Vai Brīvdabas muzejā pazuduši tūkstošiem eksponātu un to slēgs? • IR.lv

Vai Brīvdabas muzejā pazuduši tūkstošiem eksponātu un to slēgs?

1
Apsnigusi ēka Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja teritorijā. Foto: Ieva Makare, LETA
Gunita Nagle

Medijos izskanējušās ziņas par iespējamu Brīvdabas muzeja reorganizāciju vai slēgšanu ir pārpratums — pat teorētiski netiek pieļauta doma par Latvijas vecākā muzeja slēgšanu, uzsver Kultūras ministrija.

Taču Brīvdabas muzeja vadība tiešām brīvā vaļā bija palaidusi eksponātu uzskaiti un tagad ne tikai jāatrod simtiem noklīdušu priekšmetu, bet ministrija meklēs muzejam jaunu vadītāju. Tiklīdz varēs atlaist pašreizējo.

Eksponātu trūkums Brīvdabas muzejā atklājās jau 2016. gadā, kad tas gatavojās regulārajai akreditācijai, un pirmo reizi vairāk nekā 90 pastāvēšanos gados pilnībā pārbaudīja krājumus. Rezultāts — 3000 priekšmeti bez numuriem, bet 3464 vispār nav atrodami.

Muzejs jucekli skaidro tā: daudzus priekšmetus nevarēja identificēt, jo laika gaitā signatūras nolupušas; daļa priekšmetu aizdoti citiem muzejiem un nav atgūti; lietas pazudušas arī pēc vairākiem ugunsgrēkiem; visbeidzot dažādos periodos priekšmeti atšķirīgi aprakstīti, un arī tas rada pārpratumus.

Kad 2016. gada 20. decembrī muzejam atteica akreditāciju, gada laikā vajadzēja novērst trūkumus — sakārtot uzskaiti un pārstrādāt piecu gadu stratēģiju, ko direktore Ilze Millersone iepriekš bija uzticējusi nevis darbiniekiem, bet kā ārpakalpojumu nopirkusi no kāda uzņēmuma. Tik formāla pieeja esot kas neredzēts Latvijas muzeju vēsturē. Millersonei nav bijis pat viena gada darbības plāna. «Ne jau tikai gadskārtu svētki un gadatirgi veido muzeja darbu,» aizrāda ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns.

Pērn 20. oktobrī muzejs atkal mēģināja akreditēties. Nesekmīgi. Pat pēc pamatīgas revīzijas no krājuma 152 870 priekšmetiem 775 joprojām nav atrasti. Muzejā skaidro, ka eksponāti atrodas dažādās krātuvēs 87 hektāru platībā, tāpēc grūti meklēt. Garjāns iebilst — šis muzejs nav vienīgais bez atsevišķas ēkas krātuvei, taču citur līdzīgos apstākļos esot kārtība. Stratēģija pārstrādāta, taču akreditācijas komisija to uzskatīja par nepilnīgu.

Rezultātā pērn 17. novembrī Millersonei paziņoja, ka viņas darbs novērtēts negatīvi. Jau 21. novembrī direktore paņēma darba nespējas lapu un joprojām nav atgriezusies darbā, tāpēc ministrija šobrīd nevar viņai to uzteikt. Tikmēr muzeja darbinieki strādā — februārī iesniedza ministrijai rīcības plānu un gaidāms, ka tuvākā pusgada laikā tikšot lemts gan par muzeja akreditāciju, gan jaunu vadību.

Komentāri (1)

Sskaisle 16.03.2018. 12.27

vēl viena dāvaniņa valsts simtgadei

cik tur tos miljonus pŗemījās KM notērēja? atgādiniet man naciķi – šis atkal jūsu izšiverētais lauciņš – kur tiek klāt – tur posta

+3
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu