Nedziedāt ir kaitīgi: pieci iemesli, kāpēc jādzied būtu ikvienam 9

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos. Foto: Edijs Pālens, LETA
Jānis Rotšteins
Print Friendly, PDF & Email

Lai gan dziesma izsenis uzskatīta par vienu no latviešu spēka avotiem, daudzi mūsdienās sevi uzskata par nedziedātājiem. Kāpēc jādzied būtu ikvienam?

Dziesmas skaņas cilvēks uztver ne tikai ar ausīm, bet ar visu ķermeni. Pateicoties šīm skaņām, kas rada īpašas vibrācijas un reakcijas cilvēka organismā, dziedāšana atstāj pozitīvu ietekmi ne tikai uz emocionālo labsajūtu, bet arī ķermeņa veselību. Pasaulē veikti neskaitāmi pētījumi, kas pierāda, ka dziedāšana sekmē fizisko, garīgo un sociālo veselību, veicinot cilvēka attīstību un palīdzot ceļā uz labāku dzīves kvalitāti.

Elpošanas uzlabošana

Elpa ir svarīga ne tikai dziedātājam – tā ir ikviena cilvēka dzīvības avots. Elpas dziļumu nosaka tas, cik atbrīvoti vai sasprindzināti elpojot ir muskuļi, kā arī tas, vai plaušas tiek piepildītas ar gaisu pilnībā, vai vien daļēji. Lai saspringtos brīžos atgūtu emocionālo līdzsvaru, liela nozīme ir prasmei elpu kontrolēt, un tieši dziedāšana ir viens efektīvākajiem veidiem, kā iemācīties strādāt ar elpu. Dziedot elpošana bieži ir neregulāra un mainīga – tas palīdz dziedātājam apzināties un pārvaldīt elpu, apgūstot spēju to kontrolēt, savukārt regulāra dziedāšana palielina plaušu kapacitāti.

Sirdsdarbības aktivizēšana

Dziedot organismā mainās asinsrites intensitāte, tādēļ tā ir pielīdzināma pat fiziski smagam darbam. Sirdsdarbība ir cieši saistīta ar elpošanu un cilvēka emocionālo stāvokli un, tāpat kā emocionāla saviļņojuma brīžos, arī dziedot tā paātrinās vai palēninās. Tādējādi dziedāšana ir sava veida kardiotreniņš – dziedot pazeminās asinsspiediens un mainās sirdsdarbības ātrums, trenējot sirds muskuli.

Atmiņas un koncentrēšanās spējas uzlabošana

Apgūstot jaunu dziesmu, tiek aktīvi nodarbinātas abas smadzeņu puslodes, jo tām ir jāuztver un jāpatur atmiņā daudz dažādu nianšu. Dziedot jāpatur prātā daudz – izruna, temps, intonācija, ritma maiņa un dziesmas raksturs. Turklāt, jo vairāk dziesmu jāapgūst, jo lielāks treniņš dziedātāja smadzenēm, tādējādi uzlabojot atmiņas darbību. Savukārt, ilgstoši dziedot, attīstās arī augstas koncentrēšanās spējas.

Stresa pārvaldīšana un stiprāka imunitāte

Dziedāšana palīdz nomierināties, mazināt stresa līmeni un stabilizēt nervu sistēmu – kad cilvēks dzied, viņā vairojas miers un labsajūta, ikdienas rūpes tiek aizmirstas. Dziedot notiek atbrīvošanās no pārdzīvojumiem un spēcīgām emocijām, tādējādi mazinās stresa hormona – kortizola – līmenis asinīs. Savukārt pētījumi liecina – jo zemāks kortizola līmenis, jo mazāks saslimšanas risks un augstāka dzīves kvalitāte. Turklāt pierādīts, ka dziedāšana palielina arī citokīnu daudzumu asinīs. Citokīni ir imūnās sistēmas proteīni, kas uzlabo organisma spēju cīnīties ar smagām slimībām.

Dziesma vairo emocijas

Kad cilvēks dzied, viņa ķermenī izdalās tā sauktie “laimes hormoni” – endorfīni, kas rūpējas par cilvēkam tik svarīgo drošības un miera sajūtu, kā arī labsajūtu. Dziedāšanas priekam vairojot cilvēka pozitīvās emocijas, piemēram, gandarījumu, pacilājumu, piepildījumu un pašrealizāciju, samazinās trauksmes, stresa, depresijas un vientulības līmenis. Savukārt labsajūtas hormons oksitocīns, kas arī izdalās dziedot, var palīdzēt pat mazināt iekaisumu un stimulēt vielmaiņas procesus, piemēram, gremošanu un augšanu.

 

Autors ir Latvijas Mūzikas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētājs

Komentāri (9)

Drosma 05.07.2018. 10.29

rūcējus un šķībi vilcējus nevienā korī neciesš , tāpēc nevajag te tādas lietas rakstīt, cik labi ir dziedāt

nedziedātājam labāk ir klusēt, nekā dziedāt un saņemt dziedātāju nosodījumu

+2
0
Atbildēt

1

    Daina Tilgale > Dusma 06.07.2018. 14.18

    Es agrāk arī tā domāju, jo līdz kora līmenim nevelku, taču pēdējā laikā atklāju, cik lieliski ir dziedāt vienatnē! Mums, paldies dievam, netrūkst vietas mežā vai jūras krastā, kur varam atļauties izdziedāties no sirds. Tad nu arī laimes hormoni bariem vien piepulcējas! 🙂

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Lidija Agloniete 08.07.2018. 16.03

Mana dēla – rūcēja – dziedāšanas skolotājs teica: Lāci var iemācīt dancot, kur nu vēl cilvēkbērnu dziedāt. Pēc gada no mana rūcēja sanāca solists zēnu korī, un dzied vēl tagad, savos 38. Visa vaina dziedāšanas mācītājos, un vēl tas, ka, ja mājās nedzied, arī bērns dziedāt neiemācīsies.

+1
0
Atbildēt

0

vitalisvita 08.07.2018. 09.06

Uzskatu, ka dziesma vairo pozitīvas emocijas un koncentrēšanās spējas arī tādiem cilvēkiem, kuriem dziedāšana “nav stiprā puse”, bet kuriem dziesmas klausīties un skaņu harmoniju izjust patīk.
Tā, piemēram, ieklausoties latviešu Dziesmusvētku dziesmās, ir vieglāk arī izprast, ka jebkura politiskā darbība, kas vērsta pret sabiedrības etnisko attīstību, ir vērsta arī pret etnosa garīgo – valodas un kultūras attīstību, un tā ir noziedzīga darbība, kas (kā teiktu gudrs politiķis), ir apkarojama principiāli un visos politiskās darbības līmeņos. Un tāpēc – tuvojoties Saeimas vēlēšanām – būsim principiāli!

0
0
Atbildēt

1

    tonijs > vitalisvita 08.07.2018. 09.46

    Kas ir sabiedrības etniskā attīstība? Visu Latvijas tautību attīstība, ņemot vērā to īpatnības un vajadzības? Tad sanāk, ka Nacionālās apvienības un Šadurska iniciatīvas, kas vērstas uz krievu valodas ierobežošanu, ir noziedzīgas un apkarojamas?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    vitalisvita > tonijs 08.07.2018. 10.59

    Ja “Nacionālās apvienības un Šadurska iniciatīvas, kas vērstas uz krievu valodas ierobežošanu”, tiktu realizētas Krievijā (krievu etniskās attīstības teritorijā), tad tās tiešām būtu noziedzīgas un apkarojamas. Bet – tas tā nav!

    0
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > vitalisvita 08.07.2018. 18.31

    Kas ir sabiedrības etniskā attīstība?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    vitalisvita > tonijs 09.07.2018. 02.02

    Kas ir sabiedrības etniskā attīstība?
    ——————————
    Sabiedrības etniskā attīstība ir tās strukturālais process jeb etnoģenēze, vai vienkāršāk izsakoties, tā ir indivīdu etniskā (ne politiskā) integrācija., kurā veidojas viņu kultūra un valoda.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu