«Labākie dzīvo bez pārliecības, bet sliktākie ir kaisla sprieguma pilni»
Politikā nedrīkst taisnoties, ka tiki apmānīts. Ar šo domu slavenais vēsturnieks Timotijs Snaiders ievada savu jaunāko grāmatu Par tirāniju, kurā viņš apkopo 20 padomus, kā pretoties autoritārisma draudiem mūsdienu Amerikā.
Taču šīs atziņas autors ir plaši atzītais marksisma pētnieks Lešeks Kolakovskis, kurš to rakstīja pavisam citā laikā un savu kritiku tēmēja pret citiem savas sirdsapziņas atmazgātājiem — komunisma atbalstītājiem.
Atkarībā no kalendārās gaumes vai nu pagājušajā nedēļā 25. oktobrī (pēc «vecā stila»), vai arī nākamnedēļ 7. novembrī (pēc «jaunā stila») atzīmēsim simt gadus kopš boļševiku organizētā puča Krievijas galvaspilsētā Petrogradā, kurš ieguvis grandiozo nosaukumu «Oktobra revolūcija».
Ziemas pils ieņemšanu un sevis pasludināšanu par visas Krievijas valdniekiem grūti raksturot kā revolūciju, jo apvērsums bija nevis plašu tautas masu sacelšanās, kāda notika astoņus mēnešus iepriekš februāra revolūcijā, bet gan bruņotas bandas dažu ēku šturmēšana. Dažas nedēļas vēlāk notikušajās Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās boļševiki palika pārliecinošā mazākumā aiz daudz populārākajiem sociālistiskajiem revolucionāriem, un vēl labu laiku pēc tam lielāko daļu Krievijas impērijas teritoriju kontrolēja boļševikiem naidīgi spēki.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.