Šics: Komisijas darbs nebija vienots un konstruktīvs

Lai gan pagājušajā nedēļā oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijā nobalsojis par Ingunas Sudrabas virzīto galaziņojumu, Mārtiņš Šics (LRA), kura balss tobrīd bija izšķirīga lēmuma pieņemšanā, šoceturtdien pirms Saeimas plenārsēdes galaziņojumam pievienoja savas atsevišķās domas. Tāpat kā kolēģi deputāti Andrejs Judins (Par) un Ritvars Jansons (NA), kuri komisijas sēdē bija pret Sudrabas sagatavoto galaziņojumu.

Kam oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā nepiekrīt Šics?

Viņš norāda, ka komisijas darbs kopumā nebija raits, vienots un konstrutīvs. Šics norāda, ka oligarhu lietas veiktā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšana un deputāta izlasītais kriminālprocesa materiālos “satur valsts nozagšanas mēģinājuma pazīmes”. Lai šo lietu novestu līdz galam, pēc Šica domām, KNAB tomēr pietrūcis gribasspēka, savstarpējas sadarbības uz uzticības starp tiesībsargājošām iestādēm.

Deputāts arī uzskata, ka izmeklēšanas darbībām esot traucējusi regulāra slepenas informācijas izpaušana. Pievienotajā dokumentā Šics norāda, ka, sākot darbu parlamentārās izmeklēšanas komisijā, viņš uzsvēris, ka padziļināti pētis arī, vai KNAB darbiniekiem bija pietiekama kapacitāte šīs lietas izmeklēšanā un atalgojums. Šics norāda, ka, strādājot komisijā, “man radās sajūta, ka atsevišķiem komisijas locekļiem ir birokrātiska vēlme atrast vainīgos, kas “nopludināja informāciju”, savukārt iemesli, kāpēc tika izbeigts kriminālprocess, palika otrā plānā”. Tomēr Šics neuzskata par normālu, ka oligarhu lietas operatīvās lietas materiāli esot nonākuši atklātībā. Šica rīcībā neesot informācijas, kas šos materiālus atklāja, bet šis cilvēks, iespējams, nav gribējis, ka oligarhu lietas izmeklēšana tiek pārtraukta. Deputātam arī aizdomīgi liekas, ka krimināllietu sāka un izbeidza viena un tā pati KNAB persona – izmeklētāja Ilze Kivleniece, kura pēc tam esot saņēmusi paaugstinājumu amatā.

Šicam ir arī viedoklis par bijušo KNAB amatpersonu Jutu Strīķi, kura veica izmeklēšanu oligarhu lietā. Uzklausot viņu komisijā, Šicam nav radies iespaids, ka Strīķe spējusi patstāvīgi organizēt izmeklēšanu un novest to līdz galam. Galu galā Šics nonācis pie atziņas, ka nepieciešams “atrisināt jautājumu par kadru sagatavošanu, kvalifikācijas celšanu un par Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanu”.

Šics arī uzskata, ka dzīvē ir realizējies tas, par ko Rīdzenes numuriņā runāja Aināra Šlesers saistībā ar Rīgas Tirdzniecības ostas uzņēmumu pārņemšanu. Tāpat viņš uzskata, ka ir pamats domāt, ka “ir notikusi tirgošanās ar ietekmi Rīgas brīvostas valdes vēlēšanās”.

Galu galā deputāts secina, ka oligarhu krimināllietas izmeklēšanu izgāza “ne vien nekvalitatīvs izmeklētāja darbs un institūciju sadarbības trūkums”, bet arī gribas trūkums tiesībsargājošās iestādēs, “neizslēdzot politisko spiedienu uz izmeklētājiem, politisko ietekmi uz KNAB. KNAB vadītāja varaskāre un ambīcijas palikt amatā, sniedzot pakalpojumus “oligarhiem” un izbeidzot lietu, gan palīdzēja noturēties viņam pašam amatā, bet kavēja veikt savus tiešos pienākumus”.

Deputāts secina, ka ir notikusi samierināšanās ar morāli ētiskiem pārkāpumiem līdz pat klajai oligarhu atbalstīšanai, traucējot veikt operatīvās darbības vainas pierādīšanā, tai skaitā manipulējot ar Saeimas balsojumiem.

Visu deputāta Šica viedokli varat lasīt šeit.

Šica īpašais viedoklis pēc komisijas sēdes 18. janvārī – skatieties šeit.