Ar basām kājām Blaumanī

«Grāmata domāta visiem, kam ir pietiekami nopietna interese par literatūru un rakstnieka personību, jo tik tiešā veidā kā šajās vēstulēs nekur citur neatklājas Blaumaņa uzskati par dzīvi un rakstniecības noslēpumiem,» vēstuļu apkopojumu Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme vērtē literatūrzinātniece Līvija Volkova. Foto — Ģirts Ozoliņš, Picture Agency
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

Rīgas advokāta meita Līvija Volkova bērnībā ziemās mācījās vācu valodu, bet vasarās ganīja lopus laukos. Pēc filoloģijas studijām strādāja gan Blaumaņa Brakos, gan citu viņa laikabiedru muzejos. Mūža pieredze viņai ļāvusi analizēt dižā novelista vēstules, kas tikko izdotas grāmatā

Literatūrzinātniece Līvija Voklova Rīgas mājās cienā ar tēju un Gaiziņa medu. To iepriekšējā dienā atvedis pazīstams bitenieks. Atvadoties turziņā iedod līdzi žāvētu raudeni, ko arī pati lasījusi tajā pusē, lauku sētā, kur pa vasarām viņai atvēlēta istabiņa. Intervijai vislabprātāk pievienotu sev mīļu, uz Ērgļu ceļa ar mobilo telefonu nesen knipsētu portretu. Tas neder. Tomēr Līvija neizvēlas fotografēties dzimtas dzīvoklī Šarlotes ielā, kur tēva kokgriezumiem rotātais pirmskara rakstāmgalds noklāts meitas rokrakstu kaudzītēm. Rakstniecības un mūzikas muzeja lasītava ir kā viņas otrās mājas. Līvija darbiniecēm palūgusi «savas mapes» ar Rūdolfa Blaumaņa vēstulēm.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu