Latvijas ekonomikas izaugsme ir spēcīga, lai tiktu galā ar izaicinājumiem • IR.lv

Latvijas ekonomikas izaugsme ir spēcīga, lai tiktu galā ar izaicinājumiem

6
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Mārtiņš Kazāks

Pērn pasaules un Eiropas izaugsme patīkami pārsteidza. Izaugsmi veicināja augošs pieprasījums, kā arī noskaņojuma uzlabošanās. Šogad gaidāms, ka pasaulē kopumā izaugsme kļūs vēl nedaudz spēcīgāka; Eiropā straujākais temps jau aiz muguras, bet izaugsme joprojām būs strauja. Līdz ar izaugsmi pieaug nodarbinātība un sarūk bezdarbs. Uzņēmumi arvien biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu, kas vedina domāt, ka diezgan drīz gaidāms jūtamāks algu kāpums arī Eiropas lielajās ekonomikās.

Ekonomikai augot, mazinās monetārās politikas atbalsts, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka varētu pārtraukt “naudas drukāšanu” šī gada rudenī, paaugstinot refinansēšanas likmes 2019. gada pavasarī. Trīs mēnešu EURIBOR likme varētu nonākt plusos nākamā gada sākumā. Starpbanku likmes augs, bet joprojām būs zem inflācijas līmeņa.

Kā pēdējā laikā ierasts, galvenie negatīvie riski ekonomikas izaugsmei ir saistīti ar politiku un ģeopolitiku. Šā gada sākumā ir būtiski pieauguši protekcionisma riski un ar tiem saistītā nenoteiktība, kas var mazināt starptautiskās tirdzniecības apjomus un negatīvi ietekmēt globālās ekonomikas izaugsmi. ASV prezidenta retorika un importa tarifu ieviešana, kā arī ASV tirdzniecības partneru, īpaši Ķīnas, reakcija ir sašūpojusi ekonomikas noskaņojumu. Patlaban gan vēl ir grūti saprast, cik daudz no pateiktā tiks īstenots un cik būtiski varētu būt pasaules tirdzniecības ierobežojumi. Tirdzniecības karš būtu sāpīgs visām pusēm, tāpēc ticamāks scenārijs ir bravūrīga retorika ar samērā nelielu praktisku rīcību un negatīvu ekonomisku efektu. Šādas krasas noskaņojuma svārstības var izraisīt kritumus finanšu tirgos – jo īpaši ASV, kur akciju vērtējumi ir ļoti augstos līmeņos – kas līdztekus politikai, ir otrs svarīgākais negatīvo risku avots.

Latvijas eksporta tirgi turpina jestri augt

Eirozonas izaugsmes temps pērn sasniedza augstāko punktu, kas, ciklam nobriestot, šogad jau kļūs nedaudz lēnāks, bet joprojām būs ļoti solīds. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2,2-1,8%, un to vēl arvien balstīs zemas procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par tai diezgan lēniem aptuveni 2,0% gadā. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē Zviedrijai ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.

Pērn Latvijas ekonomika pieredzēja straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā – iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,5%. Izcilu sniegumu uzrādīja eksports, atdzīvojās investīciju aktivitāte, un straujāk auga arī mājsaimniecību patēriņš. Ja skatāmies pa nozarēm, praktiski visur kāpums.

Mīnusi iezīmējās tikai finanšu un apdrošināšanas sektorā, kas skaidrojams ar nerezidentu banku biznesa segmenta samazināšanu. Šī segmenta biznesa apjomi samazinās jau kopš 2016. gada. Latvijas ekonomika turpinās spēcīgi augt arī nākamos pāris gadus, bet, ņemot vērā nobriestošo biznesa ciklu un citus faktorus, tas notiks lēnāk. Izaugsmes prognozi šim gadam esam pavilkuši uz leju no 4,2% uz 3,0%, un tam ir divi iemesli – izaugsmes vājums pērnā gada nogalē un straujāks kritums nerezidentiem sniegto finanšu pakalpojumu apjomā šogad. Savukārt 2019. gadā, iepriekš minēto faktoru ietekmei izzūdot, ekonomika augs jau mazliet straujāk – par 3,2%.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī samazinājās investīciju aktivitāte, kā rezultātā iekšzemes kopprodukts auga lēnāk, nekā gaidīts. Šī gada izaugsmei tas nozīmē negatīvu bāzes efektu, kā rezultātā gada izaugsme būs lēnāka. Vēl viens iemesls vājākai izaugsmei šogad ir nerezidentu segmenta banku biznesa samazināšanās, kas notiks straujāk nekā pērn, ņemot vērā, ka prasības pret bankām ir kļuvušas stingrākas. Latvijā bankas var iedalīt divās grupās – rezidentu bankas, kurām galvenais klients ir vietējais iedzīvotājs vai uzņēmējs, un nerezidentu bankas, kuras galvenokārt apkalpo citu valstu klientus. Šie divi biznesa modeļi Latvijā ir ļoti nodalīti. Nerezidentu segmenta bankām biznesa modeļa specifikas dēļ jaunās prasības izpildīt ir grūti, tāpēc to bizness mazināsies. Uz vietējo ekonomiku ietekme būs neliela, un izaugsme Latvijā kopumā vēl arvien būs plaša un strauja.

Iepriekšējā gada tendences turpinās

Augoša ārējā pieprasījuma ietekmē eksporta sniegums šogad un nākamgad solās būt labs. Janvārī preču eksports eiro izteiksmē palielinājās par fantastiskiem 18%. Ražotājiem gan būs jādomā, kā kāpināt jau tā augsto jaudu noslodzi; te par sevi var likt manīt iepriekšējo gadu zemais investīciju apjoms. Arvien aktuāls jautājums būs ražīguma celšana, ņemot vērā darbaspēka trūkumu un ar darbaspēku saistīto izmaksu kāpumu. Līdz ar biznesa cikla nobriešanu lielāku lomu ekonomikas izaugsmes virzīšanā noteiks iekšzemes pieprasījums, proti, investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Arī valdība vēlēšanu priekšvakarā tērēs jestri, veidojot budžeta deficītu tuvu 1% no iekšzemes kopprodukta.

Investīcijas pamatkapitālā pērn pieauga par aptuveni 16%. Ņemot vērā zemo bāzi un to, ka aptuveni ceturto daļu no pieauguma, visticamāk, var skaidrot ar airBaltic lidmašīnu iegādi, tad pērnā gada pieaugums vairs nešķiet tik jaudīgs. Pie tam gada nogalē ceturkšņa griezumā pat redzējām kritumu. Investīciju pusē vēl ir, kur augt. Līdz ar straujāku ES fondu līdzekļu ieplūdi un nepieciešamību palielināt ražošanas jaudas investīciju izaugsme arī šogad gaidāma divciparu līmenī. Būvniecība joprojām būs straujāk augošā nozare.

Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un veicināt vidējās algas kāpumu, ko šogad straujāku padara arī minimālās algas paaugstināšana par 13%. Vidējā bruto alga šogad augs tuvu pie 9%. Jāpatur prātā, ka tik strauju algu pieaugumu bez ražīguma izaugsmes ilgstoši noturēt nav iespējams. Tāpēc darba devējiem jārūpējas par ražošanas/pakalpojumu sniegšanas efektivitātes uzlabošanu, tai skaitā jādomā par tehnoloģiskiem risinājumiem, savukārt darba ņēmējiem ir jādomā par savu prasmju uzlabošanu un papildināšanu. Algu izaugsme kopā ar akcīzes nodokļu paaugstināšanu šogad uz augšu pavilks inflāciju, un tā būs 3,3%, bet nākamgad jau atkal lēnāka – ap 2,5%. Neskatoties uz inflāciju, pirktspēja pieaugs, labvēlīgi ietekmējot mājsaimniecību patēriņu.

 

Autors ir Swedbank galvenais ekonomists

Komentāri (6)

Sskaisle 28.03.2018. 11.27

jā – tikko lasīju – visādās kriminālās lietās iesaistītie uzņēmēji atkal saņēmuši valsts garnatētus pasūtījumus – pasūtījums esot par 3 mij, kur skauģi jau aprēķinājuši , ka 1 milj viens peļņa esot

būvnieki, protams, un tapēc , ka tā prot pelnīt , ka tiek gan sašam gan pašam – tapēc jau laikam to ekonomiku virza bandīti

nu man nav tikai sajūta , ka ir kā padlaikos – nu vienkārši ir kā padlaikos – mediji pilni ar urrā saucieniem – bandīti liksmo, bet tauta uzmet kūkumu sitieniem un klusi nodzeras

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 28.03.2018. 14.32

skolas likvidē – bibliotekas likividē – bet ierēdni – tie paši, kuri to visu dara- kļūst no dienas jo bagātaki

te nu ir tā Latvijas ekonomikas izaugsme – nabagus nobeidz varas elite un tad vēl dzivajiem nabagiem stasta, ka baigākā ekonomikas augšupeja

starp citu – par to bvniecības bumu – pie manas mājas kaimiņos nu jau nez nav jau 5gads kā tukša stāv jauna māja, nē labi – meloju – pustukša – baigā ekonomikas augšupeja –

http://www.la.lv/par-ieredniem-lijis-naudas-lietus/

iespaidīgs naudas balvu daudzums un prāvas summas pagājušā gada nogalē, 21. un 22. decembrī, Izglītības un zinātnes ministrijā piešķirtas ar šīs iestādes valsts sekretāres Līgas Lejiņas rīkojumu. Lielākā – 2441 eiro naudas balva – gan ir piešķirta pašai ministrijas valsts sekretārei, un šīs balvas piešķīrējs ir bijis ministrs Kārlis Šadurskis, savukārt pārējās 111 naudas balvas ir bijušas apmērā no 417 līdz pat 2264 eiro. Šajā sarakstā tie ministrijas ierēdņi, kuri saņēmuši vismaz 1500 eiro lielas balvas.

+2
-1
Atbildēt

0

gustaps 02.04.2018. 16.53

Likumsakarība: analītiķi te sen vairs nerādās, Jo nav nedz viedokļu, nedz diskusijas. A troļļi izvēršas tropu krāšņumā un apjomā. Jāapdomā, vai vairs vērts tos rumpainīšus uzturēt.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu