Jēgpilnās robežas • IR.lv

Jēgpilnās robežas

2
Jānis Ozoliņš. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Anda Burve-Rozīte

Grupas Sigma solists, arī komponists, pasniedzējs, literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš izdod albumu Mitoloģijas ar latviešu mūsdienu autoru dzeju

Viens no mērķiem, ko Jānis Ozoliņš ar grupas Sigma jauno albumu Mitoloģijas vēlas sasniegt, — lai aizvien vairāk cilvēku sadzird šo mūziku un tiek deldēts priekšstats par «elitāru», «plašākai sabiedrībai nesaprotamu» mūziku. Pirmais albuma singls Aiz naida, kura videoklipā filmējusies aktrise Guna Zariņa, un otrais — Kūku Marija, kam videomākslas darbu veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga, apliecina: šī augstvērtīgā mūzika spēj uzrunāt plašāku loku. Arī Jānis ir savveida robežu paplašinātājs: strādā kā zinātnieks un mūziķis. Skolas laikā mācījies klavierspēli, no pusaudžu gadiem iesaistījies rokgrupu veidošanā un sapņojis studēt režiju, bet tad padziļināti pievērsies literatūrai.

Divas Jāņa profesionālās jomas — literatūra un mūzika — saplūst viņa projektos, koncertos un Sigmas ierakstos, kuros dzirdams izpildām paša radīto mūziku ar latviešu mūsdienu dzejnieku vārdiem. Intervijā Jānis stāsta, ko domā par robežu paplašināšanu, kas Latvijā ļoti nepieciešama izglītībā, politikā, sabiedriskajos procesos. 8. un 9.martā viņš aicina uz Sigmas jaunā albuma atklāšanas koncertiem Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas paviljonā.

Vai ir bijis tā, ka dzejolis, ko esat izvēlējies dziesmai, tik ļoti nepakļaujas mūzikas zīmju sistēmai, ka jāatmet?
Laikam esmu vienmēr atlasījis dzejoļus, kuri ir sakomponējami. Varbūt ir bijis dzejolis, kas nepakļaujas, tomēr tiek sakomponēts. Tāds bija Arta Ostupa dzejolis. Tam nav konkrēta nosaukuma, bet dziesmas nosaukums ir Mūzika cirvim stiegrainā rokā. Izdomājām dažādus trikus šim dramatiskajam dzejolim, piemēram, beigās skan Edvarda Grīga Klavierkoncerts. Šī dziesma bija viena no kandidātēm jaunajam albumam, bet beigās nolēmām to atstāt citam kontekstam.

Kā jūs lasāt dzeju — kā komponists, zinātnieks vai vienkārši cilvēks, kurš dzejā kaut ko meklē emocionāli vai intelektuāli?
Ir kādi trīs līmeņi, kā lasu dzeju. Viens — ļoti personisks, jo mani tuvie draugi ir dzejnieki, manā ģimenē ir dzejnieks, kurš ir ļoti talantīgs. Sarunas par dzeju manā ģimenē ir biežas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu