Sprīdītis un Kaupo • IR.lv

Sprīdītis un Kaupo

4
Latviešu apvienības vicepriekšsēdētāja Elīna Pinto. Zīmējums – Ernests Kļaviņs
Aivars Ozoliņš

Ir laiks Latvijā radīt jaunu stāstu par savu nacionālo pašizpratni, uzskata Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēdētāja Elīna Pinto

Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto sestdienas pēcpusdienā uz tikšanos atnāca, kā pati to raksturoja, «stilizētā tautastērpā» — ar Zemgales jostu apjozusies. Un ar pasmagu somu rokās, kurā īsts Latgales tautastērps, ko vakarā vilkt mugurā Dziesmu svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumam. Dziesmu svētki lika mums arī mainīt sarunas vietu — Zvaigznes kafejnīcā, kur bijām sarunājuši tikties, Rīgas centru pārņēmušie svētku dalībnieki bija atstājuši tikai kūkas vien, tāpēc ieēst kaut ko mazāk cukurotu gājām kafejnīcā Ļeņingrad dažus soļus tālāk.

Elīna dzied Luksemburgas latviešu korī Meluzīna, kura dalībnieki bija starp apmēram 2500 ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem šajos svētkos. Vārds «diaspora» viņai nepatīk — pārāk bezpersoniski «bioloģisks un zinātnisks». Ar Egilu Levitu esot Luksemburgā spriedusi, vai labāks nebūtu «ārlatvieši», taču arī neesot īsti labs. Bet ar Mārtiņu Kaprānu pirms pāris gadiem kādā konferencē jokojuši, vai nevajadzētu tos, kuri rotē starp Latviju un citām zemēm, dēvēt par apriteņiem, bet tos, kuri atgriežas, par atgriežņiem.

Joki paliek joki, taču terminiem ir nozīme. «Jāatrod vārds, kas notvertu cilvēku dzīves pieredzi un vienlaikus ļautu justies piederīgiem.» Tas nav vienkārši. Ārpus Latvijas dzīvo apmēram 370 tūkstoši Latvijas valstij piederīgo, un katram ir savs stāsts un sava pieredze. Viņai ir gandarījums, ka Latvijas valsts tagad sāk veidot diasporas politiku. Tomēr par Diasporas likumprojektu, ko Saeima maijā pirmajā lasījumā atbalstīja un kuram priekšlikumus aktīvi iesniedz arī Eiropas Latviešu apvienība, viņai esot «daudznozīmīgas pārdomas».

No vienas puses, likumdevēji, «paši to neapzinādamies», radot «kaut ko ļoti novatorisku un retu pasaulē». Nav daudz valstu, kurām būtu līdzīgi likumi. Tas idejiski atspoguļojot izpratni par to, ka «tauta un nācija nav tikai ģeogrāfiskās robežās iestiprināta», un jau šāda likumprojekta parādīšanās vien liecinot, ka «sākam pamazām pieņemt konceptuāli jaunu izpratni par Latvijas tautu un ka jāveido mērķtiecīgas attiecības ar šo 5. novadu tikpat lielā mērā kā ar citiem».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu