ANO dienā Zviedrija aicina izbeigt asins izliešanu pasaulē • IR.lv

ANO dienā Zviedrija aicina izbeigt asins izliešanu pasaulē

9
Kolumbija. Bogota. Sieviete Bolivāra laukumā starp nogalināto un bezvēsts pazudušo Patriotiskās savienības biedru tēliem Kolumbijas bruņotā konflikta upuru piemiņas dienā. Foto: AFP/LETA
Annika Jagandere

Mums zināmu ar asins izliešanām saistītu vietu un to nosaukumu ir pārāk daudz, lai tos visus uzskaitītu. Tie ir kauna traips pasaules jaunāko laiku vēsturē – Gernika, Babij Jara, Šarpevile, Treblinka, Hirosima, Halabija, Ruanda, Srebrenica un nesen arī Alepo un Jemena. Šajos notikumos cietušo cilvēku atmiņas ir tikpat sāpīgas, cik garš ir šis saraksts.

Pēc katra nozieguma pret cilvēci mēs sakām “vairāk nekad”. Diemžēl arvien jauni un jauni nosaukumi tiek pievienoti šim sarakstam. Daudz konfliktu ir radušies ne jau tāpēc, ka mēs nespējam tos paredzēt – nav grūti pamanīt nepieņemšanas, sociālās atstumšanas, cilvēktiesību pārkāpumu, kā arī politiskās, sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības pazīmes, bet gan tāpēc, ka mēs nespējām reaģēt pietiekami savlaicīgi vai ātri. Ir skumji, ka lēmumi, kurus mēs pieņemam vai nepieņemam, var novest pie konflikta vai vardarbības.

Šodien ir Apvienoto Nāciju Organizācijas diena un mēs aicinām ikvienu nodrošināt, lai minētajam sarakstam netiktu pievienoti jauni nosaukumi.

Zviedrijas valdība izsaka šo aicinājumu laikā, kad vardarbība un konflikti pasaulē tikai pieaug. Jaunākais Pasaules Bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums (Ceļš uz mieru: Ietverošas pieejas vardarbīgu konfliktu novēršanā, izdots 2017.gada 21.septembrī) parāda, ka valstu, kurās pagājušajā gadā notika vardarbīgi konflikti, skaits ir vislielākais gandrīz pēdējo 30  gadu laikā. Kopš 2010.gada vardarbīgu konfliktu skaits ir trīskāršojies un dramatiski ir pieaudzis to cilvēku skaits, kurus šie konflikti ietekmē. Šī situācija ir radījusi postošas sekas – bojā ir gājuši simtiem tūkstošu cilvēku un pasaulē ir 65 miljoni bēgļu, kuri vardarbīgu konfliktu dēļ ir bijuši spiesti atstāt savas dzīvesvietas. Līdz 2030.gadam vairāk nekā puse no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem varētu dzīvot valstīs, kurās ir augsts vardarbības līmenis. Mums ir jārīkojas tagad, lai nākamās paaudzes nesaskartos ar vardarbības šausmām.

Zviedrija uzskata, ka ANO darbībām ir jābūt vērstām uz trim tālāk norādītajām lietām, lai nepieļautu asins izliešanu nākotnē.

Pirmkārt, minētajiem konfliktiem un vardarbībai ir neskaitāmi iemesli un tie ir sarežģīti. Šī iemesla dēļ, visai ANO sistēmai ir jāstrādā daudz integrētākā veidā, lai sasniegtu ilgtspējīgu mieru un attīstību. Tas ietver arī jautājumus attiecībā uz miera, drošības un attīstības sinerģiju, kā arī jautājumus, kas ir saistīti klimata pārmaiņu, migrācijas un nevienlīdzības radītajām sekām. Mums ir labāk jāapzinās tas, kāda ir sieviešu un jauniešu loma ilgtspējība miera nodrošināšanā.

Otrkārt, mums savlaicīgi ir jāreaģē uz agriem brīdinājumiem un tas ir jādara ne tikai ANO Drošības Padomei. Visās ANO veiktajās darbībās ir jāietver riska novērtējums, vardarbīgu konfliktu novēršana un miera nostiprināšana. Mums ir labāk jāidentificē un savlaicīgi jāsniedz atbildes reakcija attiecībā uz konfliktu pamata iemesliem un apdraudējumu mieram, kā arī jāstiprina nacionālās spējās, lai mēs spētu pārvarēt izaicinājumus, kas mūs gaida.

Treškārt un vissvarīgāk ir tas, ka mieru var nodrošināt tikai konfliktā iesaistītās puses. Starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītas tās iniciatīvas, kas ir vērstas uz tādu sabiedrību veidošanu, kurās valda miers. Tiklīdz puses ir sākušas mierizlīgumu, tām šis ceļš ir jāturpina un tās šajā ceļā nedrīkst tikt atstātas vienas. Tā ir patiesība ikvienā konflikta cikla stadijā. Reģionālajai sadarbībai šajā jomā ir milzīga nozīme.

Apvienoto Nāciju Organizācija tika izveidota ar mērķi “saglabāt mieru un drošību starptautiskā mērogā”. Atceroties šo vārdu nozīmi, minēto mērķi ir jācenšas sasniegt katru dienu un ar visiem līdzekļiem.

Neskatoties uz arvien pieaugošajiem konfliktiem un visā pasaulē notiekošo vardarbību, daudziem cilvēkiem dzīve kļūst arvien labāka. Manā dzīves laikā ir panākts tas, ka miljoniem cilvēku vairs nedzīvo nabadzībā. Mēs spējam izārstēt daudz vairāk slimību kā jebkad agrāk. Arvien vairāk bērnu visā pasaulē apmeklē skolas. Mēs to nedrīkstam aizmirst. Mēs nevaram un nedrīkstam pieļaut, ka pasaulē pieaugošie konflikti un vardarbība apdraud to, ko mēs esam sasnieguši. Šī iemesla dēļ jautājumam par konfliktu risku ir jābūt ANO darba kārtības centrā. Zviedrija kā ANO Drošības Padomes dalībniece ir apņēmusies tam veltīt visus centienus.

Nepieļaujot konfliktus, mēs ne tikai novēršam neiedomājamas ciešanas, ko karš rada valstīm, cilvēkiem un ģimenēm. Mēs arī sargājam to, ko esam sasnieguši attīstības laikā, taupām resursus un veidojam pamatu miermīlīgām, taisnīgām un iekļaujošām sabiedrībām. Šādu apņemšanos mēs visi esam izteikuši Ilgtspējīgas attīstības darba kārtībā 2030. Nepieļaušana vienmēr dod pozitīvu rezultātu. Savukārt nekā nedarīšanas cena ir neizmērojami augsta.

Ļaujiet mums – Latvijai un Zviedrijai – kopā darīt visu iespējamo, lai minētajam sarakstam, kurā ir uzskaitītas šausmīgākās asinsizliešanas pasaules jaunāko laiku vēsturē, netiktu pievienoti jauni nosaukumi. Ikviens jauns nosaukums šajā sarakstā ir mūsu zaudējums. Nākamās paaudzes mūs vērtēs pēc tā, kā mēs būsim pārvarējuši šo izaicinājumu.

 

Autore ir Zviedrijas vēstniece Latvijas Republikā

Komentāri (9)

J.Biotops 24.10.2017. 17.13

Nu reiz mušas ar kotletēm sakomplektētas pamatīgi, pie tam kotlete iznākusi mazītiņa, tāda diētiska, toties mušas – treknas, tās zaļgani spīdīgās. Ņemu pa punkiem:
1. “…ANO sistēmai ir jāstrādā daudz integrētākā veidā, lai sasniegtu ilgtspējīgu mieru un attīstību…” Gruzija un Ukraina jau izbaudījušas to integrālo veidu. Turpināsim?
2. mums savlaicīgi ir jāreaģē uz agriem brīdinājumiem un tas ir jādara ne tikai ANO Drošības Padomei Vienīgā reize, kad DP kaut minimāli ierobežoja agresoru, bija Korejā 1950. Pēc tam parasti ar miera saukļiem traucēta upuru pretošanās agresoriem.
3. “…sieviešu un jauniešu loma ilgtspējība miera nodrošināšanā…” 1933. gadā Hitlers tika pie varas ar tieši ar sieviešu un jauniešu balsīm. Ja vēl paskatāmies, kādā vecumā augstos amatos tika vairums NKVD dižvīru…
4. “…mieru var nodrošināt tikai konfliktā iesaistītās puses…” tiešām abas. Tāpēc stingri jāprasa miera nodrošināšana no tās pašas Gruzijas un Ukrainas – jā šie un citi nepretoties iebrucējiem, tad taču miers būtu pilnīgs.
5. “…Gernika, Babij Jara, Šarpevile, Treblinka, Hirosima…” – aizkustinošs uzskaitījums, tikai nepieminēsim ne Katiņu, ne Butovskij poļigon un citus sarkano varoņdarbus, pat ne Buhenvaldes pēckara izmantošanu – viens vismiermīlīgākais DP čļen var apvainoties. Hirosima te nepavisam neiederas, pat japāņu virsnieku memuāros var lasīt, ka tā bijusi leģitīms kara mērķis. Nemaz nerunājot to, cik dzīvību, arī japāņu, izglāba laicīgi panāktā kapitulācija.
6. “… Kopš 2010.gada vardarbīgu konfliktu skaits ir trīskāršojies…” piekrītu, vēl viens pierādījums ANO un DP izcilai efektivitātei.
7. “…65 miljoni bēgļu, kuri vardarbīgu konfliktu dēļ ir bijuši spiesti atstāt savas dzīvesvietas…” Vairums šo konfliktu ir valstu pilsoņu pašu sarīkoti. No tiem bēgļu plūsmas var izbeigties tikai tad, kad šie apgūs prasmi sadzīvot savā zemē. Eiropieši to ir vismaz daļēji apguvusi, jo sekas nācās novērst pašiem (būtu piemēram, 30gadu karā iejaucies kāds miernesis dievs no mašīnas, Eiropas nebūtu)
8. “Mums ir labāk jāidentificē …” Jā, vajadzētu gan labāk. sevišķi pārliecinoši izdevās identificēt agresoru Gruzijā. Vai nevajadzētu pārdomāt cēloņus, kāpēc tur tā iznāca?
9. “…Apvienoto Nāciju Organizācija tika izveidota ar mērķi “saglabāt mieru un drošību starptautiskā mērogā”. Atceroties šo vārdu nozīmi, minēto mērķi ir jācenšas sasniegt katru dienu un ar visiem līdzekļiem…” Pirmais līdzeklis agresijas nepieļaušanai ir potenciālā agresora izpratne, ka nepaliks nesodīts. Pasakiet to Krievijai.
(mušu uzskaitījums palika nepabeigts)

+3
0
Atbildēt

0

Sskaisle 24.10.2017. 09.50

Vispirms jau jāizsaka nožēla, ka Zviedrijas ietekmi Latvijā mēs jūtam tikai caur bankām.

Visas vietējo mafiozņiku un Krievijas kopdarbības bankas ir mūs aplaupījas kā saka pa lielam , zviedru banka no manis par kredītu paņēma 100 % komisiju – kā saka – maksimālo, toties nebankrotēja un dzivoklis tomēr ir mans. Tā ka – skarbi kaimiņi, bet toties uzticami un godīgi.

ANO man būtībā ir nulle un gaisa jaucēji – neticu vairs nevienam viņu vārdiņam,

Bet toties man ir jautājums kāpēc šodienas Latvijā ir tik maza zviedru kultūras klātbūtne un es teiktu – ietekme? Kur ir zviedru mākslinieku izstādes, koncerti, kur zviedru literatūras lasījumi utt? Nu labi bija te dzejas dienās – bet Debess Visusvētā – tas tikpat kā nekas.

Tāpēc Zviedrijas vēstnieces kundzei lūgums un aicinājums būt Latvijā klātesošākiem. Mums ir neizrunāti divu okupāciju, kolaborācijas, čekisma utt. jautājumi – Putina Krievija sadarbībā ar Latvijas čekistie un oligariem dara visu , lai Latvijā stiprinātu un pretnostādītu divu kopienu valsti – mūsu sabiedrība arī slēpj potenciālu naida un neiecietības sprādzienam un , protams, nabadzība. Zviedrija – kā jūs variet uzņemt afrikāņus, ja tepat pāri jūrai redz kas notiek – bērnus sit, bērni mirst badā , pamestībā , dzīvo pustukšiem vēderiem – kāda var būt nākotnes Latvijas – jūsu kaimiņu – sabiedrība, ja viņu bērnība jau ir apzīmogota ?

Nu jā – laimīgie zviedri, laimīgā Zviedrija …ko tur teikt – tik siekaliņu notecināt ….

+1
0
Atbildēt

1

    BardainaisSigne > Dusma 24.10.2017. 10.28

    Lūk,kur ir iemesls – vazājas pa izstādēm ar tukšu vēderu,bet kartupeļus ziemai sagādāt nejēdz.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Bārdainais Signe 24.10.2017. 11.36

    nē nu pavisam jocīgs, es badu neciešu , tieši otrādi – man pietrūkst naudas visam citam, bet paēdusi esmu labi

    cita lieta – ka pati izdomāju, kāpēc mūsu inteliģence, KM – kuru vada tavi sasodītie naciķi , norobbežojas no Skandināvijas , no zviedru kultūras – jo taču kremlis baidās no brīvām tautām ,kā ledus no Saules – mūsu nožēlojamie kulturišņiki

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Dusma 24.10.2017. 12.50

    Pastāsti,kāpēc tā brīvā tauta pie sevis savedusi tik daudz musulmaņu?
    https://www.youtube.com/watch?v=IROW8OoAoWo

    +1
    0
    Atbildēt

    0

gustaps 26.10.2017. 10.19

Lūgšāna pie jūras.
Derīgāk būtu ielūkoties kādu mazu labumiņu nesošajā ieroču tirdzniecības biznesā.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu