Rīgas ielu remontētāji – ēnu ekonomikas bandinieki • IR.lv

Rīgas ielu remontētāji – ēnu ekonomikas bandinieki

6
Krišjāņa Barona ielas remonts. Foto: Edijs Pālens, LETA
Ieva Cielava

(precizēta un papildināta pirmā un pēdējā rindkopa)

Valsts ieņēmumu dienestu uztrauc, ka apakšuzņēmēji būvniecības nozarē ir ēnu ekonomikas bandinieki. Kā izpētīja žurnāls IR, šajā grupā varētu būt arī Rīgas ielu remontos nodarbinātie apakšuzņēmēji.

Aptuveni 115 miljoni eiro — tik lielas pēc VID aplēsēm pērn bijušas būvniecības sektorā nedeklarētās algas. Valsts budžets zaudējis 20 miljonus nesamaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un gandrīz 40 miljonus sociālās apdrošināšanas iemaksu.

Šogad notikusi būvnieku aptauja apliecina — uzņēmēji aplokšņu algu maksāšanu neuzskata par risku. Lūgti novērtēt, cik ticama ir iespēja tikt pieķertiem patieso algu nenorādīšanā, gandrīz puse aptaujāto pavēstīja, ka tā ir mazāka par 50%. Aptaujā, ko pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Rīgas Ekonomikas augstskolas pasūtījuma aprīlī rīkoja Latvijas Fakti, piedalījās 251 būvuzņēmuma vadības pārstāvji. Lūgti novērtēt, cik bargi sodi gaida nodokļu nemaksāšanā pieķertos, gandrīz puse atzina, ka tas nav nekas nopietns.

VID šī gada deviņos mēnešos sarīkojis 1958 tematiskās pārbaudes uzņēmumos, no tām būvniecības jomā — 122 jeb 6%. Pārkāpumi atklāti 103 būvuzņēmumos. Visi pārkāpēji samaksājuši 99 tūkstošus eiro soda naudu. Vidējā summa ir nepilns 1000 eiro katram. 70 uzņēmumi precizējuši deklarācijas 88 tūkstošu eiro vērtībā.

VID šogad rīkojis 64 nodokļu auditus būvniecības uzņēmumos — tajos uzlikts par pienākumu uzņēmumiem valsts budžetā papildus iemaksāt 3,4 miljonus eiro. Aptuveni 426 tūkstoši no šīs summas bijušas sociālās iemaksas par darbiniekiem. Taču nevienam uzņēmumam nav ierosināts kriminālprocess par aplokšņu algām.

Finanšu ministrijā komentē, ka ar pašreizējiem resursiem «VID darījis visu, ko varēja», paužot cerības par uzlabošanos līdz ar elektroniskā darbalaika uzskaiti strādniekiem, kas būvobjektos ar vērtību virs miljona darbojas kopš 1.oktobra.

Iepirkumu konkursos kā ģenerāluzņēmējs šovasar izvēlētas piecas būvfirmas, kas algoja vairākus desmitus apakšuzņēmēju, kuru skaitu un nosaukumus neatklāj. Pēc Valsts darba inspekcijas datiem, pārbaudītas 53 Rīgas ielu remontos strādājošas firmas, taču daļa varētu nebūt saistītas ar pieciem ģenerāluzņēmējiem. Tikai viena būvfirma Igate atklāti runājusi ar IR par apakšuzņēmēju piesaisti un norēķināšanos ar tiem. Pārējās kompānijas informāciju slēpj, taču IR izpētīja, ka ģenerāluzņēmēji paliek parādā apakšniekiem. Rīgas pašvaldības amatpersonas par nodokļu nomaksu ir vienaldzīgas, IR norādot, ka par to atbildība jāprasa no uzņēmējiem.

Komentāri (6)

Mantrausis 12.11.2017. 09.47

Šis ir piemērs, kā un kālab Latvijā ir problēmas ar naudas plūsmām. Protams, var teikt, ka ļaudis vēlas dažādā veidā “taupīt” visviet, taču…
Joprojām maz tiek runāts, kā tērē valsts naudu. Pēdējā gada pētījumi un oficiālās versijas pauž sen zināmas lietas – daudz iestāžu, procesu un pasākumu tiek finansēti bezjēdzīgi. Tas norit jau 27 gadus.
Otrs – sistēmas pamatā nav īss, saprotams, skaidrs likums, bet turpat katrā likumā ir ierakstītas juridiskā biznesa intereses. Proti, labi atalgotā, bet ne vienmēr vajadzīgā juridiskā nozare labi pelna uz neprecizitātēm. Jo – ja kādrezi Tev atnāca pakaļ, nepaskaidrojot, tagad var atnākt pakaļ, jo tā vajag vai arī Tu esi tekstu izlasījis pareizi, bet savādāk. Un tagad – pierādi.
Domāju, ka “barības ķēde” LV strādā samērā precīzi, lai arī nepieņemami, bet – īsti nav skaidrs, kā to mainīt. Jo VID patlabanējā ekonomiskajā situācijā ir ieinteresēts nelikumībās (lasi – soda naudās), būvnieki ir ieinteresēti pasūtījumos, bet partiju bonzas – naudā, ko pašu partiju biedri, Saeimā tupēdami, viņiem nogriež. Visiem it kā labi, sabiedrībai pamet pa skaļa trača kaulam un dažam labam liekas, ka valstī viss notiek.
Tā ir dīvaina spēle, kas varētu būt pieņemama Somijā, kur sistēma daudzmaz stabila. Latvijā kā Marijas ielas namā, kas apvilkts košu linu drānu un uzrakstīts – lepns pirmskaru savrupnams. Apakšā kas starp drupām un gruvešiem…

+2
0
Atbildēt

1

    edge_indran > Mantrausis 12.11.2017. 20.42

    Mainīt?! Mainīt var to, ko var kontrolēt un ietekmēt. Brīvo tirgu ietekmē tie, kas spēles noteikumus nosaka, kas var lobēt partijas. Šito sistēmu var reformēt bezgalīgi:
    “Kapitālismā, ko kā valsts iekārtu TF laikos vēlējās vairākums, identificējot to ar labklājības valsti, neizbēgami radās un rodas kapitālisti – jaunbagātnieki, un kādam šajā uzņēmības, riska un sabiedriskā labuma pārdales iekārtā veicas bēdīgāk. Iekārta, ko mēs visi kopā radījām, nav vairs sociālisms, un tajā dzīvo pēc citiem – sacensības – principiem. ”
    Maija Kūle: Latvija – kas mūs var izglābt? (delfi.lv)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

kolpants 10.11.2017. 14.31

Я так понимаю, что в целях объективности картины журналисты не побоятся проверить и строительные фирмы в гос.заказах, не только в заказах от Риги?

0
0
Atbildēt

1

    tonijs > kolpants 12.11.2017. 19.43

    Viss loģiski- lielākie pasūtījumi un lielākas naudas apgrozās Rīgā. Nekādas politikas, tikai bizness.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > tonijs 14.11.2017. 18.24

    Да конечно))) заказы Риги бледная тень на фоне заказов Национальной библиотеки, архива, прочих гос.зданий и строительства/ремонта дорог и мостов в стране.

    На одном канадском паркете при строительстве национальной библиотеки вывели больше, чем ВСЯ сумма строительства печально известных цветочных рядов в Риге.

    0
    0
    Atbildēt

    0

basta 12.11.2017. 01.28

Kamēr politikas kanalizācijā nav aizskalotas Vienotības kremļa maukas, čekas kājslauķi, zagli un pidarasi, Ušmerikam ir brīvas rokas.

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu