Viesturs Kairišs pirms vēlēšanām šogad ņems brīvu mēnesi. Nevis lai atpūstos, bet aktīvi pievērstos pilsoniskām aktivitātēm. Viņaprāt, vēlēšanās ir jāmaina situācija, ka mūsu acu priekšā notiek valsts nozagšana. Kā cilvēks, kurš pats ieraudzījis Niagāras ūdenskritumu, vairs to neapšauba, tā Kairišs pēc oligarhu sarunu izlasīšanas aicina runāt skaidru valodu. «Skatoties uz «Oligarhu ūdenskritumu», ir skaudri saskatāma reālā koalīcija, kas pēc būtības valda Latvijā. Tā ir ZZS un Saskaņas koalīcija. Jūs to neredzat? Mums šī situācija ir jāmaina, lai valsts nenomirtu pūšanas rezultātā savā pirmajā apaļajā jubilejā,» režisors saka Irir.lv.
Uz oligarhu ūdenskritumu šajā žurnālā palūkojamies arī no juridiska skatpunkta — intervējam prokuroru Māri Leju, kurš uzraudzīja oligarhu lietas izmeklēšanu un pusgadu piedalījās Saeimas komisijas darbā. Leja paliek pie secinājuma, ka izmeklēšanā netika savākti cieti pierādījumi, lai ietu uz tiesu un uzvarētu. Prokurora skepsi rada ne tikai nepietiekamais KNAB darbs, bet arī reālie tiesas spriedumi korupcijas lietās.
Jautājums tiesām ir pamatots. Operatīvie darbinieki var dirnēt slēpņos un uzstādīt noklausīšanās ierīces, izmeklētāji var rakstīt pieprasījumus ārzonu paradīzēm, prokurori var prasīt reālus cietumsodus apsūdzētajiem, bet visam šim darbam zūd praktiska jēga, ja tiesas velkas gadiem un beidzas ar dīvainiem spriedumiem, par kuru kvalitāti un godprātīgumu rodas skarbi jautājumi. Un trūkst skarbu atbilžu.
Šis ir vēlēšanu gads, kurā der atcerēties — oligarhu ūdenskritumam un likumsargu vājumam ir viens avots. Pilsoniska vienaldzība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.