienas dienas laikā biedrība “Zero Waste Latvija” kopā ar domubiedriem savāca 210 atkritumu vienības, neieskaitot cigarešu izsmēķus un citus sīkus atkritumus, kas bija pārāk mazi, lai tiktu atsevišķi uzskaitīti. Patiesi pārsteidzošs talciniekiem bija nevietā nomesto cigarešu izsmēķu daudzums.

Biedrība pieļauj, ka, iespējams, cilvēki neapzinās – cigaretes filtrs mūsdienās nav dabīgs un dabā ātri nenoārdās. Mūsdienu cigarešu filtrus ražo no sintētiska materiāla – celulozes acetāta, kas noārdās ļoti lēni (atkarībā no apstākļiem – trīs līdz 12 gadu laikā). Turklāt tie satur dzīvajai dabai toksiskas vielas, kas piesārņo ūdeņus.

Atkritumu vākšanas talka notika 15. septembrī. Talcinieki ne tikai vāca atkritumus, bet arī veica to zīmolu auditu. Atkritumu vākšana notika globālās akcijas #BreakFreeFromPlastics ietvaros, ko organizē The Story of Stuff organizācija. Šādi auditi septembra otrajā nedēļā tika īstenoti daudzviet pasaulē. Latvijā papildus plastmasai tika uzskaitīti arī stikla un alumīnija atkritumi.

Talcinieki katram atrastajam atkritumam identificēja zīmolu vai uzņēmumu, kas to ir ražojis vai kura produkcija bijusi iepakota konkrētajā materiālā. Sešos hektāros tika savākti 210 atkritumu vienību. Visvairāk tika atrasti Cēsu alus, Lāčplēša, Latvijas balzama un Laimas produkcijas iepakojumi.

Savukārt pēc produkta veida visvairāk Jūrmalas krastā tiek atstāti alkoholisko dzērienu iepakojumi. Tiem seko saldumu, bezalkoholisko dzērienu iepakojumi un plastmasas maisiņi. No iepakojuma veidiem pēc materiāla dominē plastmasa, no kuras 25% bija PET pudeles un 18% – plastmasas maisiņi. Otrajā vietā ir alumīnija skārdenes, trešajā – stikla pudeles.

Biedrība ir neizpratnē – vērojot, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji atsaucīgi piedalās talkās un citās atkritumu vākšanas kampaņās, taču gadu no gada savācamo atkritumu mazāk nekļūst, rodas jautājums – vai tiešām tas tā turpināsies?

Biedrība uzskata, ka atbildība par dabas piesārņojumu jāuzņemas arī produkcijas ražotājiem un viņiem ir jāpidāvā risinājums, kā samazināt izmetamā iepakojuma daudzumu. “Ražotājiem un izplatītājiem ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek ar šiem materiāliem,” norāda biedrība “Zero Waste Latvija”.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu