Prokurors Leja un apsūdzētais Lembergs paplašina apmelojumu robežas
Prokuratūra iedibina jaunu vārda brīvības standartu: ja neiebilsti, ka tevi faktiski nosauc par idiotu, kurš nejēdz, ko gvelž, tad vari nesodīti melot. Prokuratūra tavā vietā izskaidros, ko gribēji teikt «patiesībā».
Prokurors Māris Leja, kas uzraudzīja pērn decembrī izbeigto «oligarhu lietu», bet tagad pārstāv prokuratūru oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, ir atbildējis uz žurnāla Ir iesniegumu komisijas vadītājai Ingunai Sudrabai, kurā bija norādīts, ka Juris Paiders un Imants Liepiņš 18. septembrī komisijai sniedza apzināti nepatiesu informāciju. Leja faktiski pavēsta, ka liecināt uzaicinātie drīkst melot, ja ir tik stulbi, ka nesaprot, ko runā.
Liepiņš bija komisijai pavēstījis, ka žurnālā Ir publicētās Rīdzenes sarunas «par 79,49% ir viltus ziņas» un «publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus». Bet Paiders bija apgalvojis, ka neesot iespējams noskaidrot žurnāla Ir izdevēja a/s Cits medijs patiesos labuma guvējus.
Jāatgādina, ka, pirmkārt, noskaidrot Ir vai Latvijas Avīzes īpašniekus, par kuriem komisijā uztraucās Neatkarīgās Rīta Avīzes rakstonis Paiders, nav šīs komisijas uzdevums, taču visu Ir akcionāru saraksts ir publicēts žurnāla mājaslapā. Otrkārt, par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai likumā paredzēta kriminālatbildība.
Prokurors Leja atbildē jeb paskaidrojumā par Liepiņa un Paidera runāto izrakstās kā abu advokāts, kurš mēģina ieskaidrot, ka viņa aizstāvamie paši nesaprot, ko domā, un nespēj citiem saprotami izteikties.
Izanalizējis, ko, viņaprāt, bija gribējis pateikt Paiders, prokurors viņa sacīto pārformulē — «jāsecina, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā J. Paiders bija domājis izteikties šādi: Ir patiesā labuma guvēju noskaidrošana ir sarežģīta». (Nudien, atvērt mājaslapu internetā dažam var būt sarežģīti.) Uzsvēris, ka «tieši šādā nozīmē J. Paiders domājis šos izteikumus», Leja norāda: «Secināms, ka apstiprinās sākotnējais pieņēmums, ka J. Paidera izteikums par to, ka žurnāla Ir patiesā labuma guvēju noskaidrošana ir sarežģīta, ir viedoklis.»
Viedoklis, protams, nevar būt ne patiess, ne nepatiess, atbildību var prasīt tikai par nepatiesu ziņu apzinātu izplatīšanu. To pēc daudzu gadu mokām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem sāk saprast arī tiesneši Latvijā.
Līdzīgi dunduku tulks un redaktors Leja skaidro, kā, «objektīvi raugoties, jāsaprot» Liepiņa gvelztais komisijai. «Patiess un precīzs valsts amatpersonu un to sarunbiedru teiktā atspoguļojums nav viltus ziņa, tomēr tam nav izšķirošas nozīmes,» viņš uzskata. «Neatkarīgi no tā, cik metodoloģiski pareiza ir I. Liepiņa pieeja», ne viss valsts nozadzēju plānotais esot īstenots, tāpēc «izteikums «Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas (fake news)» jāsaprot šādi: «79,49% no Rīdzenes sarunā runātā nav realizējies dzīvē». Bet Liepiņa apgalvoto, ka Ir mērķis esot bijis izplatīt melus un nepatiesību, varot «uztvert kā faktu», tikai «izolēti raugoties», «tomēr, ņemot vērā izteikuma kontekstu, izdarāms cits secinājums» — «šī izteikuma daļa vērtējama kā viedoklis».
Lai kāda būtu prokurora paša metodoloģija, viņš, pirmkārt, atkārto valsts nozadzēju stāstīto nepatiesību, ka viņi Rīdzenē tikai papļāpājuši, bet neko no tur sarunātā neesot darījuši. Turklāt uzskata, ka tas attaisno viņu sulaiņu melošanu izmeklēšanas komisijai.
Otrkārt, prokurors sniedz vadlīnijas noziedzniekiem, kā nesodīti apmelot tos, kuri iedomājas apšaubīt viņu rīcību vai ir citādi netīkami.
Līdz šim tieši zagļi un blēži ir bijuši naski uz tiesāšanos par savu tā dēvēto godu un cieņu, ko mēdza uzskatīt par aizskartu, kad publiski parādījās ziņas par viņu iespējamajiem noziegumiem vai pat tikai viņiem netīkams viedoklis. Tagad notiek arī otrādi.
Sabiedrība par atklātību Delna iesniegusi tiesā prasību pret Aivaru Lembergu par nepatiesu un godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. Lembergs bija nodēvējis Delnu par «ārzemju specdienestu finansētu organizāciju». «Tāds ir mans viedoklis,» Lembergs stāsta, un «par viedokli netiesā».
Latvijas Televīzija jau pērn vērsās Ģenerālprokuratūrā par Lemberga apgalvojumiem, ka žurnālists Ivo Leitāns esot «korumpēts», bet LTV vadībai un raidījumam De facto tiekot maksāts no Artusa Kaimiņa politiskās kustības naudas. Tagad Lembergs atkārto, ka Leitāns esot «korumpēts žurnālists», taču «tas ir mans viedoklis».
Tādā gadījumā būtiski mainītos publiskos izteikumos pieļaujamā robežas. Sākumam varētu vaicāt prokuratūrai, vai neatkarīgi no metodoloģijas kāds tagad drīkstētu paust, piemēram, šādu viedokli: «Ņemot vērā Lemberga straujo kļūšanu bagātam un viņa Krievijai labvēlīgos izteikumus, izdarāms secinājums, ka viņš ir Kremļa aģents, kas lielā mērogā un sistemātiski apzadzis Latvijas valsti.» Par viedokli taču netiesā.
Šķiet, ka vismaz valsts nozadzējiem runāt atļautā robežas prokuratūra var vēl paplašināt. Prokurors Leja pašlaik vērtē arī deputāta Andreja Judina iesniegumu par Rīdzenes sarunu namatēva Aināra Šlesera neatbildēšanu uz komisijas jautājumiem. Vai drīz uzzināsim, ka arī Šlesers ir stulbs un ko domā patiesībā?
Komentārs 140 zīmēs
Vēlreiz «sados pa rīkli»? Līdzko prezidents Vējonis pateicis, ka atbalstīs Maizīti otram termiņam SAB vadībā, sākusies kņada ap «čekas maisiem».
Nu gan būs protesti. Valdība atbalstījusi Valsts kancelejas plānu trijos gados samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 3500.
Jo lepnāks vāģis, jo brangāks «sociāldemokrāts». Saskaņas Urbanovičs brauc ar kārtējo jauno Range Rover.
