Indi vai kapli? • IR.lv

Indi vai kapli?

14
Raundaps. Foto — AFP/LETA
Ieva Jakone

Kamēr Kalifornijā tiesa piespriež raundapa ražotājam simtiem miljonu sodu, jo šī līdzekļa dēļ dārznieks saslimis ar vēzi, Latvijas amatpersonas pārliecinātas — nezāļu inde nav kaitīgāka par gaļas ēšanu

Gandrīz 300 miljoni ASV dolāru. Šādu sodu tiesa ASV pilsētā Sanfrancisko piespriedusi agroķīmijas firmai Monsanto, jo atzinusi, ka tās ražotais nezāļu apkarotājs raundaps vainojams kāda bijušā dārznieka saslimšanā ar vēzi. Pirms četriem gadiem tolaik 42 gadus vecajam Deveinam Džonsonam tika atklāta limfoma pēdējā stadijā. Strādājot Sanfrancisko līča rajonā, raundaps un citi šīs firmas ražotie līdzekļi dārzniekam brāzmainā laikā reizēm nokļuva uz sejas. Reiz plīsusi šļūtene un Džonsons viscaur izmircis herbicīdā. Šos notikumus viņš vainoja saslimšanā ar vēzi, un tam piekritusi pirmā tiesas instance. Džonsons ir viens no vairākiem simtiem vēža slimnieku, kas iesūdzējuši Monsanto.

Kaislības ap šo pasaulē populāro nezāļu indi nav jaunums. Skandāla kulminācija bija 2015. gadā, kad ANO paspārnē esošā Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra paziņoja, ka raundapa un citu nezāļu iznīdētāju sastāvā esošais glifosāts ir iespējami kancerogēns.

«Šie lēmums ir emocionāls,» Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers vērtē Kalifornijas tiesas spriedumu. Viņš pārliecināts, ka nākamajās instancēs tas tiks atcelts. Vēža pētniecības aģentūras brīdinājumu par glifosāta kaitīgumu viņš sauc tikai par pieņēmumu. Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde un Eiropas ķīmikāliju aģentūra secinājušas, ka glifosāts nerada nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, un uz šiem atzinumiem viņš paļaujas vairāk. Turklāt Vēža pētniecības aģentūra iepriekš esot paziņojusi, ka arī karsti dzērieni un sarkanā gaļa varot būt kancerogēni. Pārvaicāts, vai tiešām uzskata, ka nezāļu inde vēža izraisīšanas riskā ir liekama vienā plauktiņā ar sarkano gaļu, viņš māj ar galvu: «Glifosāts ir ļoti netoksisks. Tas ir viens no drošākajiem augu aizsardzības līdzekļiem.»

Par šīs it kā tik nekaitīgās vielas turpmāku lietošanu ES dalībvalstīm bija jālemj pērn. Gandrīz pusotrs miljons Eiropas iedzīvotāju bija parakstījuši petīciju pret glifosātu, tomēr palika nesadzirdēti. 18 no 28 ES valstīm, to skaitā arī Latvija, nobalsoja par glifosāta atstāšanu atļauto vielu sarakstā. Taču tikai uz pieciem, nevis 15 gadiem, kā parasti. «Īsais termiņš saistīts ar sabiedrības lielo interesi, spiedienu un emocijām,» skaidro Vents Ezers.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu