LM norāda uz pārkāpumiem "STV Pirmā" raidījumā par krīžu skartām sievietēm • IR.lv

LM norāda uz pārkāpumiem “STV Pirmā” raidījumā par krīžu skartām sievietēm

1
Raidījuma publicitātes foto

Labklājības ministrija (LM) telekanāla “STV Pirmā” raidījumā “Caur ērkšķiem un uz…”, kurā tiek stāstīts par krīžu skartām sievietēm, saskata vairākus pārkāpumus, kurus nepieciešams izvērtēt, ziņo LETA.

LM sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite informēja, ka ministrija atzinīgi vērtē centra “Marta” rīcību, norādot vairākām institūcijām uz iespējamajiem sociālā darba, psihologu, psihoterapeitu, kā arī žurnālistu ētikas kodeksu pārkāpumiem, cilvēktiesību un arī bērnu tiesību pārkāpumiem raidījumā “Caur ērkšķiem uz…”, kuru veidojusi SIA “Jump Studio”.

Pēc Jakaites paustā, kaut arī “Marta” sūdzību nav adresējusi LM, noskatoties šo raidījumu, ministrijas eksperti secināja, ka ir nepieciešams izvērtēt profesionāla sociālā darba ētikas pārkāpumus šajā raidījumā.

Pat ja konkrēta sieviete devusi savu atļauju sociālajam darbiniekam izklāstīt savu dzīves gājumu, sociālais darbinieks nedrīkst izpaust detalizētu informāciju par personas, kura lūgusi sociālā darba speciālista palīdzību, vai tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīves situācijām.

Tāpat par nepieņemamu LM uzskata situāciju, kurā, parādot šova dalībnieces ikdienu kādā no pakalpojumu sniedzēju iestādēm, ir redzama informācija, pēc kuras var identificēt citus pakalpojuma saņēmējus, kas nekādi nav saistīti ar šovu, proti, raidījumā redzami uzvārdi pie gultām patversmē. “Tas pārkāpj profesionālās ētiskas normas un diskreditē sociālā darba profesiju, kā arī var atstāt būtiskas sekas uz personas un tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīvi sabiedrībā,” uzsvēra Jakaite.

Viņa piebilda, ka ministrija patlaban strādā pie sociālā darba profesionālo vērtību un ētikas normu nozīmes stiprināšanu sociālā darba praksē, tāpēc kopā ar Sociālo darbinieku biedrību un augstskolām, kuras sagatavo sociālā darba speciālistus, tiek pārskatīts un aktualizēts esošais Sociālo darbinieku ētikas kodekss. Papildus tam, šogad gan ministrija, gan Sociālo darbinieku biedrība organizējušas pasākumus, kuros diskutēts par šo jautājumu nozīmīguma palielināšanu sociālā darba praksē.

Ministrijas pārstāve norādīja, ka arī raidījumā redzamā patversmes darbinieces rīcība, izpaužot informāciju par klientu, ir vēl viens pierādījums tam, ka profesionālās vērtības un ētikas normas netiek atbilstoši piemērotas praksē, kas liecina par to, ka par šiem jautājumiem jādiskutē plašāk un aktīvāk, kā arī jāievieš reāli mehānismi, lai nodrošinātu to ievērošanu.

Jakaite sacīja, ka ministrija plāno pārrunāt šo jautājumu ar Rīgas pašvaldības un Sociālo darbinieku biedrības speciālistiem, lai plānotu un īstenotu pietiekami efektīvus pasākumus, kas nākotnē novērstu šādu un līdzīgu precedentu atkārtošanos.

Pēc LM paustā, tā kā centrs “Marta” nosūtīja sūdzību arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kas ir LM pakļautības institūcija, inspekcija iepazīsies ar raidījuma līdz šim demonstrēto saturu un, ja tiks konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, rakstīs un uzrunās raidījuma veidotājus un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP).

Jakaite uzsvēra, ka jebkura raidījuma saturā var būt ietverta tikai tāda informācija, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu. “Tā kā centra “Marta” vēstule ir adresēta arī NEPLP, tā izvērtēs atbilstīgo likumu ievērošanu, izvērtējot sūdzību un programmas satura pārbaudi,” skaidroja Jakaite.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere aģentūrai LETA norādīja, ka vēstule par iespējamiem pārkāpumiem raidījumā “Caur ērkšķiem uz…” nodota izskatīšanai NEPLP Monitoringa nodaļā. Pēc vēstules izskatīšanas, padomes locekļi uzklausīs jurista viedokli, lai izvērtētu, vai raidījumā saskatāms kāds no vēstulē uzskaitītajiem pārkāpumiem. “Ja būs kāds pārkāpums, tad attiecīgi rīkosimies,” sacīja Ķezbere.

Savukārt raidījuma producente, producējošās kompānijas SIA “Jump Studio” valdes priekšsēdētāja Aija Strazdiņa sacīja, ka sabiedrība ne vienmēr adekvāti spēj novērtēt tā dēvēto “sociālo riska grupu” pārstāvju spriestspējas, uzskatot šos cilvēkus, šajā gadījumā – kanāla “STV Pirmā” raidījuma “Caur ērkšķiem uz…” dalībnieces, par mazāk “attīstītām”.

Viņa skaidroja, ka “Caur ērkšķiem uz…” esot sociāls raidījums, kas atspoguļo “reālas sievietes ar patiesiem dzīves stāstiem, un dalībnieces ir ne tikai pilngadīgas un lemtspējīgas personas, bet arī vienas no stiprākajām sievietēm”, ko producentei dzīvē jebkad nācies satikt. “Neapskaužama pagātne, attiecību pieredze un pārdzīvotais viņas ir norūdījis. Sievietēm ir nācies pieņemt dažādus lēmumus, kas radikāli mainītu viņu dzīvi, un dalība raidījumā ir vēl viens apzināts, pārdomāts solis vēlamo pārmaiņu virzienā,” uzsvēra Strazdiņa.

Viņa uzskata, ka sabiedrība bieži vien neadekvāti novērtē “sociālo riska grupu” pārstāvju spriestspēju. Tomēr, ja šāds vērtējums atbilstu patiesībai, tad viena no raidījuma dalībniecēm vārdā Laura nebūtu ilgstoši izdzīvojusi bez pastāvīgas mājvietas, saglabājusi ģimeni, pārstājusi lietot alkoholu, atguvusi bērnus un veltījusi tiem nedalītas rūpes un uzmanību, uzsvēra raidījuma producente.

Jau ziņots, ka “Marta” aicinājusi vairākas institūcijas vērtēt kanāla “STV Pirmā” skatāmo raidījumu “Caur ērkšķiem uz…” un norāda uz vairākiem ētikas un tiesību normu pārkāpumiem tajā.

Par to liecina biedrības nosūtītā vēstule raidījuma veidotājiem SIA “Jump Studio”, SIA “Lattelecom”, kura grupas uzņēmums veido kanāla saturu, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

“Marta” vēstulē norāda, ka raidījumā vērojama virkne profesionālu pārkāpumu, tiesību normu neievērošana un “pilnīgu ētikas principu ignorance”, kas, pēc biedrības domām, rada pamatotas bažas par raidījuma dalībnieču goda un cieņas aizskaršanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un bērnu tiesību apdraudējumu.

“Jump Studio” līdzīpšnieki vienādās daļās ir pazīstamā producente Aija Strazdiņa un viņas dzīvesbiedrs, mūziķis Aigars Grāvers. Pērn uzņēmums strādājis ar 110 000 eiro apgrozījumu un 6300 eiro zaudējumiem.

Komentāri (1)

Lelde Beòíe 06.11.2017. 13.29

Apsveicami, ka ministrija patlaban strādā pie ētikas normu nozīmes stiprināšanas sociālā darba praksē. Ceru, ka to attiecinās arī uz medicīnas nozari. Jau ilgstoši pārdzīvoju, cik viegli pieejama konfidenciāla pacientu informācija. Māsiņai vai ārstam atliek vien iziet no kabineta, lai pacients varētu brīvā vaļā šķirstīt visu citu tās dienas pacientu privātās veselības kartes, kur norādīti visi personas dati un slimību vēsture. Tāpat arī ārsti nekautrējas konsultācijas laikā atbildēt uz citu pacientu telefona zvaniem un konsultēt vai nosaukt analīžu rezultātus, nerespektējot privātumu.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu