Latviešu lielinieki • IR.lv

Latviešu lielinieki

Valmieras apriņķa Strādnieku, kareivju un bezzemnieku padomes Izpildu komiteja. 1917. gada beigas. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece

Iskolats pārņem varu un ievieš cenzūru

Lielinieki bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas radikālais spārns, kas 1912. gadā ieguva vairākumu partijā. Kopš tā laika arī ieviesās apzīmējums «lielinieki» pretstatā «maziniekiem» jeb mazākumam. Līdzīgi procesi attiecās arī uz Latvijas Sociāldemokrātijas biedru ideoloģisko sadalījumu. Latviešu lielinieku pārstāvis Pēteris Stučka ieņēma tieslietu tautas komisāra amata jaunajā Krievijas valdībā. Jau decembra vidū latviešu sociāldemokrāti mazinieki viņu bija nodēvējuši par ļauno ģēniju, kurš ieviesis tiesas, kas spriež nevis pēc likuma, bet pēc saviem ieskatiem.

Lielinieku kontrolētajā Latvijas daļā 1917. gada beigās varu pakāpeniski pārņēma Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja jeb Iskolats (saīsināts nosaukuma tulkojums krievu valodā).

30. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju 2. kongress Valmierā oficiāli proklamēja, ka vara Vidzemē un Latgalē pāriet Iskolata rokās. Kā formāli autonoma vienība Iskolata pārvaldītā Latvijas daļa 31. decembrī iekļāvās Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās republikas jeb KPFSR sastāvā.

1. janvāris. Jaunā vara sāka radikālas politiskās un sociālās reformas, neaizmirstot arī par stingras cenzūras ieviešanu. 1918. gada 1. janvārī Iskolats nolēma aizliegt Latviešu pagaidu nacionālās padomes darbību, kā arī slēdza pilsoniskos laikrakstus Līdums un Laika Vēstis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu