Mēnesis: 2018. gada septembris

“Nekā personīga”: Pie Jūrmalas mēra atrasta šļirce ar kokaīna paliekām (papild.)

Valsts policija Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS) sodījusi par narkotisko vielu neatļautu glabāšanu un piemērojusi 100 eiro naudas sodu, svētdien vēstīja TV raidījums “Nekā personīga”.

Raidījuma rīcībā ir informācija, ka šļirce ar kokaīna paliekām pie Trukšņa atrasta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās kratīšanās kriminālprocesā par partijas “No sirds Latvijai” (NSL) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamu nelikumīgu finansēšanu.

DNS analīzes apliecinājušas, ka uz šļirces ir Trukšņa DNS pēdas, un policija viņu sodījusi saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.pantu par narkotisku vielu neatļautu glabāšanu, ziņo “Nekā personīga”. Jūrmalas domē raidījumam nekādi komentāri par šo lietu nav sniegti.

Saskaņā ar likumu, piemērojot administratīvo sodu par šādu pārkāpumu, likumsargi pārkāpēju rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja šī persona gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas neatļauti iegādāsies vai glabās narkotiskās vai psihotropās vielas arī nelielā apmērā vai neatļauti lietos šādas vielas.

Izmeklēšanā KNAB arī atklājis, ka laikā no 2014. līdz 2016. gadam Trukšņa izdevumi ir grūti salāgojami ar domes priekšsēdētāja ienākumiem, piemēram, viņam bijis dārgs ceļojums uz Šveici, iegādāts 17 000 eiro vērts paklājs u.c. Šo informāciju KNAB nodevis Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas veicis Trukšņa fiziskās personas auditu.

Lieta, kurā iesaistīts Truksnis, esot finiša taisnē, un tuvākajā laikā sabiedrība tikšot informēta par tālāko kriminālprocesa gaitu, raidījumam apliecinājusi KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ineta Cīrule. Lietā ar 40 sējumiem pabeigtas fonoskopiskās un rokrakstu ekspertīzes, kā arī DNS analīzes.

LETA jau ziņoja, ka Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, bet Truksnim apsūdzība vēl nav celta un viņa kriminālprocess izdalīts no lietas un šogad maijā tika nodots atpakaļ KNAB. Šī epizode saistīta ar kādu Krūmiņa nekustamā īpašumu projektu Jūrmalā.

Tāpat Truksnis un Krūmiņš figurē arī KNAB izmeklētā kriminālprocesā par iespējamo NSL un ZZS nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume aprīļa sākumā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja, ka kriminālprocess ir nedaudz iestrēdzis un biroja prognozes par tā nodošanu prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai sākotnēji bija optimistiskas. Tagad birojs gaidot atbildi uz tiesiskās palīdzības lūgumu. Straume gan nevēlējās nosaukt valsti, kurai lūgta informācija.

ZZS nosoda Truksni, bet no amata atkāpties neaicinās

Narkotiku lietošana ir nosodāma, un Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa (ZZS) gadījums nav izņēmums, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Narkotika lietošana ir problēma un sērga, ar ko ir jācīnās, pauda ZZS politiķis.

Taujāts, vai šīs situācijas dēļ ZZS aicinās Truksni atkāpties no amata, Krauze norādīja, ka šādus gadījumus politiskais spēks pārrunā kolektīvi.

Pirmdien šis jautājums ticis pārrunāts ZZS valdes sēdē, kurā nolemts līdz vēlēšanām šo jautājumu neskatīt, jo divus gadus vecas informācijas publiskošanu pašlaik Zaļo un zemnieku savienība uzskata par priekšvēlēšanu politisko cīņu no politisko konkurentu puses, skaidroja Krauze. Politiskais spēks par to izšķīries, ņemot vērā, ka saskaņā ar medijos ziņoto dažiem cilvēkiem tas esot bijis zināms jau divus gadus.

Reizē ZZS nosoda narkotiku lietošanu un uzskata, ka tas ir pilnībā nepieņemami, teica politiķis. ZZS nav lēmusi, vai šo jautājumu skatīt pēc vēlēšanām.

Truksnis ir Latvijas Zaļās partijas (LZP) biedrs. LZP valdes priekšsēdētājs, ZZS valdes loceklis Edgars Tavars aģentūrai LETA norādīja, ka šodien viņam nav izdevies saņemt apstiprinājumu, ka Truksnis būtu sodīts par narkotiku glabāšanu. Viņš norādīja, ka neapšauba mediju darbu šajā jautājumā, bet nezina, vai kāds šajā gadījumā nav maldināts.

Vaicāts, vai Truksnim būtu jāatkāpjas no amata, ja apstiprināsies šī informācija, Tavars atbildēja apstiprinoši, norādot, ka tas ir ļoti smags likuma pārkāpums. Viņš skaidroja, ka šādos gadījumos jau citi politiķi ir rādījuši piemēru, atkāpjoties no amata. LZP valdes priekšsēdētājs lūdzis partijas pārstāvjus tikties un izrunāt situāciju ar Truksni. Reizē Tavars pauda bažas, kāpēc šī informācija ir parādījusies publiski vien dažas dienas pirms vēlēšanām.

(papildināta ar ZZS viedokli)

Mammas pieredze: Vidusskola nav tiem, kas jauc burtus jeb Disleksija Latvijā

Šā gada janvārī manu dēlu Marģeru atskaitīja no Jaņa Rozentāla mākslas skolas par nesekmību matemātikā. Pēc pirmā semestra saskaņā ar skolas noteikumiem viņam pienācās pēcpārbaudījums, kurā Marģers nespēja veiksmīgi tikt galā ar vienkāršu uzdevumu. Kad vēlāk ar vīru un dēlu piedalījāmies pārrunās ar skolas vadību, tika uzsvērts: kontroldarbs bijis sagatavots tik viegls, ka to nokārtojusi pat meitene ar garīgu atpalicību, kamēr Marģers neesot iemācījies logaritmu definīciju. Kad pajautāju, vai viņš zina šo definīciju, dēls attrauca, ka nē. “Nu, lūk!”, izsaucās direktors, un atskaitīšanas lēmums tobrīd netika mainīts. “Es muļķīgi pateicu,” dēls komentēja mājupceļā. „Man vienkārši sajuka tie burti.”

Burtu jaukšana un speciālais pedagogs

Burtu jaukšana ir tipiska iezīme disleksijas gadījumā. Marģeram ir disleksija – viņš gan ir spējis iemācīties lasīt, taču viņa smadzenēm nepieciešama pastiprināta piepūle darbā ar rakstītu tekstu. Aizdomas par disleksiju man radās jau bērnudārza laikā, kad citādi gudrais bērns pēkšņi kļuva nervozs lasīšanas un rakstīšanas nodarbību dēļ. Tobrīd likās, ka audzinātājas pārspīlē ar sagatavošanu skolai, un, tā kā dzimšanas diena viņam ir rudenī, vienojāmies, ka uz skolu dēls dosies gadu vēlāk.

Pirmajā klasē Marģeru uzreiz nosūtīja pie speciālā pedagoga. Klases audzinātāja bija ļoti norūpējusies, tomēr drīz vien pie speciālā pedagoga vairs nebija jāiet, un pēc dažiem mēnešiem skolotāja jau Marģeru tikai slavēja. Ja neņem vērā, ka sliktās lasīšanas un rakstīšanas dēļ dēlu neiekļāva tajā klases daļā, kas jau no pirmās klases apguva angļu valodu, turpmāk viņam sākumskolā veicās labi. Grūtības lasīt un rakstīt saglabājās, taču skolotāja bieži ļāva atbildēt mutiski, bet mēs mājās lasījām priekšā gan mācību grāmatas, gan daiļliteratūru. Mans paps daudz stāstīja Marģeram par vēsturi, bet lasītprasmes veicināšanai rakstīja zīmītes ar informāciju, kur paslēptas konfektes.

Sākumskolā dēls apmeklēja arī skolas logopēdi, kura disleksiju noliedza – esot fonemātiskās dzirdes traucējumi. Pēc gadiem uzzināju, ka pēc Starptautiskās Disleksijas asociācijas sniegtās definīcijas (Dyslexia is a phonological processing disoder) tas ir viens un tas pats! Pašas nodarbības pie logopēdes kaut cik palīdzēja. Atzīmes sākumskolā bija labas, lai gan ne izcilas. Lai tās nodrošinātu, daudz laika un pūļu bija jāiegulda mājās – vairāk nekā citiem man zināmiem bērniem.

Atbalsta pasākumi skolēniem ar disleksiju – Eiropā, bet ne Latvijā

Otrās klases beigās Marģers sāka lasīt – lēni, bet lasīt. Tuvojoties desmit gadu vecumam, viņš jau lasīja „Hariju Poteru”, pēc gada – „Gredzenu pavēlnieku”, vēl pēc dažiem – Kafku un Prustu. Lasot balsī, viņš joprojām kļūdījās un neuztvēra lasītā jēgu. Mācību vielai kļūstot sarežģītākai, bet atmosfērai klasē – trokšņainākai, dēlam bija grūtāk koncentrēties, bet rokraksts kļuva aizvien nesaprotamāks. 9. klasē, tuvojoties eksāmeniem, latviešu valodas skolotāja, kura savas pieredzes dēļ saprata, kas Marģeram vainas, un neuztvēra viņa slikto rokrakstu kā ļaunprātību, ieteica nokārtot oficiālu atzinumu, lai eksāmenos situācija tiktu ņemta vērā. Speciālā pedagoģe un logopēde Vita Skramane pēc testēšanas apstiprināja disleksiju un disgrāfiju. Taču izrādījās, ka vienīgie atbalsta pasākumi Latvijā skolēniem ar disleksiju ir vairāk laika pārbaudes darbos, iespēja tos rakstīt atsevišķā telpā (praksē to nespēja nodrošināt nevienā no Marģera skolām), kā arī atļauja lietot atgādnes – beigu eksāmenos, bet ne iestājeksāmenos. Datorā Marģers raksta saprotami, taču dators, pat bez kļūdu labošanas funkcijas, Latvijā nav atļauts, kamēr citās Eiropas zemēs šādu skolēnu atbalstam tiek izmantotas vairāku veidu datorprogrammas, audiogrāmatas un tehnoloģijas, kas balsi pārvērš rakstītā tekstā; ir iespēja atbildi ierakstīt audionesējā vai to pieraksta asistents; tiek nodrošināta īpaša apmācība ātrrakstīšanai datorā.

Vidusskola Latvijā nav obligāta – tā nav domāta tādiem, kas jauc burtus

Pēc devītās klases Marģers iestājās Rozentāla skolā. Zinot, ka dēlam negribas stāstīt katram skolotājam par savām grūtībām, pirms mācību sākuma devos uz skolu ar speciālā pedagoga slēdzienu, tikos ar latviešu un angļu valodas skolotāju. Taču tagad problēmas sākās ar matemātiku – iespējams, tāpēc, ka tā pati viela, kas vispārizglītojošās skolās, šeit bija jāapgūst mazākā skaitā stundu; iespējams, citu iemeslu dēļ, bet jau pirmajā kursā bija skaidrs, ka Marģeram ir jāiet pie privātskolotāja un jāiegulda viss brīvais laiks, tikai lai būtu sekmīgs, tā zaudējot citiem, tai skaitā mākslas priekšmetiem, nepieciešamo laiku. Trešajā kursā viņš vairs negribēja tā turpināt. Kad pēc pārsūdzēšanas Kultūras ministrijā tika pieņemts lēmums, ka Marģeram jāatgriežas skolā, viņš pateica, ka tomēr to nespēs.

Un es sapratu, kāpēc: ilgus gadus apdāvinātam audzēknim bija jātērē maksimums resursu, lai tikai uzturētu apmierinošu sekmju līmeni, vienlaikus bieži radot iespaidu, ka viņš ir paviršs un nav motivēts. Viena skolotāja pat man atrakstīja: „Marģeram nav grūtību strādāt ar tekstu. Viņam ir grūtības likt sevi pie darba!” Žēl, ka toreiz nezināju par disleksijas datorsimulāciju, ko varētu viņai aizsūtīt ar komentāru, vai viņai gadījumā arī nebūtu grūtības likt sevi pie darba, ja burti tā ņirbētu.

Daudzi pedagogi visus skolas gadus bija snieguši Marģeram atbalstu. Cilvēcisku atbalstu, kas nebija paredzēts pēc likuma. Toties daudz noteikumu dažādās instancēs ļāva no tādiem audzēkņiem atbrīvoties – it īpaši vidusskolas posmā. Kad Marģeru atskaitīja no rozentāļiem, mums tika atgādināts, ka mākslas skola ir vēl grūtāka par parasto vidusskolu. Arī vidusskola Latvijā nav obligāta – tā nav domāta tādiem, kas jauc burtus.

Līdz ar to arī augstskola un spējām atbilstošs darbs Latvijā nav domāti visiem.

 

Autore ir skolēna ar disleksiju mamma

 

P.S. Atzinīgi vērtējot jauniešu ar disleksiju centienus iekļauties izglītības procesā, Latvijas Disleksijas biedrība sadarbībā ar Swedbank aicina pieteikties Izcilības balvai vecāko klašu skolēnus ar disleksiju. Izcilības balvai aicināti pieteikties 7.–9. klašu skolēni, kā arī vidusskolēni, kuriem lasīšanas traucējumi noteikti formāli (ar logopēda vai psihologa atzinumu) vai pedagoģiski (skolotājiem izvērtējot skolēna lasīšanas un rakstīšanas prasmes mācību procesā).

Izvērtējot pretendentus, tiks ņemtas vērā skolēna sekmes un iesaistīšanās interešu izglītībā, nevalstiskajās organizācijās, skolēnu pašpārvaldē, brīvprātīgajā darbā u. c. Pieteikumi jāiesniedz līdz 30. septembrim, nosūtot pieteikuma anketu (to iespējams lejupielādēt šeit) un 2017./2018. mācību gada  liecību uz e-pastu info@disleksija.lv. Par rezultātiem kandidāti tiks informēti līdz 20. oktobrim.

IKEA Latvijā jau ir, statistikā vēl nav

Šā gada augusts mazumtirdzniecības nozarei bija viegli nepatīkams periods. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi apgrozījums sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 1,2%, bet, salīdzinot ar pērno augustu, pieauga tikai par 1,4%. Tas ir vājākais kāpums kopš 2016. gada septembra.

Ļoti mazs bija apģērbu un apavu pārdošanas apjoms, par 9,5% mazāks nekā pirms gada. Ja laiks ir tik silts un prognozējams, tad tos tiešām nevajag daudz! Šī ir liela kategorija ar nozīmīgu ietekmi uz kopējo apjomu. Prioritāte Latvijas patērētājiem nebija arī atpūtas un kultūras preču (-15,2% gada griezumā), kā arī informācijas un sakaru iekārtu pirkšana (-2,4%). Jau ilgstoši vērojamā lejupslīde turpinās tirgu apgrozījumā (-13,8%). Nedaudz piebremzējies, līdz +10,3%, ir kāpums galvenajā “dari pats” (DIY) veikalu produktu segmentā. Svarīgi ir arī tas, ka auto degvielas tirdzniecība augustā gada griezumā pieauga par 0,8%, kamēr vidēji šogad līdz jūlijam — par 5,9%. Lēnākais kāpums kopš 2016. gada beigām bija specializētajos pārtikas un dzērienu veikalos, kuru apgrozījumu lielā mērā veido t.s. alkotūrisms.

Ļoti mazo pieaugumu gada griezumā daļēji izskaidro bāzes efekts. Taču, pārskatot datu atšifrējumu pa segmentiem, gribas izsaukties, ka augustā Latvijas iedzīvotāji laikam beidzot noticēja vasarai un pakļāva dienaskārtību dzīves baudīšanai dabā.

Turpmākajos mēnešos noteikti var sagaidīt straujāku tirdzniecības kāpumu, tā liek domāt ekonomiskā situācija. Algu fonds šogad aug apmēram par 10%, bet “uz rokas” saņemtā summa pat vēl vairāk, pateicoties nodokļu samazināšanai. Latvijas Banka šodien priecīgi vēsta, ka ledus laikmets kreditēšanā tuvojas beigām. Jaunākie ESI (Economic Sentiment Index) dati rāda, ka optimisms pamazām pieaug.

Mazumtirdzniecības kāpumu veicinās arī notikumi pašā nozarē. Latvijas iedzīvotāju vēlme un spēja iegādāties IKEA piedāvāto ir sagādājusi izaicinājumus pat šī globālā giganta loģistikas sistēmai, liekot atsevišķu preču kārotājiem apbruņoties ar pacietību. Jaunu veikalu un tirdzniecības centru atklāšana ietekmēs datus arī turpmākajos mēnešos. Tirdzniecības centru (TC) Acropolis rīdziniekiem un pilsētas viesiem sola gada sākumā, bet TC Alfa paplašinājumu atklās 2019. gada vasarā. Šīs investīcijas varbūt mazāk veicinās jaunu produktu veidu pieejamību, taču ar patērētāju papildu entuziasmu noteikti var rēķināties. Tālākā nākotnē tirdzniecības platību būvēšana piebremzēsies, kā rāda būvatļauju dati, kuros galvenais uzsvars ir mājokļi, biroji, rūpniecības un loģistikas ēkas.

Kopš krīzes Latvijas ekonomikas temperatūru galvenokārt veidojis eksporta kāpums apvienojumā ar patērētāju un investoru piesardzību. Nav gaidāms milzīgs patēriņa bums, taču proporcijas plūstoši mainīsies.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

VIDEO: Žurnāliste Laura Akmentiņa: “Cilvēks ir dārgākais valstij, pilsētai un katrai vietai”

“Esmu sapratusi to, ka katram cilvēkam ir sava taisnība. Veidojot ziņas, vienmēr ir vairākas puses un viedokļi. Grūtākais dažkārt ir nenostāties vienā pusē. Visos medijos ir jābūt atbildībai pret skatītājiem,” uzsver TV žurnāliste Laura Akmentiņa no Smiltenes.

“Mēs nedzīvojam briesmīgā valstī. Mums ir arī labas ziņas. Gan pozitīvajai, gan negatīvajai informācijai ir jābūt vienuviet un tā jāpiedāvā cilvēkam. Ja mēs visu laiku skatīsimies tikai uz slikto, tad tur mēs arī paliksim,” uzskata Laura.

“Man ļoti nepatīk doma, ka viss ir slikti. Tas ir no kaut kurienes iepotēts. Kā no brīva prāta var dzīvot sliktā vietā? Dari kaut ko! Vai nu izveido to vietu labāku, vai nu vienkārši piecelies un aizbrauc uz vietu, kur ir labi,” saka Laura.

“Lielākā vērtība ir cilvēks. Cilvēks ir dārgākais valstij, pilsētai un katrai vietai. Ja ir cilvēki, tā vieta attīstās. Smiltene ir mana pilsēta. Es skatos uz Smilteni un man patīk, kas tur notiek.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Latvijā notiks Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi

Piektdien, 28. septembrī, visā Latvijā notiks Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi, kuru vadmotīvs šogad ir “Zinātne veido mūs”. Apmeklētājus uz ekskursijām laboratorijās, eksperimentiem, diskusijām ar zinātniekiem, pētnieciskajām darbnīcām un citām izzinošām aktivitātēm aicinās zinātniskie institūti, augstskolas, muzeji un citas iestādes vairāk nekā 50 norises vietās.

Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi Latvijā notiks jau 13. gadu pēc kārtas un būs pieejami 18 Latvijas pilsētās un novados: Rīgā, Baldonē, Cēsīs, Daugavpilī, Dižstendē, Dobelē, Engurē, Jelgavā, Jūrmalā, Krimuldā, Liepājā, Papē, Priekuļos, Rēzeknē, Salaspilī, Tumē, Valmierā un Ventspilī.

Pasākumu programma būs saistoša visdažādākā vecuma cilvēkiem un ļaus iepazīties ar pārsteidzošiem zinātnes atklājumiem un sasniegumiem.  Piemēram, Latvijas Universitātes Dabas mājā apmeklētāji varēs iepazīties ar inovatīvu mākslīgā intelekta tehnoloģiju, kas ļauj vadīt  dronu ar domas palīdzību.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” piedāvās iepazīt baktēriju slepeno dzīvi, bet Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā ikviens varēs piedalīties spēlē “Izlaušanās no šūnas”. Savukārt nojumē pie lielveikala “Origo” būs iespēja iesaistīties zinātnes skolas “Laboratorium” zinātnisko eksperimentu darbnīcās.

Teikas rajonā Rīgā apmeklētāji būs gaidīti Elektronikas un datorzinātņu institūtā, kurā varēs uzzināt par aktualitātēm viedo audumu un apģērbu, biometrijas un viedo transporta sistēmu jomā. Tuvumā esošajā Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā ikviens varēs iepazīties ar koksnes pētīšanas metodēm un apstrādes tehnoloģijām, savukārt  Latvijas Organiskās sintēzes institūtā interesenti varēs noskaidrot, kā top jaunas zāļu vielas un kāds ir to ceļš līdz aptiekas plauktam.

Valmierā Vidzemes Augstskolas zinātnieki iejutīsies tirgotāju lomā, demonstrējot savus sasniegumus tirgus paviljonā, savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte Jelgavā piedāvās uzzināt, kā mainījusies mērniecība kopš „Mērnieku laikiem”. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija aicinās apmeklēt modernākās inženierzinātņu laboratorijas Baltijā, bet Ventspils Augstskola iepazīstinās ar saviem sasniegumiem medicīnas tehnoloģiju jomā.

Eiropas Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas iniciēts pasākums, kas notiek katru gadu septembra pēdējā piektdienā un saistošā veidā skaidro zinātnes sasniegumus, ļaujot ikvienam interesentam ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos. Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi notiek vienlaicīgi vairāk nekā 30 valstīs un vairāk nekā 300 pilsētās.

Ar Zinātnieku nakts pasākumu programmu var iepazīties interneta vietnē www.zinatniekunakts.lv.

Jauns sākums un labs turpinājums: bērnus uzņemošās ģimenes valsts simtgades priekšvakarā

Latvija bez bērnunamiem – šis sapnis, kas klusībā lolots jau sen, taustāmas aprises ieguva aptuveni vienā laikā ar Latvijas valsts simtgades programmu, kuras viens no vadmotīviem ir modināt sabiedrībā atbildības ētiku, atbildības uzņemšanos par sevi, savu ģimeni, kopienu un valsti. Taujājot Latvijas iedzīvotājus, tā bija viena no vēlmēm, ko sabiedrība gribētu redzēt īstenojamies valsts simtgadē – lai katram bērnam būtu ģimene. Ziedot.lv iniciatīva, sadarbība ar valsts institūcijām un medijiem, sabiedrības aktīva iesaiste bija pamats atbalsta programmas “Plecs” radīšanai, “Dod pieci!” kampaņai un visai kustībai, kas ar lielu sparu nu jau pusgadu darbojas ar ļoti labiem rezultātiem. Īsā laikā esam spēruši lielu soli tuvāk simtgades mērķim.

Kopš gada sākuma ir strauji samazinājies bērnu skaits bērnunamos – ja, sākot kampaņu, runājām par 1200 bērniem, kas mīt bērnunamos, patlaban šis skaits ir sarucis līdz astoņiem deviņiem simtiem.

Sabiedrība ir fantastiski iekustināta, mēs jūtam lielu līdzcilvēku interesi, atbalstu un vēlēšanos dot bērniem ģimeni. Protams, aktīvi strādājam, lai procesu, kas jāiziet no pirmās domas par bērna uzņemšanu ģimenē līdz brīdim, kad bērns ierodas mājās, padarītu pēc iespējas cilvēcīgāku.

Tad, kad bērns ienāk ģimenē, vecākiem ir vajadzīgs personisks atbalsts. Ar ļoti labiem rezultātiem esam izveidojuši mentoru sistēmu – pieredzējušas ģimenes, kas pašas to visu ir piedzīvojušas: izmācījušās, izgājušas cauri pārbaudēm un gariem procesiem bāriņtiesā, uzņēmušas bērnu. Gada sākumā apmēram ceturtā daļa ģimeņu, kas ar vislabākajiem nodomiem uzņēmās bērna audzināšanu, bez šāda aktīva atbalsta atdeva bērnus atpakaļ, jo netika galā, salūza un saprata, ka to nespēs. Tagad ar mentoru atbalstu neviena ģimene nav atteikusies no pieņemtā bērna. Mēs nevaram garantēt, ka tas nekad nenotiks, bet varam būt pārliecināti, ka esam no savas puses izdarījuši visu, lai ģimenēm palīdzētu.

Lēmums pieņemt bērnu vienmēr ir emocionāls, bet tas raisa ļoti daudz praktisku jautājumu. Gada sākumā, kad “Plecs” sāka darboties, bija ļoti daudz jautājumu par valsts sniegto finansiālo atbalstu. Šī sistēma ir pietiekami sarežģīta, jo formu, kā uzņemt bērniņu ģimenē, ir daudz – viesģimenes, aizbildņi, audžuģimenes, adoptētāji, un katram šim statusam ir atšķirīgs finansiālais atbalsts. Tā apjoms atkarīgs arī no tā, cik un kāda vecuma bērni tiek uzņemti. Sadarbībā ar Swedbank esam radījuši Pabalsta kalkulatoru, kas ļauj viegli noskaidrot, ar kādu atbalstu var rēķināties.

Esam ieviesuši arī īpašu formātu, kā ģimenēm iepazīties ar bērniem. Ja agrāk tas bija bērnunama apmeklējums, kas vairāk līdzinājās darba intervijai un daudzos gadījumos nedeva cerēto rezultātu, tagad satikšanās pasākumi notiek brīvā dabā, kur ģimenes nepiespiestā gaisotnē iepazīstas ar bērniem, redz, kādi viņi ir, kā sadarbojas, kā spēlējas ar ģimenē jau esošajiem bērniem. Tā ir daudz lielāka iespēja, ka satikšanās brīnums notiks.

Mūsu mērķis ir ne tik daudz atrast atbilstību norādītajiem kritērijiem, cik ļaut cilvēkiem no sirds ieraudzīt bērnu. Esam pieredzējuši situācijas, kad, piemēram, ģimene ir vēlējusies iepazīties ar divgadīgu puisīti, bet ierauga astoņgadīgu meitenīti, un viņa brauc mājās pie savas jaunās ģimenes. Šādos pasākumos ir lielāka iespēja, ka mājas atradīs vecāki bērni, kas parasti ir liela problēma, un ģimenes biežāk apsver iespēju pieņemt uzreiz vairākus bērnus – brāļus un māsas.

Mēs visi zinām, ka labākā vieta bērnam ir ģimenē. Varbūt ikdienā nedomājam par simtgades tuvošanos, taču tā mums dod noteiktību laikā. Tas ir nevis “kaut kad”, bet noteiktā datumā, tas dod jauna sākuma sajūtu. Mēs ieejam jaunā simtgadē un gribam tur ieiet ar daudz sakārtotākiem procesiem. Lai nākamajā simtgadē dzimušajiem bērniem nebūtu jāpiedzīvo bērnunami, bet sistēma ļautu viņiem uzreiz nokļūt audžuģimenē vai krīzes audžuģimenē, no kurienes viņi pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties savā bioloģiskajā ģimenē, ja tas ir iespējams. Un, ja nē, tad nokļūt pie savas nākamās ģimenes, kas rūpēsies un patiesi pieņems šo bērniņu.

 

Autore ir atbalsta programmas bērnus uzņemošām ģimenēm “Plecs” vadītāja

OIK – pārmērīgs slogs iedzīvotājiem un tautsaimniecībai

Pēdējā laikā daudz runāts par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību. Kas ir OIK sistēma, kāda bijusi tās ietekme uz mājsaimniecībām un uzņēmējiem, ko var secināt, izpētot ciparus par elektroenerģijas ražotājiem – OIK saņēmējiem, atbalstu, ko tie saņēmuši, nodokļus, ko nomaksājuši, un kāda Latvijai ir pievienotā vērtība no šīm elektrostacijām? Ekonomikas ministrija veikusi novērtējumu, sniedzot atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.

Kā zināms, elektroenerģijas obligātais iepirkums (OI) ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

2017. gadā OI ietvaros tika iepirkts 1 567 GWh elektroenerģijas, līdz ar to kopējās OI izmaksas sasniedza 266,3 milj. EUR jeb salīdzinājumam 1% pret IKP. Kopumā 2017. gadā atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros saņēma 408 elektrostacijas, no kurām 35% bija hidroelektrostacijas, 23% – koģenerācijas stacijas, 14% – biogāzes stacijas, 14% – biomasas stacijas un 13% – vēja elektrostacijas.

Pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OIK maksājuma apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem rada pārāk lielu slogu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju ilgtermiņā.

Latvijā ir viens no lielākajiem atbalstiem enerģētikas nozarei, kamēr kopumā ekonomiskajā attīstībā Latvija ir vien 65% līmenī no ES vidējā rādītāja (IKP uz vienu iedzīvotāju).

Būtiski atzīmēt, ka starptautiskā – Ziemeļvalstu un Baltijas pieredze – apliecina, ka optimāls atbalsta līmenis būtu līdz 0,3% no IKP. Saskaņā ar Fizikālās Enerģētikas institūta aprēķiniem, kā arī Baltic Energy Technology Scenarios 2018 (BENTE) pētījuma rezultātiem optimālais atjaunojamo energoresursu (AER) subsīdiju apjoms ir līdz 14 EUR/MWh virs tirgus cenas.

Vienlaikus jāapzinās, ka mums ir būtiski sasniegt Latvijai noteikto mērķi – 2020. gadā nodrošināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā 40% apmērā. Taču par kādu cenu?

Izanalizējot OIK sistēmas makroekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, ir skaidrs, ka sekojot tehnoloģiju attīstības tendencēm un globālajiem izaicinājumiem, Latvijai ir jāpārskata atbalsta mehānisma efektivitāte atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai, nolūkā padarīt to ekonomiski pamatotāku.

Līdz šim ieviestie atbalsta mehānismi ir bijuši motivējoši, lai ražotāji uzsāktu projekta plānošanu un investētu elektroenerģijas ražošanā, izmantojot AER, tomēr pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OIK maksājuma apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem rada slogu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju ilgtermiņā. Savukārt piešķirtais garais atbalsta termiņš un OI cenas, kas vairākkārt pārsniedz tirgus cenu, nerada motivāciju AER ražotājiem investēt inovatīvās un efektīvākās tehnoloģijās, kā arī ierobežo konkurenci.

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (JV) vadītās ekspertu darba grupas izstrādātais OIK atcelšanas plāns risina pastāvošo problemātiku, un plāna īstenošana iedzīvotājiem elektrības rēķinus samazinātu par vismaz 10%. Īstenojot darba grupas piedāvāto un Ministru kabineta konceptuāli atbalstīto scenāriju, kā atcelt OIK maksājumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Latvija pakāpeniski virzīsies uz atbalsta apjomu 0,3% no IKP apmērā, vienlaikus rodot risinājumu, kā motivēt AER nozari kļūt efektīvākai, nodrošinot godīgu konkurenci nozarē un tirgus mehānismos balstītu nozares ilgtspējīgu attīstību.

OIK ietekme uz uzņēmējiem un mājsaimniecībām

Elektroenerģija Latvijā ir dārgāka salīdzinājumā ar citām mūsu reģiona valstīm, kas mazina mūsu eksportētāju, tajā skaitā arī apstrādes rūpniecības attīstības potenciālu. Jau ilgstoši darbaspēka izmaksu kāpums pārsniedz produktivitātes pieaugumu. Papildu izmaksu slogs enerģijai vēl vairāk pasliktina nozares konkurētspēju un ierobežo attīstības iespējas, samazinot produktivitātes kāpināšanai pieejamos resursus. Vienlaikus jāatzīst, dārga enerģija var tikt vērtēta arī kā stimuls investēt energoefektīvākos ražošanas risinājumos, tādejādi mazinot elektroenerģijas patēriņu un samazinot izmaksas.

Kopējo enerģijas izmaksu īpatsvars apgrozījumā Latvijas apstrādes rūpniecībā ir augstākais ES. 2018. gadā OIK diferenciācija un energointensīvo uzņēmumu atbalsts ir risinājis lielo un energointensīvo uzņēmumu problemātiku, tomēr joprojām sarežģītā situācijā ir mazie un vidējie uzņēmumi, kam elektrības gala cena ir austāka nekā citiem uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā.

Elektrības cenas lielam uzņēmumam (20-70 GWH  patēriņa grupā)

Sevišķi asi augstās elektroenerģijas cenas izjūt nozares ar augstu elektroenerģijas īpatsvaru, it īpaši apstrādes rūpniecība. 2016. gadā apstrādes rūpniecībā elektroenerģijas izmaksu īpatsvars ražošanas izmaksās vidēji bija 3,6%. Turklāt atsevišķās nozarēs, kā kokapstrāde un būvmateriālu ražošana, elektroenerģijas izmaksu īpatsvars pārsniedza 5% no kopējām izmaksām.

Esošā OI mehānisma ietekmē starppatēriņa izmaksas vidēji tautsaimniecībā ir palielinājušās par 0,61%, kā rezultātā uzņēmēju peļņa samazinājusies par 1%, ražotāju cenas palielinājušās par 0,12%. Savukārt rūpniecībā peļņas samazinājums un konkurētspējas kritums ir lielāks, jo eksportētāji nav cenu noteicēji, bet ir cenu ņēmēji un ir atkarīgi no pasaules tirgus cenām ar ierobežotām iespējām izmaksas kompensēt ar ražotāju cenu celšanu. Līdz ar to esošā OI atbalsta mehānisma rezultātā apstrādes rūpniecībā starppatēriņa izmaksas ir pieaugušas par 0,9%, bet pelņa sarukusi par gandrīz 4%. Ņemot vērā iepriekš minēto, no ilgtspējīgas rūpniecības uzņēmuma attīstības viedokļa šie ir zaudēti finanšu līdzekļi jaunu ražošanas iekārtu iegādei un ražošanas modernizācijai, jaunu produkti izstrādei un ieguldījumiem darbinieku kvalifikācijas celšanā.

OI mehānisms tiešā veidā ietekmē arī iedzīvotājus. Mājsaimniecību izdevumu struktūrā elektroenerģija 2017. gadā vidēji veidoja 2,9% no kopējiem izdevumiem. Var secināt, ka OIK maksājumi bija 0,4% no visiem  mājsaimniecību patēriņa izdevumiem, ko iedzīvotāji būtu varējuši tērēt citu preču vai pakalpojumu iegādei Vienlaikus jāatzīst, ka atsevišķās pašvaldībās OIK atbalsta ietekmē ir zemāki siltumenerģijas tarifi, kas pozitīvi ietekmē daļu mājsaimniecību.

AER nozares ietekme uz tautsaimniecību

AER stacijas dod būtisku devumu kopējā Latvijas valsts AER mērķa izpildē. Latvijai saistošais Eiropas Komisijas noteiktais mērķis ir palielināt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas bruto gala patēriņā līdz 40% 2020.gadā, savukārt AER  īpatsvaram transporta sektorā jāsasniedz vismaz 10% no enerģijas bruto gala patēriņa transportā. Ņemot vērā esošo OIK sistēmu, kā arī plānoto energoefektivitātes pasākumu ietekmi uz kopējo enerģijas bruto gala patēriņu, tiek sagaidīts, ka izvirzīto AER mērķi 2020. gadā izdosies sasniegt.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju komersanti, kas saņem OIK atbalstu, 2017. gadā nodarbināja 6,9 tūkst. strādājošo jeb 0,78% no kopējā nodarbināto skaita valstī. Savukārt piecos lielākajos uzņēmumos (t.sk. Latvenergo, Rīgas siltums) bija nodarbināti 3,2 tūkst. jeb 46% no kopējā strādājošo skaita OIK atbalstu saņēmušajos uzņēmumos, 30 komersantiem nebija norādīts neviens darbinieks, 65% uzņēmumu ir nodarbināti 5 vai mazāk strādājošo.

Papildus jāņem vērā, ka daļai no OIK atbalstu saņēmušajiem uzņēmumiem pamatdarbība nav enerģētikas nozare, bet piemēram, lauksaimniecība, pārtikas ražošana, dzērienu ražošana, būvniecība. Uzņēmumu kopējais darbaspēka nodokļu apmērs 2017. gadā bija 48,5 milj. EUR jeb 1,1% no kopējiem darbaspēka nodokļu ieņēmumiem budžetā. Pieci lielākie uzņēmumi 2017. gadā nomaksāja darbaspēka nodokļus 30,1 milj. EUR apmērā jeb 62% no OIK atbalsta saņēmēju kopējiem nomaksātajiem darbaspēka nodokļiem. OIK atbalstu saņēmēju kopējie nodokļu maksājumi 2017. gadā bija 273,1milj.EUR apmērā, t.sk. pieci lielākie nomaksāja 217,5 milj. EUR.

 

Autors ir Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks

Raudseps un Tērmanis atsakās no daļām SIA “Žurnāls NAUDA IR”

Pauls Raudseps un Pēteris Tērmanis ir atteikušies no sev piederošām daļām SIA “Žurnāls NAUDA IR”. Raudsepam un Tērmanim līdz šim katram piederēja 5 daļas jeb 5,26% no SIA kapitāla. Pārējie 89,48% no uzņēmuma kapitāla pieder portāla “Pietiek” īpašnieka Lato Lapsas brālim Endo Lapsam, kurš ir arī SIA “Žurnāls NAUDA IR” vienīgais valdes loceklis. Atteikšanās no daļām notiek atbilstoši Komerclikumam un SIA valdei ir pienākums reģistrēt šīs izmaiņas SIA dalībnieku reģistrā un iesniegt tās Uzņēmumu reģistra komercreģistrā.

“Endo Lapsa 2016. gadā ieguva daļas šajā uzņēmumā, apejot manas un Pētera Tērmaņa pirmpirkuma tiesības,” saka Pauls Raudseps. “Kopš tā brīža viņš nav devis mums iespēju ne piedalīties kādā dalībnieku sapulcē, ne saņemt pieprasīto informāciju par sabiedrības finanšu stāvokli. Nesen viņš mūs informēja par plāniem uzņēmumu pārdot, kuru pats nosauca par iespējamu draudu mūsu reputācijai. Turklāt, mums to nezinot, viņš ir veicis darbības, kuru rezultātā KNAB aizliedzis SIA “Žurnāls NAUDA IR” par maksu izplatīt priekšvēlēšanu reklāmu. Tāpēc esam nolēmuši atteikties no savām daļām SIA “Žurnāls NAUDA IR”. Ar zvērināta notāra starpniecību esam paziņojuši Endo Lapsam par atteikšanos no daļām, un atgādinām, ka viņam ir pienākums veikt atbilstošās izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā un iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā.”

Raudsepa un Tērmaņa aiziešana no SIA “Žurnāls NAUDA IR” pieliek punktu attiecībām, kuru sākums meklējams 2013. gadā, kad sāka iznākt biznesa žurnāls “Ir Nauda”. A/s “Cits medijs” pieder žurnāla “IR Nauda” izdošanas licence un preču zīme, taču uzņēmums piekrita SIA “Žurnāls IR Nauda” dibināšanai, lai radītu juridisku kopdarbības formu starp izdevuma “Ir Nauda” pirmo redaktori Elīnu Stengrēvicu un a/s “Cits medijs”. Vienlaikus a/s “Cits medijs” akcionāri Raudseps un Tērmanis piekrita iesaistīties SIA “Žurnāls IR Nauda”. 2014. gadā Stengrēvica pārtrauca sadarbību ar a/s “Cits medijs”, kas no 2015. gada pilnībā pārņēma žurnāla “Ir Nauda” izdošanu un sekmīgi to turpina joprojām. Apejot likumā noteikto pirmpirkuma procesu, Stengrēvica savas SIA “Žurnāls IR Nauda” daļas 2015. gada aprīlī nodeva juristam Jorenam Liopam, bet pēc līdzīga darījuma 2016. gada aprīlī tās ieguva Endo Lapsa.

Pēc šīs īpašnieku maiņas šā gada aprīlī žurnāla “IR Nauda” izdevējs a/s “Cits medijs” uzvarēja tiesas procesā par biznesa žurnāla “IR Nauda” zīmolu. Atzīstot a/s “Cits medijs” tiesības uz reģistrēto preču zīmi “IR Nauda”, tiesa konstatēja negodīgu konkurenci no Endo Lapsas kontrolētā uzņēmuma puses un aizliedza tam turpmāk komercdarbībā izmantot “IR Nauda” vārdu.

Spriedums noteica, ka turpmāk Lapsas uzņēmumam aizliegts izmantot preču zīmes “IR Nauda” vārdisko daļu un ar preču zīmi sajaucami līdzīgus apzīmējumus komercdarbībā un visa veida rakstveida un mutvārdu sarakstē. Tāpat aizliegts izmantot domēna vārdu “irnauda.lv” un mājaslapu http://irnauda.lv. Turklāt tika uzlikts pienākums desmit dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās Uzņēmumu reģistrā pieteikt SIA “Žurnāls IR Nauda” nosaukuma maiņu, izslēdzot tajā atsauci uz “IR Nauda”.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā Lapsa nomainīja uzņēmuma nosaukumu uz SIA “Žurnāls NAUDA IR”. A/s “Cits medijs” uzskata, ka šī vārdu apmainīšana vietām neatbilst tiesas spriedumam.

“RB Rail” izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iesniedz atlūgumu (papild.)

Ceturtdien Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa kopuzņēmuma padomei iesniedza atlūgumu, kas stājas spēkā ar tā iesniegšanas brīdi, informē Rubesas pārstāve Santa Čiževska.

Rubesa ir bijusi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmuma “RB Rail”, kas izveidots ar mērķi ieviest reģionā nozīmīgāko dzelzceļa infrastruktūras projektu “Rail Baltica”, izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja kopš 2015. gada oktobra. Uzņēmuma valdes locekļi tiek iecelti uz trīs gadus ilgu periodu. Šā gada 28. oktobris noteikts kā oficiālais Rubesas darba attiecību beigu termiņš.

Atlūgumā Rubesa detalizēti skaidro galvenos atkāpšanās iemeslus, kas balstīti krasi atšķirīgā un nesavienojamā redzējumā par turpmāko “Rail Baltica” projekta vadības un ieviešanas modeli.

“Šībrīža projekta pārvaldības modelis, kurā esmu spiesta darboties, ir pretstats labas korporatīvās pārvaldības principiem. Interešu konflikts, kas iekapsulēts jau projekta pamatos, ir galvenais iesaistīto pušu darbības un/vai bezdarbības iemesls. Šis interešu konflikts nav savienojams ar manu pārliecību par taisnīgu un atbildīgu projekta ieviešanas procesu,” paziņoja Rubesa.

Viņa norāda, ka pašreizējā de facto “Rail Baltica” globālā projekta pārvaldība, kādu to īsteno projekta labuma guvēji un akcionāri, nav ne piemērota, ne ilgtspējīga jauna ekonomiskā un drošības koridora infrastruktūras ieviešanai, kam plānots saņemt līdz pat 85% finansējuma no nodokļu maksātājiem Eiropā. “Par spīti vairāk nekā gadu ilgajām diskusijām ar projekta akcionāriem un labuma guvējiem kopuzņēmums vēl aizvien saskaras ar vienotas izpratnes trūkumu par ilgtspējīgu finansēšanas modeli gan pašam kopuzņēmumam, gan globālajam projektam,” norāda Rubesa.

Viņa izsaka vislielāko pateicību “RB Rail” valdei un komandai, kas radījusi spēcīgu redzējumu par “Rail Baltica” kā uz nākotni vērstu, inovatīvu, jaunu ekonomisko koridoru, un ir sākuši darbu pie šīs vīzijas īstenošanas. Viņa pateicas arī Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorātam (DG Move) par nerimstošo un stabilo atbalstu projektam un Rubesai personīgi, kā arī par vienoto projekta redzējumu – radīt jaunu ekonomisko koridoru Ziemeļaustrumeiropā.

Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail”, kas ir dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta īstenotājs, pagaidu izpilddirektora amatā ceturtdien iecelts kompānijas finanšu direktors un valdes loceklis Igns Degutis, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Svarīgākie “Rail Baltica” projekta sasniegumi, kas īstenoti Rubesas stratēģiskajā vadībā:

  • Finansējuma piesaiste no Eiropas Savienības finansēšanas instrumentiem CEF1, CEF2, un CEF3 743 miljonu apmērā, sedzot līdz pat 85% no projekta kopējām izmaksām;
  • Līguma par Rail Baltica projekta finansēšanas un īstenošanas modeli parakstīšana, kas definē RB RAIL AS, nacionālo ieviesējorganizāciju un ministriju lomas iepirkumu organizēšanā;
  • Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīniju apstiprināšana – izstrādāti obligāti vienotie standarti Rail Baltica infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai;
  • Globālā projekta būvprojektēšanas fāzes sasniegšana visās Baltijas valstīs;
  • Sagatavota projekta izmaksu un ieguvumu analīze, kas pierādīja, ka projekts ir finansiāli iespējams un dzīvotspējīgs;
  • Pabeigta Lietuvā uzceltā Eiropas standarta platuma dzelzceļa posma uzlabošanas iespēju izpēte;
  • Visās trīs Baltijas valstīs radīta pozitīva Rail Baltica projekta reputācija iesaistīto pušu kā Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, ERA, UNIFE, CER, Shift2Rail un citu acīs;
  • Rail Baltica Globālais forums ir kļuvis par nozīmīgu Baltijas mēroga pasākumu, kas veicinājis projekta atpazīstamību un nodrošinājis spēcīgu atbalstu no piegādātāju industrijām, kuras iesaistītas projektā;
  • Veicināta sadarbība ar “Rail Baltica draugiem” (Friends of Rail Baltica) profesionālās un nacionālās biznesa organizācijās. RB RAIL AS pārstāvji ir apmeklējuši Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un citu valstu vēstniecības, sniedzot informāciju par Globālo projektu un veicinot nepieciešamo piegādātāju industriju piesaisti projektam ;
  • Vienotu Rail Baltica projekta iepirkumu standartu, kvalifikācijas kritēriju izstrāde un ieviešana, balstoties uz nacionālajiem un ES normatīvajiem standartiem, kā arī labāko starptautisko praksi;
  • RB RAIL AS valdes izveidošana un darbinieku no piecām dažādām valstīm nodarbināšana un reemigrācijas veicināšana, piesaistot darbā augsti kvalificētus profesionāļus un ekspertus;
  • Dialoga ar Somiju un Poliju turpināšana, lai veicinātu turpmāko sadarbību Rail Baltica projekta ieviešanā.

 

Partiju reklāmām trūkst radošuma

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiskie spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem. Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Šoreiz sabiedrību nepārsteidz arī skaļi melnā PR gadījumi, lai gan iepriekš izskanēja prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvastiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gadsimtā atliek tikai pabrīnīties.

Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefonsarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas nekur nav pazudušas, taču tās kļūst elegantākas un rafinētākas. Ir tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Vecmodīgi vides plakāti un sociālie tīkli

Pārsteidzošākais ir tas, ka, neraugoties uz mūsdienu tehnoloģiju iespējām, joprojām tiek liktas lietā arī ļoti novecojušas metodes. Par to iedomājos katru reizi, kad ceļmalā redzu milzīgos banerus ar vēlēšanu kandidātu fotogrāfijām. Vēl vairāk pārsteidz vientuļie plakāti liela lauka vidū, kuros attēlotie kandidāti pat nav no politiskā spēka, kas pozicionē sevi kā zemnieku interešu pārstāvi.

Viena no mūsdienu efektīvākajām metodēm ir sociālo tīklu izmantošana. Pagaidām ir tikai viens politiskais spēks, kas to dara ļoti augstā līmenī. Ļoti pārdomāta komunikācija, precīzi noteikta mērķauditorija un atrasti efektīvākie instrumenti, kā uzrunāt katru no grupām. Politiskais spēks ir izkalkulējis, kurus vēlētājus uzrunāt no autobusu aizmugurēm Rīgā, kurus – Facebook vietnē, un pie kuriem doties klātienē.

Pozitīvi, ka šajā vēlēšanu kampaņā parādās arī partizānu mārketinga iezīmes, proti, netradicionālas metodes, kas pārsteidz auditoriju. Piemēram, cilvēki ar lieliem plakātiem ceļmalās. It kā nekas sarežģīts, taču pamanāmi un bez liela finansējuma.

Runājot par priekšvēlēšanu reklāmu, protams, jārunā arī par to trauslo robežu, pēc kuras pārkāpšanas reklāma jau kļūst uzbāzīga. Ja iecienītākajā pusdienu vietā no ēdienkartes izkrīt kāda kandidāta bilde, tas jau ir bezgaumīgi. Par to noteikti der aizdomāties arī ēdināšanas iestādēm, kas piekrīt šādam reklāmas veidam. Te gan jāpatur prātā, ka, iespējams, ir situācijas, kad restorāns vai kafejnīca par to nemaz nezina, un kandidāts savas reklāmas ir salicis bez saskaņošanas.

Šogad bez kurioziem

Ja kaut kas ir par daudz, tas sāk kaitināt – šo patiesību diemžēl vai par laimi neviens nav atcēlis arī uz priekšvēlēšanu reklāmām. Reklāmu ir par daudz, bet tā ir pirms katrām vēlēšanām. Šīs vēlēšanas raksturo vairākas būtiskas iezīmes – priekšvēlēšanu aktivitātes ir mazāk uzbāzīgas un ne tik agresīvas kā iepriekš. Tāpat pagaidām esam iztikuši bez kurioziem, kādi nereti iezīmējušies iepriekš. Šogad nav redzētas arī kandidātu bildes, kas tik ļoti pārveidotas un uzlabotas, ka vairs nav iespējams atpazīt pašu cilvēku.

Šogad pārsteidz politiskās reklāmas radio. Nevis paša radio izvēle, kas ir viens no tradicionālākajiem reklāmas rīkiem, bet gan tas, ka pat pieredzējuši politiķi, kas pabijuši gan Saeimā, gan Eiropas Parlamentā, ierunājuši gaužam nepievilcīgas reklāmas.

Tajās nav stila, toties ir papilnam saukļu un uzsaukumu, kurus izsaka tādā tonī un intonācijā, kas nereti iedveš stresu un bailes.

Arī radio reklāma apliecina, ka šogad partijām pietrūkst radošuma. Viens politiskais spēks gan būtu izskatāms kā atsevišķs gadījums, taču tas nav saistīts nedz ar radošu, nedz partizānu mārketingu. To, visdrīzāk, var dēvēt par īpašu gadījumu.

Aktivizējas aģitbrigādes

Šī priekšvēlēšanu kampaņa iezīmējas arī ar kandidātu aizvien aktīvāku došanos uz ārvalstīm, lai tiktos ar tur dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Tas ir normāli, jo ārpus Latvijas dzīvo ļoti liela mūsu sabiedrības daļa. Ja pirms desmit gadiem pie ārvalstu latviešiem, lielākoties uz ASV un Austrāliju, brauca tikai viena vai divu politisko spēku pārstāvji, kuri uzrunāja nacionāli domājošus trimdiniekus, tad patlaban, kad mainījies ārvalstīs dzīvojošā vidējā latvieša portrets un arī ģeogrāfija, politiskās partijas kļūst aizvien aktīvākas.

Aktualizējusies arī senā, bet nedaudz piemirstā metode – teltis un busiņi, kas aģitbrigādes pavadībā ceļo pa visu Latviju.

Jo lielāks akcents uz sociālajiem tīkliem, jo vairāk partijas cenšas nodrošināt arī klātienes tikšanos ar vēlētājiem. Tas šogad jūtams daudz vairāk, nekā citus gadus.

Līdz vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk par nedēļu, un esmu pārliecināta, ka daži melnā PR gadījumi vēl būs plašsaziņas līdzekļos. TV vairāk izmantot nevar, tāpēc tiks meklēti citi rīki. Informācijas un reklāmu ir daudz, skatīties vai neskatīties tās ir katra paša izvēle. Taču ikvienu informāciju noteikti vajadzētu rūpīgi izvērtēt un visu redzēto vai dzirdēto nevajag uztvert par absolūtu patiesību.

 

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” docente