Nošaut ziņnesi • IR.lv

Nošaut ziņnesi

39
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jana Simanovska

Vai zināt, kā vislabāk tikt galā ar kritiku, kas spiež jūs dzīvē kaut ko mainīt? Nošaut ziņnesi. Jā, nepārlasījāties, tieši nošaut.

Pirms pusgada man atrakstīja kāda sieviete, kas satraucās par ēdiena kvalitāti sava bērna bērnudārzā. Uzrakstīju dažus ieteikumus, ko varētu darīt, tai skaitā vērsties pašvaldībā. Pirms nedēļas viņa atrakstīja atkal — situācija uzlabojusies, grupa vecāku no viņu dārziņa bija vērsušies gan pie direktores, gan pašvaldībā. Ēdiens esot garšīgāks, un bērns ēd labāk. Kā viņa raksta, ēdinātāju, pašvaldības pārstāvju un vecāku sapulcē ēdinātājs “savu uzrunu sāka ar tekstu par to, ka visa šī ņemšanās par sliktiem ēdieniem iepriekšējā gadā bija saistīta ar personisku nepatiku”.

Diemžēl nereti aizstāvēšanos sāk ar uzbrukumu. Ziņnesis (kritiķis) būs pirmais, uz ko tēmēs. Taktika ir visai iedarbīga, ne velti to izmanto diezgan plaši, kritiku dēvējot par personīgu uzbrukumu vai “melno PR” kampaņu. Šādai taktikai nevajag pierādījumus, un ikviens, kas sirdī tic sazvērestības teorijām un cilvēku ļaunajai dabai, mās ar galvu, jā, kā tad, apzināta nomelnošana. It īpaši šādi argumenti tiek laisti klajā lietās, kuru izprašana prasa specifiskas zināšanas un iedziļināšanos.

Atzīšos — esmu gan pati piedalījusies, gan pazīstu vairākus cilvēkus, kurus vaino “melnajās PR”. Visos šajos gadījumos runāju par cilvēkiem, kas ir sākuši kritizēt kādu lietu, produktu vai ieceri, un visai ātri iedzīvojušies “melnā PR rindās”. Protams, nevienam kritika nepatīk, pat ja apzināmies, ka tā palīdz sasniegt labākus rezultātus. Tomēr, izdzirdot, ka pretreakcija par kritiku ir apvainojums “melnajā PR”, parasti ir pārsteigums un trūkst vārdu, ko atbildēt. Tie ir tik skaidri, nekaunīgi meli, ka apvainotajam taisnošanās šķiet zem sava goda. Tomēr — šādam pagriezieniem nevajadzētu būt pārsteigumam, jo tā ir plaši izmantota taktika tieši sava iedarbīguma dēļ. Latvijā īpaši labi strādā gadījumos, kad valsts iestādes piever acis pārkāpumiem, un uzņēmējs pret kritiķiem tiekas vaigu vaigā. Uzminiet, kam lielāks spēks?

Pirmoreiz atsperšanos uz “melno PR” lietā, kas mani interesēja, pamanīju pirms diviem gadiem, kad Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko nāca klajā ar saviem “tikumības grozījumiem”. Toreiz spontāni noorganizējās domubiedru grupa „CenzūraiNē”, kas uzskatīja, ka šie grozījumi patiesībā ir kaitīgi, uz ko Stepaņenko atbildēja ar apvainojumiem “melnajā PR kampaņā” pret viņas brīnišķīgajiem grozījumiem.

Krietni sāpīgāks un nopietnāks bija cits gadījums, kur “melnajā PR” vainotajiem draud tiesu darbi, tas ir, skandāls saistībā ar aizdomām, ka suņu barība „Dogo” varētu būt vainīga pie suņu slimības — barības vada paplašinājuma — uzliesmojuma. Barības ražotājs pārmetumus noraidīja, un uzskatīja, ka “spēcīgā ažiotāža, kas ir bijusi medijos, ir apzināti virzīta, lai nodarītu kaitējumu mūsu uzņēmumam un preču zīmei“. Valsts iestādes kavējās ar rīcību, lai apturētu potenciāli riskanto barību tirgū, bet valsts iestāžu mazspējas iedrošinātais uzņēmums vērsās tiesā, lai pieprasītu “apvainotājiem” — veterinārārstiem un saslimušo suņu saimniekiem — atsaukt savas ziņas un pie viena samaksāt prāvu kompensāciju pusmiljona eiro apmērā. Kā argumentu, kāpēc šāda “melnā PR ažiotāža” bijusi, uzņēmums piemin “negodīgu konkurenci”.

Ievērojāt? Kritiķiem (pacientiem un veterinārārstiem) tiek pārmesta negodīga konkurence — it kā viņi ražotu suņu barību! Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc uzņēmums un arī valsts iestādes neapturēja aizdomīgās barības tirgošanu, bija — “nav atrasta vainīgā viela”! Kas daudziem, iespējams, skan ticami. Pērn kā klausītāja piedalījos Veterinārārstu konferencē, kur cēla galdā netiešos pierādījumus, kas bija gana pārliecinoši. Kā ķīmiķe zinu, ka atrast barībā nezināmu toksisku vielu ir tieši tikpat iespējami kā adatu siena kaudzē, tāpēc netiešie pierādījumi nereti ir vienīgais pavediens. Un tādi bija! Gan saistība starp „Dogo” ēšanu un saslimstības biežumu (suņiem, kas ēda „Dogo”, bija simtiem reižu biežāka saslimšana), gan arī pati saslimstības gaita, ko veterinārārsti bija ļoti rūpīgi pētījuši un dokumentējuši. Brīdī, kad valsts iestādes klusē (par ko veterinārārstu konferencē vetārsti no citām valstīm bija ļoti izbrīnīti), uzņēmums tā vietā, lai novērstu problēmas, uzbrūk kritiķiem — un mēģina nošaut ziņnesi.

Cīņa no jautājuma par likuma ievērošanu tiek novirzīta citā — PR laukā, kur zinātniski un tehniski argumenti būs zaudētāji: plašai publikai tie ir grūtāk saprotami nekā apvainojumi “pērkamībā”. Lai gan tieši valsts ir tā, kurai būtu jāizvērtē argumenti, iesaistot zinošus ekspertus.

Vēl viens piemērs ir karstākais, straujus apgriezienus uzņēmušais „Rigvir” skandāls, kur tāpat valsts iestādes noskatās, kā „Rigvir” un saistītie uzņēmumi plosa kritiķus, — vienam pa vienam — ārstiem, kas pauž kritisku viedokli par „Rigvir”, uzsūtot savus advokātus un prasot atsaukt it kā nepatiesās ziņas par to, ka ir nepietiekami pierādījumi par zāļu efektivitāti. Tai pašā laikā — „Rigvir” pārstāvji nemaz nenoliedz, ka pierādījumi ir nepietiekami, jo atzīst, ka Eiropas līmenim vajadzīgo pētījumu nav, jo tie ir dārgi. (“Mums nav nepieciešami zinātniskie pierādījumi, lai redzētu efektivitāti”.)

Nu ja, kāpēc tērēties, ja ministre uz pierādījumu trūkumu un arī citiem, zāļu reklamēšanas noteikumu, pārkāpumiem piever acis? Daudzus pārsteidza ministres komentārs par ārstu asociāciju un citu speciālistu parakstīto vēstuli: “Kādas sociālās grupas rakstīta vēstule, ka man kaut kas nepatīk”.

Ir ļoti dīvaini, ka pati ministre nevis vērtē kritiķu argumentus, bet gan pauž nievas un pazemina kritiķu autoritāti, attiecīgās nozares speciālistus nosaucot par kādu sociālu grupu. Gaisā virmo baumas par „Big Pharma” uzbrukumiem, kam vajagot izēst mazo ražotāju, izrādās, „Rigvir” komanda pat apklaušinājusies, kas tad apmaksā trauksmes cēlājus? Un, neapšaubāmi, ļoti daudziem ir grūti saprast, kā starp rigviristu mājaslapās publicētiem pieredzes stāstiem*, Ainas Mucenieces autoritāti un pārdesmit publikācijām nevar atrast pietiekamus pierādījumus? Diemžēl, lai sekotu līdzi šīm diskusijām, ir nepieciešamas labas zināšanas ķīmijā vai medicīnā, tāpēc ļoti daudziem grūti saprast kritiķu argumentus, bet apgalvojums par „BigPharma” sazvērestību ir vienkāršs un saprotams.

Patlaban jau skandāls izskanējis starptautiski, jo kritiski par „Rigvir” uzrakstījis populārs ASV blogeris, onkologs David H. Gorski — gan par nepiedodamu pierādījumu trūkumu, zinātnisko publikāciju vājumu, gan par  medicīniskās ētikas pārkāpumiem, manipulatīvajiem pacientu stāstiem. Un pēkšņi savā tornī pamodusies arī Mis Salātlapiņa Anda Čakša, lai ielūgtu „Rigvir” pārstāvjus un ārstus, „Rigvir” kritiķus, uz sarunu.

Apburoši. Nepietiek, ka „Rigvir” saime regulāri pārkāpj Zāļu reklamēšanas noteikumus, par ko tai būtu jāsaņem sods, viņus vēl piesēdinās pie viena galda ar ārstiem, kam „Rigvir” advokāti draud ar tiesas darbiem? Atkal tā vietā, lai valsts iestādes darītu savu darbu, tiek iedarbināts PR. Uzņēmums turpina plosīt kritiķus pa vienam vien, bet ministre izliekas, ka kaut ko dara lietas labā. Piedodiet — ko dos saruna tik sarežģītā tēmā, ja kritiķu argumenti ir publicēti? „Rigvir” pierādījumiem jābūt publicētiem — lūdzu, veiciet ekspertīzi, Čakšas kundze, nevis izrādiet rosīšanos!

Tāpēc — neuzķerieties. Nošaut ziņnesi ir viegli. Mūsu padomju pieredze par melīgajiem Rietumiem, kas tā vien vēlas uzbrukt PSRS, diemžēl ir devusi ļoti pateicīgas ausis sazvērestības teorijām, it īpaši brīžos, kad zinātniskie un tehniskie argumenti ir grūti uztverami un prasa pamatīgu iedziļināšanos.

* Iesaku izlasīt D.H. Gorski veikto pieredzes stāstu analīzi. Lūk, kāpēc pieredzes stāsti, lai gan strādā uz “skatītāju parasto”, nav medicīnisks pierādījums.

 

Autore ir dr. sc. ing., partija „Progresīvie”

Komentāri (39)

AK 27.09.2017. 08.19

Neiedziļinoties raksta būtībā – kam kurā pieminētajā konflikta gadījumā ir vai nav taisnība – vienam es nepiekrītu kategoriski. Kritiķi minētajos gadījumos nu absolūti nav nekādi ziņneši, bet gan pretējā/cita viedokļa pārstāvji. Faktiski – tie, kas šajā rakstā ir saukti par ziņnešiem, ir konfliktos otra puse. Līdz ar to salīdzinājums ar ziņnesi nekorekts un visas “melnā PR” lietas apskatāmas pavisam citā griezumā. Faktiski, rakstam zūd jēga.

+3
-1
Atbildēt

2

    Skaisle > AK 27.09.2017. 13.20

    nu AK – tās ir metaforass – un autore pareizi saka , ka tie kas iedrošinās sabiedrībai ziņot – kaut vai IR publicētās sarunas – tos grib nobeigt un iznīcināt – dzejā runājot – nošaut ziņnesi

    nu čeksitu valstī jau par šito tomēr brīnīties nevajadzētu – tāds lieks teatralisms

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Skaisle 27.09.2017. 20.37

    Visus pīāristrus un apmelotājus uzreiz jau nav jāsauc par ziņotājiem.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > AK 27.09.2017. 12.43

    Ziņnesis varētu būt Lato Lapsa vai NEO, piemēram. Tādus taisnības meklētājus daudziem gribētos “nošaut”

    0
    0
    Atbildēt

    1

    AK > andrejs 27.09.2017. 13.11

    Arī nebūs. Ziņnesis ir tas, kas atnes info bez savām pievienotām interpretacijām, kā objektīva ziņu agentūra (vai tādas maz vairs ir?) – kas atspoguļo tīras ziņas, kas kur noticis. Ja klāt pie fakta ir sava interpretācija vai viedoklis, tad tas vairs nav nekāds ziņnesis.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    andrejs > AK 27.09.2017. 13.17

    Interpretācija tomēr ir svarīga. Es jau pirms kāda mēneša rakstīju, ka VIKipēdijā par Latviju ir īpaša sadaļa par cilvēktiesībām. Kā viens no svarīgākajiem Latvijas vēstures faktiem tur minēts, ka Ušakovam(pirmajam Rīgas krievu mēram) uzlikts VVC sods par krievu val. lietošanu Feisbukā.
    It kā jau infa ir pareiza, vai ne? Un ziņnesis nav kļūdījies…
    p.s. Savukārt Viki par Vāciju sadaļas “Cilvēktiesības” nava

    0
    0
    Atbildēt

    1

    AK > andrejs 27.09.2017. 13.37

    andrej, nu bet tieši tā – ja saliek pat patiesus faktus, bet uzsvaru uzliek uz vieniem, citus noklusē, neproporcionāli daudz atspoguļo citus, tad tā jau ir interpretācija, un tieši tapēc tādas informācijas sniedzejs vairs nav nekāds ziņnesis. Ne par velti normalās augstskolās wikipediu neļauj izmantot kā pētniecibas un citēšanas avotu.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    andrejs > AK 27.09.2017. 14.07

    Diemžēl Vikipēdija ir pirmais, kas izlec Googlī pie meklēšanas. Brīnos, ka ne Latvijas “institūts”, ne ĀM neko nedara, lai par Latviju tur būtu patiesa informācija no latviešu tautas interešu viedokļa. Piemēram, par Latvijas laiku, okupāciju, Ženēvas konvencijas neievērošanu, par kolonistu atstāšanu Latvijā.
    Patiesībā, par ĀM nebrīnos…

    +4
    0
    Atbildēt

    0

laimdotar106 28.09.2017. 17.40

Dogo lietā tā arī nav pierādījumu, joprojām. Un cienītie ziņneši nekādus faktus
nemin , tikai aptuvenus pieņēmumus un aiz matiem pievilktus “netiešos pierādījumus” . Pēc šāda principa ar tikpat lieliem panākumiem varam pierādīt
nomelnošanas kampaņu un konkrēti saskatāmu mērķi – iznīcināt izņēmumu.
Tāpat nav saprotams, kamdēļ ziņneši un taurētāji tik ļoti iespringst par tiesvedību – tā taču lieliska iespēja visus pierādījumus likt galdā un lai lemj taisnā tiesa. Fakti un tikai fakti.
P.s. CenzūraiNĒ tāda dīvaina līdzība ar Stop Fake, gan vizuāli, gan vājo aktivitāšu ziņā.

+1
0
Atbildēt

0

zanE. 27.09.2017. 10.08

…varbūt tā ir mana datora īpatnība, bet raksta tekstā pazudušas visas garumzīmes, komentāru sadaļā tās gan ir, bet šrifts izspēlē dažus jociņus ar lielajiem burtiem…vai vēl kāds saskāries ar šādu problēmu?…

+1
0
Atbildēt

3

    yopcix > zanE 28.09.2017. 11.36

    Es jau vakar nosūtīju administratoram ziņu, ka fonta izvēle ir ļoti neveiksmīga – garumzīmes pazūd u.t.t. . Solīja skatīties.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > zanE 27.09.2017. 12.41

    Irsis ir izvēlējies pārspīlēti smalku šriftu. Uz mana komja visiem lielajiem F un T, un R tādas izsmērētas “augšiņas” …

    0
    0
    Atbildēt

    0

    AK > zanE 27.09.2017. 11.20

    Man uz Windows10 laptopa ar garumzīmēm viss kārtībā – atverot gan ar GoogleChrome, gan MicrosoftEdge, gan ar MozillaFirefox. Arī uz Android planšetes atverot ar GoogleChrome ar garumzīmēm viss kārtībā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu