Straume un purvs

Nellija Ločmele
Print Friendly, PDF & Email

Kāpēc Ieva Akuratere apraudājās, pirmoreiz plašai publikai Liepājas Dzintarā pirms 30 gadiem dziedot lūgšanu Manai tautai, kas vēlāk iekustināja visu Mežaparka estrādi… visu tautu? Tā bija sajūta, ka brīvības straume vairs nav apturama — kā upe, kas salauzusi ledus vāku. Bet ko Atmodas balss īpašniece jūt un dara tagad? Viņa nav iestrēgusi atmiņās un mundri iesaka katram: nešausminieties par vecumu!

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu