Spānijas tiesa apcietina Katalonijas separātistu līderus • IR.lv

Spānijas tiesa apcietina Katalonijas separātistu līderus

17
Katalonijas Nacionālās asamblejas prezidents Džordi Sančess (pa labi) un Katalonijas neatkarības asociācijas prezidents Džordi Kuišars, kurus apcietināja Spānijas varas iestādes. Foto: AFP/LETA

Spānijas tiesa pirmdien lika apcietināt divus ietekmīgus un Katalonijas neatkarības referenduma organizēšanas galveno organizāciju līderus, kuri tiek apsūdzēti par “musināšanu”, vēsta LETA/AFP.

Spānijas Nacionālās tiesas tiesnesis par musināšanu lika apcietināt Katalonijas neatkarību atbalstošās nevalstiskās organizācijas Katalāņu nacionālā sapulce (ANC) līderi Džordi Sančesu un organizācijas “Omnium Cultural” līderi Džordi Kuišaru.

Spānijas Nacionālās tiesu palātas izmeklētāja Karmena Lamela uzskata, ka abi aizdomās turamie ir atbildīgi par 20. un 21. septembra notikumiem Barselonā. Tieši viņi, pēc izmeklētājas datiem, toreiz vadīja protesta akcijas, kuru dalībnieki diennakti Katalonijas galvaspilsētā bloķēja Spānijas valdības ēkas, kur žandarmi konsfiscēja 1. oktobra neatkarības referendumam paredzētos dokumentus. Manifestāciju dalībnieki neļāva policistiem no ēkām iznest dokumentus un pilnībā izdemolēja vairākus policijas auto. Kā zināms, Katalonijas neatkarības referendumu aizliedza Spānijas Konstitucionālā tiesa.

“Valsts spēlē provokācijas (..) bet tauta uz tām neiekritīs,” paziņoja Katalonijas valdības pārstāvis sakariem ar presi Džordi Turulls. Abu apcietināto vadītās organizācijas aicinājušas katalāņus uz protestiem.

Spānijas tiesa pirmdien noraidīja prokuratūras prasību piemērot apcietinājumu par musināšanu apsūdzētajam Katalonijas reģionālās policijas priekšniekam Džuzepam Luisam Trapero. Kā vēsta aģentūra EPA, Trapero tomēr liegts izbraukt no valsts, viņam konfiscēta pase un reizi divās nedēļās Trapero jāpiesakās tiesnesim.

Spānijas centrālā valdība vaino Katalonijas reģionālo policiju bezdarbībā un tiesu rīkojumu nepildīšanā, nemēģinot apturēt 1.oktobrī notikušo neatkarības referendumu, kura rīkošanu Madride bija atzinusi par antikonstitucionālu un aizliegusi.

Katalonijas reģiona premjerministrs Karless Pudždemons pretēji Madrides prasībai nav līdz pirmdienas rītam viesis skaidrību jautājumā par to, vai viņš ir pasludinājis Katalonijas neatkarību. Madride devusi Katalonijas valdībai laiku līdz ceturtdienai viest skaidrību šajā jautājumā.

Kā ziņots, Pudždemons, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem, parakstīja neatkarības deklarāciju, taču paziņoja, ka tās pasludināšana atlikta uz dažām nedēļām, lai varētu sākt sarunas ar Madridi.

Komentāri (17)

basta 17.10.2017. 11.56

Spānijai ir jāatklāj visu valsts graušanas atbalstītāju barvežu sakari ar kremli un tos bargi jātiesā. Maskavas vara par niecīgākiem aicinājumiem uz federalizāciju tiesā par ekstrēmismu, tai pašā laikā atbalsta visu sugu seperātistus citās zemēs, pat rīkojot tiem konferences. Daudziem mūsējiem Spānijas dalītājiem pat nav zināms, ka referenduma biļetenus katrs varēja sadrukāt mājās un neierobežotā daudzumā samest urnās, gluži tāpat kā Krimas “referendumā”.

+1
0
Atbildēt

0

Ķīps 17.10.2017. 14.15

Nesen Apvienotās Karalistes valdība atļāva Skotijai taisīt neatkarības referendumu, un skoti nobalsoja pret izstāšanos. Tagad iedomājaties, kas notiktu, ja tas netiktu atļauts. Būtu protesti, svārstīgie nosliektos pret Apvienoto Karalisti utt. Tieši tā, kā tas notika Katalonijā. Katalonijā pirms referenduma aptaujas rādija, ka lielākā daļa kataloņu ir pret izstāšanos, Spānijas valdības rīcība daudzus piespieda mainīt domas, Spānijas valdība faktiski pielēja eļlu ugunij, un dara to joprojām. Nolieguma noliegums likums ir daudz spēcīgāks par brīvību.
Esmu pret likumu neievērošanu, kā to dara kataloņi, kas pārkāpj pašu pieņemto konstitūciju, taču esmu par tautu pašnoteikšanās tiesībām, kas nozīmē, ka Spānijai bija jāmaina konstitūcija, un kataloņiem jāatļauj legāli balsot. Un tādai bija jābūt Eiropas Savienības pozīcijai. Tās šībrīža izlikšanās par aklu un kurlu tikai uzpūš liesmas. Domāju, ja Eiropas Savienība un Spānija būtu sekojošas šai domai, vairākums kataloņu būtu pret izstāšanos. Izolacionisms nekad nevienu nekur nav pie laba novedis. Šobrīd izolacionisms ir pretrunā ar vispārējām globalizācijas tendencēm, no kurām nav iespējams izbēgt Tagad Spānijā ir panākts pretējs efekts gribētajam, un Katalonija ar lielākām vai mazākām sāpēm no Spānijas atdalīsies. Tikai neesmu pārliecināts, ka no tā tā būs vinnētāja., Kataloņi būtu vinnētāji, ja būtu ieguvuši lielāku autonomiju, kas, neapšaubāmi, tiem pienākas, bet saglabātu tirgus Spānija un Eiropā

0
-1
Atbildēt

2

    BardainaisSigne > Ķīps 17.10.2017. 17.29

    Pārspīlēšana ar nekad nevienu nekur nav pie laba novedis,tiekšanās pēc savas valsts nav nekāds izolacionisms,bet gan normāla vēlēšanās būt patstāvīgam.Tad jau arī bērni,kuri pieaug un atstāj vecāku mājas,lai dotos savā dzīvē,ir izolacionisti.Arī ģimenes mājas tad ir izolacionisms un privātos dzīvokļus atkal jāpārtaisa par komunalkām pēc padomju modes.

    0
    -2
    Atbildēt

    1

    Ķīps > Bārdainais Signe 17.10.2017. 17.45

    Paņemiet vienu ciemu un nogrieziet to no ārpasaules.. Paņemiet vienu reģionu, un nogrieziet to no ārpasaules. Un izolētais būs dimbā. Piemēram, ja Latvija tāda būtu, nebūtu mājās mums televizoru un nebrauktu mēs ar auto. Tikai ļoti lielas valstis šobrīd var būt pašpietiekamas. Katalonija nebūt nav tāda. Tāpēc Pasaulē ir centrtieces tendences ir izteiktākas, kā centrbēdzes. Es nerunāju par galējībām, es runāju par tendencēm, un tieši tāpēc saku k,a agresīvais ceļš nav tas racionālākais. Tas tikai rada vairāk sliktuma, kā labuma. Es saprotu mērķus, un atbalstu(!) tos, es nesaprotu taktiku no vienas vai otras puses.
    Skriešana ar pieri durvīs protams ir populistiskāka un notiek ar lielāku blīkšķi, taču es esmu par to mierīgu atvēršanu.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Ķīps 17.10.2017. 19.50

    Izolēšanās ir pavisam cita lieta,katalāņi tak negrib izolēties no pārējās pasaules,nav jau muļķi,vienkārši tautām, tāpat kā cilvēkiem vajadzīga personīgā telpa,kur būt saimniekiem un justies kā mājās.Protams,ka personīgo telpu labāk iekārtot bez plēšanās,bet reizēm pārāk uzbāzīgu viesi iznāk arī izvadīt pa durvīm tā parupjāk,ja to nevar izdarīt ar labu.Šajā konkrētajā gadījumā neņemos spriest,kurš ko varēja vai nevarēja izdarīt labāk un korektāk,bet Lielbritānijai tas tiešām izdevās daudz smukāk.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Ķīps > Bārdainais Signe 17.10.2017. 21.09

    Tad, kad Katalānija izstāsies, nez vai Spānija teiks – tagad esat mūsu draugi, viss saglabājas. Tāpat vismaz tehniskas problēmas būs ar citām Eiropas valstīm, kuri līgumi, slēgti ar Spānijas uzņemamiem Katalonijā, vairs nebūs spēkā. Bez tam nez vai Spānijas greizsirdība nelobēs Spānijas uzņēmumus, ne Katalonijas. Tāpat kā Ķīna liek šķēršus aktivitātēm ar Tibetu.. Var to neuzskatīt pat Katalonijas vēlmi izolēties, bet tā vienkārši būs. Katalonija vismaz sākumā nebūs Eiropas valsts, nez vai tur plūdīs investīcijas. Dzīves līmenis pazemināsies – vismaz sākumā. A cilvēki pārsvarā domā par desu, ne par brīvību. Pudžemons to saprot, savukārt katalāņi to (vēl) nesaprot. Nedomāju, ka katalāņi to visu objektīvi novērtē.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Ķīps 17.10.2017. 22.15

    Tas jau tad nozīmēs,ka spāņi ir izolacionisti un Eiropa arī ir izolacionisti,ja kādu tautu gribēs sodīt par neatkarības centieniem.Kā teiktu krievi,groš cena tādai Eiropai,kura grib diktēt noteikumus savām sastāvdaļām.Un,tā kā Katalonija pašreiz ir bagātākā Spānijas sastāvdaļa,spāņu greizsirdība un norobežošanās no Katalonijas viņiem pašiem sitīs pa kabatu.Vai tad spāņi par desu nemaz nedomā?Jeb domā pārāk stipri?Milzīgo Ķīnu ar Taivānu salīdzināt nav gudri,Spānija nav tik daudzreiz lielāka un ietekmīgāka par Kataloniju.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    gustaps > Ķīps 17.10.2017. 20.11

    “…Un tādai bija jābūt Eiropas Savienības pozīcijai” –
    nu panaivi. ES subjekti ir valstis, nevis etnosi. Suverēnas valstis, kam visas tiesības sargāt savu nedalāmību un kas bezmaz visas to arī sargā. ES būtu nesaprātīgi mudināt piem., Rumānijas ungārus vai Ungārijas rumāņus koncentrēties uz dažām paviršībām pasaules ideju spēlītē.
    Un izskatās, ka katalāņus ne mazākā mērā neuztrauc signāli no ES par to, ka automātiski kādas valsts dumpīgā province nekļūs par ES dalībnieci.

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    Ķīps > gustaps 17.10.2017. 20.51

    Nav panaivi. Panaivi ir nesaprast modernās tendences un dzīvot pagājušā gadsimta konceptos..Tā ir mūsu nākotne. Esošās valstu robežas Eiropas Savienībā mūs ierobežo, ne aizsargā. Fedceralizācija ir neizbēgamība. Bavārijai un Latgalei pēc X gadiem būs vienādas tiesībās.. Nav variantu. Jautājums ir tik. cik gadi X ir.., un cik lielas pūles iztērēsim, lai tam nevajadzīgi pretotos

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    gustaps > Ķīps 17.10.2017. 21.12

    “Fedceralizācija ir neizbēgamība” – bet tieši tāpēc nav nekādas vajadzības veicināt acīmredzami anahroniskas tendences, lai cik romantiskas tās nebūtu.
    Jau tagad katalāņi bauda visu , ko Eiropa var piedāvāt. Puķu bērniņu jūsmību safabricējušiem līderiem, domājams, ir savi, egoistiski mērķi.

    Gribētos ticēt stiprai unitārai eiropiskai Eiropai. Katalāņu dumpība to attālina.

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > gustaps 17.10.2017. 22.25

    Nejūtat pretrunu?Personas brīvība,cilvēktiesības …un unitāra Eiropa,kas diktē noteikumus no viena centra?Anahroniskas tendences,romantiski puķubērni?Vai tad civilizācijas attīstībai nevajadzētu iet tai virzienā,kad cilvēks jūtas arvien brīvāks?Tātad ejam atpakaļ uz nedaudz humanizētu,stingri centralizētu PSRS tipa valsti?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    gustaps > Bārdainais Signe 18.10.2017. 10.14

    Vispār jau pretrunas ir progresa dzinējs :).
    Bet personas brīvības,cilvēktiesību jomā Eiropas standarti ir Lielā ideja – paraugs un mērķis. Unitāro Eiropu,kas diktē noteikumus no viena centra, ir izvēlējušies cilvēki, kuri šos notekumus atbalsta. Tas nenoliedz faktu, ka ir arī cilvēki un to grupas, kas labprāt diktētu citādus noteikumus. Kam labāk patiktos mazs mazs dīķītis, kurā VIŅI būtu diktētāji.

    Un par brīvību – visai tuvināti der apgalvojums “Mana brīvība beidzas tur, kur sākas tava brīvība.” Bet mēs esam tā sapinušies, sajaukušies, ka cietas robežas starp manu un tavu nav. Mans ir arī tavs un otrādi. Tad nu kā orientieri paliek galējības. Eiropa atmet rasismu, ksenofobiju, reliģisku neiecietību utt, utt. Ir kāds, kurš sola vairāk?

    Katram ir vērtību izvēles brīvība. Bet tālāk – savas vērtības tomērt jāsaskaņo ar kaimiņu.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > gustaps 18.10.2017. 13.17

    Nevis Eiropa atmet rasismu,ksenofobiju ,reliģisku neiecietību un tamlīdzīgus kultūrmarksistu izdomājumus,bet gan viena daļa politikāņu grib visiem uzspiest vienādu domāšanu un uzskatus,grib piespiest dzīvot pēc viņiem nepieņemamiem noteikumiem.Tātad būs cīņa starp tiem,kuri atbalsta unitāru Eiropu un tiem,kas atbalsta pēc iespējas lielāku patstāvību un daudzveidību,starp tiem,kuri atbalsta tautu sajaukšanos un tiem,kas grib dzīvot starp līdzīgas kultūras un domāšanas cilvēkiem.Arī kultūrmarksistiem būs jāsaskaņo savas vērtības ar saviem kaimiņiem.Jūsu ”Lielā ideja” ir vanckars,daudzveidīgos cilvēkus un tautas nevarēs iespiest šajos neomarksistu izdomātajos rāmjos.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    gustaps > Bārdainais Signe 18.10.2017. 19.26

    Feodālās sadrumstalotības periods Eiropā ir pagātne. Ar visiem saviem ideāliem.
    Šodienas izrāviens ir Šengenas zona un ES. Ar visiem saviem trūkumiem.
    Rītdienas cerība ir Eiropas Savienotās valstis (ja vien likteņa šaha zirdziņš nesagādās kādu superjoku).
    Šitējādi es saskatu vēsturiskās tendences. Pieļauju, ka ir arī citādi skatījumi.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > gustaps 18.10.2017. 20.35

    Vēsture un evolūcija vispār neiet pa taisnu līniju,tā taisa līkločus,tāpat,kā cilvēka dzīve.Nesen vienā tv pārraidē par Āziju -cilvēki no laukiem dodas uz pilsētu ,lai izrautos no nabadzības,bet,kad kļust bagāti,tie dodas dzīvot uz laukiem,jo laukos dzīvot ir ērti un prestiži.ES un Šengena dod iespēju kļūt bagātiem,bet tas neliek cilvēkiem atteikties no saviem sapņiem,un dod jaunas iespējas noteikt savu dzīvi pašiem.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    gustaps > Bārdainais Signe 18.10.2017. 20.53

    Kā tad. Masu sports – skrubināt no kliņģera ārā rozīnes.
    Braucam uz ārzemēm pēc šmutkām, haltūrējam un sūtām bērnus uz Vācijas augstskolām. Un acumirklī kļūstam nabagi, kurli un akli, kad palīdzību palūdz no mums.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > gustaps 19.10.2017. 11.08

    Palīdzēt mācīties – tas nozīmē izplatīt zināšanas,kuras pielietot savu reģionu attīstīšanai,to vienmēr laipni,mums mazāk nepaliks.Pārvietot visus nabagus ,kuri grib tikai nokļūt labākos apstākļos,neko nemainot savā dzīves uztverē un paradumos,uz leknām,citu iekoptām ganībām,tā ir muļķība-nekas jauns netiks izveidots,bet jau izveidotais sagrauts.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu