Bez kāpinātas intonācijas 4

Alīse Nīgale, izdevniecības Liels un mazs vadītāja un līdzīpašniece. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Ieva Alberte
Print Friendly, PDF & Email

Alīse Nīgale vada izdevniecību Liels un mazs, kura šogad iekļauta Eiropas labāko bērnu grāmatu izdevēju piecniekā. Viņa padarījusi latviešu autoru grāmatas eksportspējīgas — tās lasa pat Korejā

Alīse atver mazu koka kastīti. Tajā ir «zelta» ābols. Grāmatu mākslas balva Zelta ābele, ko dienu pirms intervijas ieguvusi Liels un mazs izdotā bilžu grāmata Zirgā. Autores rakstniece Inese Zandere un māksliniece Anna Vaivare. Ābolu bez īpaši lielas sajūsmas apskata Alīses kolēģi izdevniecības birojā Tērbatas ielā. Šis nav pirmais zelta ābols, jo Liels un mazs darbojas jau 14 gadus. Pēdējos trijos gados gūti panākumi arī ārpus Latvijas eksporta jomā.

Šogad Liels un mazs nominēts Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus prestižajai balvai kā gada labākais bērnu grāmatu izdevējs. To piešķir par izcilību, radošu un augstvērtīgu pieeju nozarē. Labāko piecniekā ir izdevēji no Beļģijas, Vācijas, Krievijas un Polijas. Uzvarētāju paziņos nākamnedēļ. Balva tiks pasniegta sesto reizi, un neviens grāmatizdevējs no Latvijas līdz šim tai nebija nominēts. «Prieks, ka pamana un novērtē,» komentē Alīse.

Intuīcijas bizness

Bija vajadzīgi septiņi gadi, lai Liels un mazs tiktu pamanīti. Pirmajā izstādē Boloņā 2011. gadā Alīse bija sarunājusi tikšanās, rādīja izdevējiem visu, ko Liels un mazs sarūpējis. «Saņēmu atbildes: ļoti jauka grāmata, bet mums tā nederēs. Tas man bija pamatīgs aplauziens, mūsu foršās grāmatas nevienam nevajag.»

Savu kļūdu Alīse saprot piedāvāja visiem visu. Ar katru nākamo gadu bija gudrāka: mēģināja saprast, kas kam varētu patikt, un piedāvāja dažas. «Nav jēgas izdevējam katru gadu uzbāzties ar vienu un to pašu grāmatu. Labāk divus gadus iepauzēt un piedāvāt tikšanos, kad ir izdots kaut kas piemērots. Tie ir knifi, kurus iemācies ar pieredzi.»

Pastāv maza varbūtība, ka pie stenda izstādē kāds pienāks un gribēs nopirkt tiesības grāmatu izdot savā valstī. Kontakti jādibina, jācenšas norunāt tikšanās un jāinteresējas par citu izdevēju grāmatām. «Ceļi ir ļoti dažādi. Reizēm kāds mūs iesaka, un tā tas aiziet pa ķēdīti,» stāsta Alīse. Pēc katra grāmatu tirgus viņa, pārbraukusi mājās, lasīja savas piezīmes, rakstīja e-pastus visiem interesentiem un sūtīja grāmatu failus, atgādinot par sevi. Pēc septiņu gadu darba Alīsei šogad Boloņā būs piecpadsmit tikšanās vienā dienā ik pa pusstundai tiksies ar kādu izdevēju un piedāvās tulkošanas un izdošanas tiesības. «Pirms tam jāveic sagatavošanās darbs, kurā mēģinu saprast, kas no mūsu klāsta katru izdevēju varētu uzrunāt. Tas viss balstās uz intuīciju. Nekāda cita know-how tur nav. Reizēm tā strādā, reizēm ne.»

Reizēm ķīmija izveidojas tikai pēc četru gadu darba. Kā piemēru Alīse min kādu partneri Šveicē, kurai patikušas gan latviešu grāmatas, gan paši izdevēji, taču nekas tā īsti nav derējis. Šogad ar viņu Boloņā tiks parakstīts līgums par tiesībām tulkot vāciski Laura Gundara un mākslinieces Anetes Meleces grāmatu Sveiks, vali!

Pirmā grāmata, kuras tiesības pārdeva, bija Mairas Dobeles Nepareizas dzīves skola, ko izdeva Lietuvā. Tas notika 2015. gadā. Darbs pie izdošanas ir šāds: ja kāds ārzemju izdevējs izsaka vēlmi izdot grāmatu savā valstī, Alīse vienojas par līguma nosacījumiem un pastāsta arī par iespējām pretendēt uz Latvijas finansiālo atbalstu saņemt grantu tulkošanas un izdošanas izmaksu segšanai. Dažkārt nepieciešams iztulkot grāmatu angliski, lai pēc tam to varētu tulkot, piemēram, korejiešu, arābu vai ķīniešu valodā. Starpvalodu tulkojumus nodrošina Liels un mazs, un tad valsts atbalsts labi noder. «Eksporta zirgā uzkāpt mums ļāvušas bilžu grāmatas: ilustrācijas, līdzīgi kā mūzika, nav jātulko, vieglāk uztveramas,» stāsta Alīse. Visā pasaulē bērnu grāmatās esot tendence aizvien vairāk dominēt attēlam.

Dzeja Korejā

Lai labi turētos eksporta zirgā, Liels un mazs šobrīd jāj uz trim lieliem Eiropas tirgiem gadā, pateicoties LIAA vai Kultūras ministrijas atbalstam. Otro gadu izdevniecībai ir arī aģents, kurš strādā ar Āzijas tirgu. Redzot, ka Eiropā latviešu grāmatas patīk un tiek tulkotas, Alīse nolēma pamēģināt virzīties arī uz Austrumiem. Samērā ātri Korejā rādās interese par Mārtiņa Zuša bilžu grāmatu Nenotikušais atklājums. «Korejiešiem patīk bērnu grāmatas, viņi paši izdod ļoti kvalitatīvas un ar brīnišķīgām ilustrācijām,» stāsta Alīse. Liels bija pārsteigums, ka izdevēji vēlējās iegādāties tiesības arī uz Jura Kronberga Mākoņu grāmatu, jo atrast izdevēju dzejai ir liels izaicinājums. Otrs pēdējā laika lielākais prieks Alīsei ir tas, ka Ineses Zanderes Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti tiks tulkota spāniski un angliski.

Lielam un mazam šis pavasaris ir pilns atzinību. Grāmatu tirgū Londonā, kur šogad visas trīs Baltijas valstis būs goda viesu statusā, saņemta nominācija Starptautiskajai izcilības balvai starp  labākajiem Baltijas reģiona bērnu grāmatu izdevējiem. Uzvarētājus paziņos Londonas grāmatu tirgū aprīlī. «Tomēr salīdzinājumā ar Boloņu, kas ir mūsu ieguldītā darba nopelns, šī nominācija lielā mērā piešķirta tāpēc, ka Latvija ir goda viesis,» atzīst Alīse. Latviešu pārziņā šogad Londonā ir arī Starptautiskās Bērnu grāmatu dienas  vēstījums un plakāts: to radījuši autori, ar kuriem strādā Liels un mazs,mākslinieks Reinis Pētersons un rakstniece Inese Zandere. Plakāts sasniedzis vairāk nekā 70 pasaules valstis.

Bez biznesa plāna

Liels un mazs tapa, kad Alīse bija 23 gadus veca. Studējusi baltu filoloģiju un strādājusi televīzijā realitātes šovu veidošanā, viņa gribēja darīt kaut ko citu. Tolaik Preses nams izdeva Alīses mammas Ineses Zanderes dzejoļu krājumu Iekšiņa un āriņa, kas bija ļoti pieprasīts. Vajadzēja papildmetienu, taču Preses nams izbeidza darbību. Alīses vīrs ieminējās, lai viņa kopā ar mammu grāmatu pamēģina izdot pašas. Tā 2004. gadā tapa Liels un mazs.

Uzņēmums vienādās daļās pieder Alīsei, Inesei Zanderei un māksliniecei Ūnai Laukmanei Alīses māsīcai. Tātad ģimenes uzņēmums. «Mums nebija starta kapitāla, un kredītu arī neņēmām. Sameklējām sponsoru, kas atbalstīja pirmo grāmatu izdošanu. Biznesa plāna mums nav bijis nekad,» atzīst Alīse. Sponsoru atrada pavisam vienkārši aizrakstot Hansabankai, tagadējai Swedbank. Atbilde bija pozitīva, tā tika izdota Iekšiņa un āriņa. Pēc diviem gadiem Alīse lūdza palīdzību vēlreiz, iesniedzot ļoti pārdomātu un izvērstu izdošanas plānu, ko banka atkal atbalstīja. «Ar mīlestību pret bērniem, ar cieņu pret vecākiem» tāds bija šīs sadarbības sauklis. Izdevniecības misija šo 14 gadu laikā nav mainījusies: strādāt ar cieņpilnu attieksmi pret bērnu un pieaugušo. «Runāt godīgi, nevis kāpinātā intonācijā,» Alīse iepleš acis un pirkstus, attēlodama kādu multeņu varoni no rīta TV programmas.

«Bankas atbalsts mūs iznesa cauri krīzei,» saka Alīse, atceroties 2007. gadu, kad tika pie 100 000 latu un 2008. gadā vēl pie 25 000. «Nekāds baigais bizness bērnu grāmatu izdošana jau nav,» smaida izdevēja. Vienas bērnu grāmatas metiens ir 10002000 eksemplāru. Pirms 14 gadiem rekords bija Iekšiņa un āriņa ar 4000 un divām atkārtotām izdošanām. «Latvijā mūsu zīmols ir Zandere. Jo Lupatiņi jau ir Zandere,» saka Alīse. Reiņa Pētersona zīmētie Lupatiņi, kas Latvijā īpaši iemīļoti no Edmunda Jansona animācijas filmām, patīk arī ārpus Latvijas, jo izdoti Libānā un Igaunijā. Filmas izrādītas vairāk nekā 40 festivālos visā pasaulē un pērn arī kinoteātros Francijā un Igaunijas televīzijā.

Jaunākais darbs ir interaktīvu bilžu grāmatu sērija Kā Lupatiņi mācījās, kam saņemts finansējums no Interreg Latvijas-Igaunijas pārrobežu fonda. Šis projekts top, sadarbojoties ar igauņu uzņēmumu Dilesy, Latvijas Universitāti un Tartu Universitāti. Alīse izritina drukas loksni ar Lupatiņiem un virza pa tiem lielu, pildspalvai līdzīgu ierīci. Līdzko Alīse ar to pieskaras kādam tēlam, tas sāk runāt: gan igauniski, gan latviski. Alīsei nav ļauts stāstīt, kas tieši ir iestrādāts papīrā, lai tas spētu saprast «pildspalvas» signālu, jo tas ir komercnoslēpums. Pārdošanā šīs grāmatas gan būs vēl tikai pēc gada vai diviem.

Zelta ābols kastītē uz Alīses galda spīd pavasara saulē. Kā atgādinājums, kur ir eksporta zirga stallis un lielākā daļa no ieņēmumu pīrāga izdošana ārpus Latvijas veido tikai dažus procentus. Lokālais novērtējums Alīsei ir svarīgs ne tikai emocionāli, bet arī praktiski: piedāvājot grāmatas ārzemju izdevējiem, balvas kalpo kā apliecinājums grāmatu kvalitātei. «Jā, mums vajag eksportu, bet visvairāk vajag labas grāmatas Latvijā: gan pašu radītās, gan tulkot labu oriģinālliteratūru,» Alīse saka. Netrūkst labu mākslinieku, ilustratoru un rakstnieku.

Ne velti šo gadu laikā daudzas grāmatas pārtapušas arī 12 izrādēs Latvijas teātros. Vaicāta, kāda ir Liels un mazs nākotnes vīzija, Alīse atbild: «Ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp moderno un klasisko, starp eksportspējīgo un nacionāli būtisko. Un svarīgi, ka ir sava augstvērtīga bērnu literatūra.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Misijas apziņa, ka latviešu bērni pelnījuši daudzveidīgas un augstvērtīgas grāmatas. Protams, arī pašas bērni, kuri novērtē un lasa.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Starptautiskajos grāmatu tirgos tikšanos laikā ārzemju izdevējam piedāvāt gandrīz visas Liels un mazs grāmatas, nevis dažas konkrētas.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Riskēt. Nevis ar naudu, bet ar ideju. Man nebija zināšanu par izdevējdarbību un biznesa plāna, bet bija ideja un intuīcija.»

Komentāri (4)

Drosma 23.03.2018. 11.24

kaut kur pa ausu galam dzirdeju atkal ikstenu runājam – nu to pašu , kura man ka veca suņnagla pakaļā

ka lūk – beidzot pasaulei esot interese par Latvijas literatūru , jo tā ka saka franču reklāmisti – ir tā vērta, bet – cik prasta muldēšana – galu galā – Londonas gramattirgū Baltijas valstis ir tāpēc, ka mums ir simtgades un ka mēs paši par so dalību un par visiem šiem it kā pieprasītajiem darbiem – maksājam – jā mēs nodokļu maksātāji

jau atkārtojos – savulaik – padlaikos stādīju Latvijas mežus – stīvu muguru – jo bija grūti visu dienu locīties

tagad maucīgi bļodlaižīgi politiķi un literāti tos izaugušos mežus notriec – mēs te mājās palikušie sūkajam pirkstus un barojamies no pārsaldinātajiem meliem

kā tu domā – kā es jūtos – tās manas dusmas ne kas nespēj veldzēt – jau as, kas notiek – tā ir prasta tautas apzagšana , nomīšana dubļos un tad skanidnāšana ka plebeji un stulbeņi un idioti

jā tāda dzīve lūk –

0
0
Atbildēt

0

Drosma 22.03.2018. 10.39

Lasu Tumana grāmatu par Seno Grieķiju. Tumans ar baigo niknumu kritizē plebejus un visas plebeju dziņas. Brīžiem tāda sajūta , ka it kā mani rātu , jo es jau tāds plebejs vien esmu, no dižciltības – kā saka – ne smakas.

Bet – savulaik 7 garus un smagus gadu Hansabankai vēlāk swedbankai maksāju kredītu par dzīvokli. Procentos nomaksāju otru dzīvokļa cenu. Biju vientuļā māmiņa, bērns brīžiem staigāja saplēstiem apaviem, reiz neiazgāja uz skolu, jo man nebija naudas šampūnam. Vienīgais pozitīvais bija tas, ka biju ļoti loti tieva. Bet ne par to runa – lūk – es ar savu bērnu dzivoju nabadzībā , kamēr tādi dzejnieki paprasīja bankai naudu un dzīvoja skaisti un tagad dzīvo vēl skaistāk.

To es uzskatu par netaisnību. Tas nebija godīgi un nav godīgi. Tāda demogrāfijas problēmu risināšana , bērnu turēšana nabadzībā, izraudzīto lološana mūsu sabiedrību ir aizdzinusi tikai dziļākā un tālākā sociālā netaisnībā.

Lai tiek visiem šitiem lielībniekiem, kuri veiksmīgi risinājuši sava biznesa attīstību uz mūsu visu rēķina – es par to nepriecāšos.

Protams, ka arī tāpēc, ka pat par izdevniecības cenām – ar savu algu nevaru atļauties dāvanās pirkt gramatas , vēl jo vairāk, ja tiem berniem ir cauri apavi, kur vecāki jaunus nespēj nopirkt.
lupatiņu komplekts
autore: Inese Zandere
mākslinieks: Reinis Pētersons
režisors: Edmunds Jansons
komponists: Jēkabs Nīmanis
isbn: 978-9934-533-41-9

izmērs: 18,3 x 13,2 cm

gads: 2015

cena: 24.20 €

0
0
Atbildēt

1

    ruta_v > Dusma 22.03.2018. 22.24

    Kas otram nevēl, tam pašam netiek (latviešu tautas sakāmvārds)

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > ruta_v 23.03.2018. 11.16

    Lai tiek visiem šitiem lielībniekiem – nav jau tā ka gluži nenovēlu – lai taču tiek – mazāk jau nezags , ja būs vairāk gaudotāju

    zini – es domāju, ka Zanderes un Swedbank darījums ir piedod par rupjību – zvirbuļa bezdiens, ja salīdzinām ,kā varas elite mūs ir apzagusi, kādā nabadzībā un postā Latvijas bērnus iegrūdusi un ģimenes izjaukusi.

    Vienkārši atceroties to savu nabadzību, to savu nespēju – un te pretī – kā saka – aizgāju, ieraudzīju, paņēmu un saņēmu – ko tu domā – kādas jūtas man var būt – ā – redz cik labi, redz cik čakli?

    nē – lielākā daļa šito čaklo ir prasti zagļi , sirdsapziņas korumpanti

    es kaut kur komentāros lasīju kā tv24 Māris Gailis esot lielījies, ka saņemot naudu
    no oik un k visiem esot tas bijis iespējams
    nu tā atkal ir prasta melošana –

    savulaik uz to pašu swedbank gāju un rakstīju iesniegumus – vai nevar man tos procentus kaut drusku samazināt

    man pārrēķināja un iznāca dārgāki – es saku – kā tad tā – man tas vecis – cūka netīrais saka – bet tu taču rakstīji iensiegumu , lai pārrēķina procentus – es saku – bet tu man teici, ka jāraksta iesniegums , ja grib mazākus procentus

    nu nebiju es bļodlaiža , nebiju es allaž pārdoties gatavās intleiģences pārstāve

    biju un esmu abu savu represēto dzimtu atvase – kurai padikumi neļāva pat tuvoties Rīgai – kur nu vēl visā m tām smalkajām inteliģences maucību lietām

    nekā personīga, bet – tā es tās lietas redzu

    noteikti, ka ir foršas ģimenes , tikumīgas un čaklas , kur vecāki pērk skaistas gramatas un berni bauda bērnību – bet 1!!! – cik tādu ģimeņu ir?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu