LTRK ir pakļāvusies monopolu un naudasmaisu interesēm 6

Publicitātes grafiks no LTRK mājaslapas
Krišjānis Feldmans
Print Friendly, PDF & Email

Rīgas domes deputātam Krišjānim Feldmanam (Jaunā konservatīvā partija) piederošā SIA Sumter nolēmusi izstāties no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK). Viņš uzskata, ka tā vietā, lai aizstāvētu un pārstāvētu Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, organizācija ir pakļāvusies miljonāru un monopolistu interesēm.

Teikšu skaidri un gaiši – lēmuma pamatā ir nopietnas ideoloģiskas pārdomas. Sekojot līdzi LTRK aktivitātēm, kļūst acīm redzams, ka šī organizācija ir pametusi novārtā savu pamatmisiju – aizstāvēt un pārstāvēt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus – tā vietā pievēršoties politiskajām spēlēm lielkapitāla interesēs, kas vienmēr ir ieinteresēts esošās sistēmas stabilitātē, sava svarīguma atražošanā, birokrātijas audzēšanā, viltus politiskajā neitralitātē un uzbāzīgā brīvā tirgus jēdziena piesaukšanā, aiz tā patiesībā saprotot brīvu pieeju Latvijas tirgum un to iedzīvotāju maciņiem no lielo ārvalstu korporāciju puses.

Minēšu konkrētu piemēru no pēdējo mēnešu notikumiem. Vēl pagājušajā nedēļā LTRK paziņoja, ka aicina telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais Telefons un Lattelecom kapitāla daļu īpašniekus pēc iespējas ātrāk lemt par uzņēmumu apvienošanos, kas valstiski esot izdevīgākais apvienošanās scenārijs. Gluži kā piebalsojot pirms vēl nedēļas publicētajai intervijai ar zviedru telekomunikāciju koncerna Telia Company AB vecāko viceprezidentu Robertu Andersonu, kurš faktiski pieteica ultimātu Latvijas valstij. Un, proti, ja abu uzņēmumu apvienošana nenotiks, “es varu godīgi atzīt, ka šādā gadījumā mūs daudz vairāk interesēs nevis investīcijas, bet gan peļņas gūšana. Tāda ir kapitālisma loģika”.

Diemžēl man jāatzīst, ka LTRK loģika ir sekojoša: tā vietā, lai iestātos par Latvijas valsts, tās iedzīvotāju un mazā biznesa intereses, aizstāvēt lielo uzņēmumu pozīcijas, faktiski nodarbojoties ar to publisku pārstāvēšanu.

Dažkārt šāda rīcība ir vērsta pat uz monopola veidošanos tirgū, kas teorētiski it kā ir pilnīgā pretrunā ar LTRK sludinātajām vērtībām. Turklāt tā nebūt nav pirmā reize, kad no LTRK vadības puses parādās mistiski, iespējams, pat nopirkti paziņojumi atsevišķu lielo tirgus spēlētāju interesēs. Visai raksturīga ir iztapšana, piemēram, Latvijas dzelzceļa interesēm un šī uzņēmuma viedokļa popularizēšana. Līdzīgi ir arī ar Lattelecom. Un tas neizbrīna, jo tieši šāda mēroga uzņēmumi pārsvarā ir pārstāvēti LTRK padomēs. Jāsaprot, ka tas, kas šķiet izdevīgs lielkapitālam, reti būs izdevīgs Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Visi šie apstākļi lika izšķirties par LTRK atstāšanu. Bieži vien tiek piesaukts Alberta Einšteina pārfrazēts izteiciens: “Ar domāšanu, kas problēmu radījusi, problēmu nav iespējams atrisināt”. Tādēļ mans novēlējums ir – iziet ārpus Latvijā ierastajiem domāšanas rāmjiem, kas ir radījuši korumpētu politiku un nevienlīdzīgu sabiedrību! Un, tas attiecas arī uz LTRK.

 

Autors ir SIA Sumter īpašnieks, Rīgas domes deputāts, Jaunā konservatīvā partija

Komentāri (6)

basta 09.10.2017. 14.37

Fiļs, Rungainis un Savickis ir Vienotības ziedotāji un, esmu pārliecināts, turpmāk atbalstīs tās klonu, JaunoKP.

+2
0
Atbildēt

0

tonijs 09.10.2017. 12.57

Tas neizbrīna, jo LTRK vada miljonārs, bet padomē ir tikai lielo uzņēmumu pārstāvji:
LTRK Padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis
TRK PADOMES LOCEKĻI
AS “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš – Āboliņš;
AS “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs;
VAS “Latvijas Dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs, prezidents Edvīns Bērziņš;
SIA “Valkas meliorācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Biezais;
SIA “CBB Konsultāciju birojs” valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune;
AS “ABLV Bank” padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs;
SIA “PRO invest.lv” valdes priekšsēdētāja Lienīte Skaraine;
SIA “Komerccentrs DATI grupa” valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis;
Latvijas Būvmateriālu asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons;
SIA “NEMO” valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega -Grape;
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Imants Kanaška;
Latvijas Kokrūpniecības federācijas valdes loceklis Kristaps Klauss;
SIA “Arkolat” valdes priekšsēdētāja Daina Pečate;
Rīgas Tehniskās Universitātes rektors Leonīds Ribickis;
SIA “Lattelecom” nodokļu eksperte Elīna Rītiņa;
SIA “Biznesa augstskola “Turība”” līdzīpašnieks Aigars Rostovskis;
SIA “Valpro” padomes loceklis Ģirts Rungainis;
SIA “ITERA Latvija” valdes priekšsēdētājs Juris Savickis;
SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs;
SIA “Lattelecom” Galvenā izpilddirektora padomnieks Gundars Strautmanis;
AS “Liepājas papīrs” valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis;
SIA “Lauku izaugsmes grupa” vecākais konsultants Edgars Zalāns
https://www.chamber.lv/index.php/lv/content/236

+1
0
Atbildēt

1

    edge_indran > tonijs 09.10.2017. 14.52

    Bez izbrīna un šausmināšanās:
    ” Pastāv tendence – virzīties atpakaļ uz Padomju Savienības sistēmu.”
    Fizikas un ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris PŪĶIS intervijā Neatkarīgajai, 26.09.2017.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

AK 10.10.2017. 18.00

Ta nu gan Feldmanim atklājums, ka LTRK strādā lielo interesēs.
Bet par LMT un Lattelecom apvienošanu taisnība, ka notiek šobrīd milzīga lobēšana. Es pagaidām neredzu plusus apvienošanai. Vienīgais plus būs, ka zviedri iegūs kontroli. Šobrīd ir divi uzņēmumi, kur pat neskatoties uz Lattelecom privatizācijas līgumu, kontrole ir valstij. Apvienojot tīra kontrole nebūs ne zviedriem, ne valstij, bet zviedriem būs visas durvis vaļa kontroles iegūšanai.
Tādēļ man jautājums, ja jums kādam būtu akcijas divos uzņēmumos, kas abos nodrošinātu tiešāku vai netiešāku kontroli, vai jūs piekristu to apvienošanai tādā veidā, ka jūs faktiski kontroli zaudētu un radītu iespēju iegūt kontroli citam akcionāram? Diez vai.
Un arguments, ka apvienošana veicinātu investīciju nodrošināšanu ir diezgan absurds, jo abi ir pietiekami lieli uzņēmumi ar normālām iespējām piesaistīt jebkādu finansējumu bankās kredītu veidā vai emitējot obligācijas, un tādējādi nemainot akcionāru struktūru.

0
0
Atbildēt

1

    AK > AK 11.10.2017. 09.11

    Precizējums. Nevis vienīgais plus būs, la zviedri iegūs kontroli, bet vienīgais plus būs zviedriem, kantie iegūs kontroli, bet nevis mums vai kādam citam.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu